Latvijas pensionāru ikdiena arvien biežāk izgaismo gan reģionālo nevienlīdzību, gan izaicinājumus finansiālās drošības nodrošināšanā. Pērnā gada nogalē vidējā vecuma pensija Latvijā bija nepilni 673 eiro, un to saņēma vairāk nekā 438 tūkstoši iedzīvotāju. Tomēr šis vidējais rādītājs bieži vien neatspoguļo reālo situāciju, jo ievērojama daļa pensionāru ik mēnesi iztiek ar būtiski mazākiem ienākumiem.
Pensiju atšķirības reģionos – simtos eiro
Statistikas dati par pagājušā gada vasaru liecina, ka lielākā vidējā pensija bija Mārupes novadā – 781 eiro, savukārt mazākā – Rēzeknes novadā, kur tā sasniedza vien 515 eiro. Pensionāru sadalījums pēc pensijas apmēra atklāj vēl asāku ainu: 27 % pensionāru saņem pensiju robežās no 300 līdz 500 eiro, bet 13 % – mazāk nekā 300 eiro mēnesī. Šāds ienākumu līmenis būtiski ietekmē ikdienas finansiālo drošību un iespējas segt pat pamatvajadzības.
Īpaši sarežģīta situācija vērojama Latgalē un Vidzemē. Luminor bankas 2025. gada jūnijā veiktās aptaujas dati rāda, ka tieši šajos reģionos ir vislielākais to iedzīvotāju īpatsvars, kuri neveic nekādus uzkrājumus vecumdienām – katrā no reģioniem tie ir 13 %.
Kā norāda Luminor pensiju un aktīvu pārvaldīšanas daļas vadītājs Atis Krūmiņš, šie dati apliecina nepieciešamību savlaicīgi domāt par savu finansiālo nākotni. Lai vecumdienās nodrošinātu stabilu un komfortablu dzīves līmeni, ienākumiem pensijā būtu jāsasniedz vismaz 70 % no darba gados saņemtās algas. Demogrāfiskās tendences Latvijā – sabiedrības novecošanās un zemā dzimstība – šo izaicinājumu tikai pastiprina.
Papildu uzkrājumi – svarīgs drošības spilvens
Viens no risinājumiem, kā mazināt ienākumu kritumu vecumdienās, ir papildu uzkrājumu veidošana. Lai gan lielākā daļa Latvijas iedzīvotāju pensijas kapitālu uzkrāj galvenokārt pensiju otrajā līmenī, vairāk nekā trešdaļa izmanto arī trešā līmeņa iespējas. Finanšu eksperti iesaka šim mērķim novirzīt aptuveni 10 % no ikmēneša ienākumiem, ja tas ir iespējams.
Svarīga ir arī piemērotas uzkrājumu stratēģijas izvēle. Jo vairāk laika atlicis līdz pensijai, jo lielāku risku var atļauties, izvēloties dinamiskākus ieguldījumu plānus. Ilgtermiņā tie nereti nodrošina augstāku ienesīgumu nekā konservatīvās pieejas.
Ienākumi aug, bet uzkrājumu joprojām trūkst
Centrālās statistikas pārvaldes dati liecina, ka 2025. gada trešajā ceturksnī vidējā alga pēc nodokļu nomaksas sasniedza 1361 eiro, gada laikā pieaugot par gandrīz 11 %. Reālais algu pieaugums pārsniedza 6 %, radot labvēlīgākus apstākļus uzkrājumu veidošanai.
Vienlaikus bankas aptaujas dati rāda, ka tikai trešdaļa iedzīvotāju savu finanšu situāciju vērtē kā labu, bet vien 6 % – kā ļoti labu, kas ļauj regulāri veidot uzkrājumus. Tas liecina, ka uzkrājumu veidošana daudziem joprojām nav kļuvusi par ieradumu.
Finanšu drošība vecumdienās lielā mērā ir atkarīga no savlaicīgiem lēmumiem – regulāras uzkrāšanas, apzinātas izdevumu plānošanas un atteikšanās no impulsīviem pirkumiem. Jo agrāk šie ieradumi tiek veidoti, jo lielāku stabilitāti un mieru tie var sniegt nākotnē.