Lai gan arvien vairāk iestāžu saziņai izmanto elektroniskos kanālus, arī pastkastītē joprojām var nonākt oficiāli dokumenti. Tos, piemēram, sūta tiesas, pašvaldības, VID, tiesu izpildītāji un citas valsts iestādes.
Saņemot savā pastkastītē ne sev adresētu vēstuli, cilvēki rīkojas dažādi – kāds cenšas atrast īsto adresātu, kāds vēstuli nogādā pastā, bet cits to vienkārši izmet.
Andra, liepājniece, stāsta: “Es esmu redzējusi, ka kaimiņiem atnāk vēstules, iepriekšējiem īrniekiem adresētas. Feisbukā sameklē to cilvēku, uzraksta un kaut kā vienojās, ka saņems.”
Aivis, liepājnieks, apgalvo: “Nedrīkst svešas vēstules lasīt, izmetu ārā un miers.”
Anželika, liepājniece, bilst: “Nu, atkarībā, kāda tā vēstule ir, kas tur ir. Varbūt kaut kāda pavēste, kas nav domāta man, es aiznestu uz pastu noteikti.”
Daira, liepājniece, stāsta: “Mēs zinājām, kam atdot un atdevām. Bez problēmām.”
TV Kurzeme foto
Annija Prisjolkova-Bottiglieri, VAS “Latvijas Pasts” komunikācijas speciāliste, skaidro: “Vērt vaļā noteikti nevajadzētu vēstuli, kas nav adresēta tieši Jums. Bet, ja saņemat vēstuli, kuras adresāts nedzīvo šajā adresē, vai iespējams cilvēks nesen mainījis dzīvesvietas adresi. Tas, kas ir jādara, ir jāaiznes šī vēstule uz kādu no klātienes klientu apkalpošanas centriem.”
Ja vēstuli nav iespējams nogādāt adresātam, pasts to nosūta atpakaļ sūtītājam. Saņemot atgriezto vēstuli, sūtītājs var izvērtēt situāciju un pieņemt lēmumu par turpmāko rīcību ar vēstuli, piemēram, precizēt adresāta informāciju vai izvēlēties citu nosūtīšanas veidu.
Kā arī tādā veidā sūtītājs ir informēts, ka vēstule adresātu nav sasniegusi.
Annija Prisjolkova-Bottiglieri, VAS “Latvijas Pasts” komunikācijas speciāliste, turpina: “Mēs varam aicināt cilvēkus pārliecināties, ka viņu kontaktinformācija un adrese ir norādīta pareizi, aktualizēta, īpaši, ja nesen ir mainīta dzīvesvietas adrese.”
Viena no iestādēm, kura vēl izmanto korespondenci, ir banka.
Uģis Cielēns, AS “SEB banka” privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanas vadītājs, skaidro: “Ja mēs paskatāmies situāciju desmit, divdesmit gadus atpakaļ, šāds sūtījumu skaits ir ļoti būtiski samazinājies, mēs primāri izmantojam citus kanālus, daudzreiz drošākus kanālus. Proti – mobilo aplikāciju, internetbanku vai e-pastu.”
Tikai gadījumos, kad kāds no iepriekš minētajiem kanāliem nav pieejams vai normatīvie akti paredz saziņu korespondences veidā, kā arī gadījumos, kad tiek nosūtīta maksājumu karte, tiek izmantota korespondence.
Uģis Cielēns, AS “SEB banka” privātpersonu un uzņēmumu apkalpošanas vadītājs, stāsta: “Nevienu karti nesūta tādu, ar kuru varētu darboties, ja to sūta, tad tas ir vienkārši plastikāta gabals, ar kuru neko izdarīt nevar. Viņš ir jāaktivizē, lai ar to varētu darboties.”
Pamatā banka pastu izmanto vispārīgas informācijas nosūtīšanai, un pasta sūtījumi nesatur konfidenciālu informāciju. Ja vēstuli nav iespējams nogādāt pasta nodaļā, tā ir jāiznīcina.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |