“Par vardarbību nedrīkst klusēt” – arvien biežāk no tās cieš arī pedagogi

Vardarbība izglītības iestādēs nav tikai bērnu savstarpēju konfliktu jautājums. Arvien biežāk dažādās situācijās no vardarbības cieš arī paši pedagogi un citi izglītības iestāžu darbinieki. Lai stiprinātu zināšanas par to, kā vardarbību atpazīt, novērst un kā rīkoties tās gadījumā, Jelgavas novada Līvberzē pulcējās ap simts Jelgavas novada arodorganizācijas biedru. Profesionālās kompetences pilnveides programmā “Neklusēt par vardarbību” tika runāts arī par darbinieku tiesībām un aizsardzību. 

Vēl pirms pasākuma Jelgavas novada arodorganizācijas biedriem bija iespēja iesūtīt sev aktuālos un interesējošos jautājumus par vardarbību izglītības iestādēs. Tie kļuva par vienu no pamatiem sarunai, kurā eksperti skaidroja, kā vardarbību laikus atpazīt, kā rīkoties, ja tā notikusi, un kur meklēt palīdzību.

Santa Kalniņa, LIZDA Jelgavas novada arodorganizācijas vadītāja: “Biedri bija iesūtījuši tiešām ļoti aktuālus jautājumus. Uz jautājumiem meklējam atbildes, risinājumus, praktiskas situāciju analīzes. Un liekas, ka katrs tiešām iegūst atbildi uz savu interesējošo jautājumu, bet tēma kļūst arvien aktuālāka izglītības iestādēs, jo diemžēl vardarbības gadījumu skaits, mēs zinām, turpina pieaugt.”

Vintra Dižpētere, Elejas vidusskolas direktora vietniece mācību jomā: “Tas galvenais varbūt ir tāda neiecietība citam pret citu. Pirmkārt, skolā mēs to jūtam starp skolēniem un pedagogiem, bet arī tas ir starp vecākiem un pedagogiem, jo reizēm ir tā diezgan grūti veidot sadarbību un mēģināt kopā risināt problēmas.”

Pasākumā uzstājās bērnu tiesību aizsardzības, pašvaldības policijas, psiholoģijas un arodbiedrības jomas eksperti. Viņi ne tikai skaidroja, kā atpazīt dažādas vardarbības formas, bet arī analizēja praktiskas situācijas un to, kā pedagogam rīkoties brīdī, kad vardarbība jau notikusi.

Jelgavas novada Pašvaldības policijas priekšnieces vietniece Egita Cimdare: “Es kā policijas darbinieks vēlos iedrošināt, iedvesmot skolotājus ar to, ka nedrīkst par vardarbību klusēt, vardarbību nedrīkst tolerēt, nedrīkst būt iecietīgam nekādā gadījumā, un tāpēc ir jāmāk pedagogam atšķirt vardarbību no dažādām krīzes situācijām, jo bieži vien pedagogi arī jauc. Un svarīgi ir neklusēt arī par gadījumiem, kad skolas vadība ne vienmēr iesaistās labprātīgi šo problēmu risināšanā.”

Eksperti norāda – pedagogi ir iemācījušies atpazīt vardarbību skolēnu vidū, taču daudz grūtāk ir par to runāt brīdī, kad vardarbība vērsta pret viņiem pašiem.

Egita Cimdare: “Latvijā tendence ir pieaugoša šiem gadījumiem. Mēs ļoti labi atceramies Liepājas gadījumu, kad bija sadurts pedagogs, arī seksuāla rakstura uzmākšanās. To var tā klasificēt arī no skolnieku puses pret skolotājiem. Un galvenā problēma ir tā, ka skolotāji nez kāpēc vienmēr sajūtas bezspēcīgi šo problēmu risināšanā, jo priekšā tomēr ir bērns. Un vēl jo vairāk, ja par šo problēmu, kas ir noticis ar skolotājiem, mēs informējam vecākus, bet vecāki jau nepieņem situāciju.”

Psiholoģe Inga Āboliņa: “Es nevarētu teikt, ka tā sistēma nestrādā un nedarbojas, kas ir šādos gadījumos, jo tie parasti ir sociālie dienesti, policija, kuri iesaistās šādu situāciju risināšanā. Protams, ka skola ir arī tāds kā sabiedrības spogulis kaut kādā ziņā, bet tie aspekti ir vairāki, kādēļ tas viss notiek. Viens no tiem ir pašu bērnu vardarbības pieredze, kura nav pietiekami pārstrādāta, un tās sekas var būt ilgstošas. Tas, ko dzirdu no pedagogiem, ir, ka viņi nesaņem šo atgriezenisko saiti, kas ir darīts, bet šis darbs notiek.”

Speciālisti norāda – ja vecāki uz skolas ziņojumiem par bērna uzvedību un vardarbības gadījumiem nereaģē un situāciju neizdodas atrisināt sadarbības ceļā, izglītības iestādei ir tiesības vērsties policijā.

Egita Cimdare: “Pārējiem pedagogiem un skolēniem nav jābūt cietējiem. Šīs problēmas ir jārisina. Un diemžēl skarbākā veidā. Likums to paredz.”

Par problēmas mērogu liecina arī Valsts kontroles aptauja – 41% skolotāju norādījuši, ka divu mācību gadu laikā darbavietā pret viņiem bijusi vērsta fiziska vai emocionāla vardarbība. Tas ir vairāk nekā četri no desmit aptaujātajiem pedagogiem.