Latvija pagājušajā gadā no Krievijas importējusi ieročus un munīciju, to daļas un piederumus kopumā 796 774 eiro vērtībā, kas ir par 74,5% vairāk nekā 2023.gadā, sasniedzot šādu preču importa rekordu, liecina Centrālās statistikas pārvaldes dati.
Statistikas pārvaldes dati liecina, ka attiecīgās kategorijas preču importam no Krievijas pēdējos gados bijusi tendence pamatā augt, uzrādot atsevišķus izņēmumus, tostarp 2024.gadā salīdzinājumā ar 2014.gadu šādu preču importa vērtība ir pieaugusi 55 reizes.
“Ārlietu ministrija kopā ar Latvijas kompetentajām institūcijām un līdzīgi domājošo dalībvalstu kolēģiem strādā pie jaunu sankciju priekšlikumiem un izvērtē visu informāciju, tostarp par dažādu preču tirdzniecību, kas varētu radīt būtiskus ienākumus Krievijai vai veicināt tās militārās rūpniecības attīstību,” tā atzīmē Ārlietu ministrijas pārstāvji.
Aģentūra LETA vērsās arī pie Iekšlietu ministrijas (IeM), Valsts drošības dienesta (VDD) un Satversmes aizsardzības biroja (SAB) ar jautājumu, vai šo institūciju ieskatā būtu nepieciešamas izmaiņas regulējumā, kas liegtu importēt no Krievijas šādus piederumus un ierīces.
SAB atbildēja, ka stratēģiskas nozīmes preču aprite notiek saskaņā ar Stratēģiskas nozīmes preču aprites likumu. Tajā noteiktās funkcijas un uzdevumus īsteno Stratēģiskas nozīmes preču kontroles komiteja, kurā kopā ar virkni citu institūciju piedalās arī SAB.
Nepieciešamība veikt izmaiņas regulējumā kādu preču importa liegšanai vispirms būtu apspriežama šīs komitejas sastāvā, tādēļ SAB pagaidām atturēsies no šī jautājuma komentēšanas, norādīja birojā.