Rundāles pils muzejs uzsācis ceļojošo izstādi, kas plānota vairākās vietās Latvijā. Pētot zirgaudzēšanas tradīcijas un galma spožumu Kurzemes- Zemgales hercogistē, izveidota atsevišķa ekspozīcija, kas pieļauj materiālu pārvešanu ārpus Rundāles pils teritorijas uz vēl kādu citu vietu Latvijā. Divus mēnešus vēsturiskos materiālus varēs apskatīt Kurzemē, Ventspils Livonijas ordeņa pils mūros.
Izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes-Zemgales hercogistē” stāsta par laiku, kad no zirgu spēka bija atkarīga mūsu iztikšana. Pirmie par izslavēto galma zirgkopību ārpus Rundāles uzzinās ventspilnieki. Izstāde tapusi Rundāles pils muzejam iesaistoties projektā “Zirgošanās Eiropas galmos” un pirmo reizi tika prezentēta Rundāles pils dārza svētkos.
Ceļojošā izstāde eksponēta Ventspils vidusslaiku pilī , ātrijā, kur reiz varēja iejāt ar zirgiem, arī izglītības telpā, kas reiz bijis zirgu stallis un pils 2. stāvā.
Ir vēl vismaz trīs muzeji, uz kuriem ceļos šī izstāde tuvāko divu gadu laikā.
Rundāles pils muzeja direktore Laura Lūse stāsta: “Ventspils ir pirmā vieta, uz kuru ir atceļojusi Ventspils pils muzeja izstāde “Zirgi un zirgošanās Kurzemes – Zemgales hercogistē’’. Ir vēl vismaz trīs muzeji, uz kuriem ceļos šī izstāde tuvāko divu gadu laikā.” Kādas zirgu rases ir bijušas Ernesta Johana ķēvnīcā?
Sākot ar tiem, kas bija visprestižākie un viscēlākie zirgi, kas ir arābu rikšotāji, spāņu zirgi un Persijas zirgi, kas arī mūsdienās kotējās ļoti augstu un beidzot ar tādiem, kas ir kara zirgi un parādes zirgi, kā piemēram Holšteinas zirgs vai Prūšu zirgs. Iemesls, kāpēc mēs vispār izvēlējāmies šādu tēmu ir saistīts ar Eiropas karalisko rezidenču asociāciju. Pagājušajā gada par godu Olimpiskajām spēlēm un jāšanas sacīkstēm, kas notika Versaļā, jo Versaļa ir galvenais šīs asociācijas pīlārs, ierosināja, ka visas šīs Asociācijas pilis varētu veidot vienojošas tēmas pasākumus.”
Stāsts par zirgiem Kurzemes-Zemgales hercogistē vēsta gan par smagu darbu, gan par bagātību un greznību.
Zirgi liecināja par īpašnieka statusu un labklājību, kuplināja galma pasākumus un bija vērtīga dāvana draugiem un labvēļiem. Kurzemes un Zemgales hercogiste apkārtējo galmu vidū izcēlās ar priekšzīmīgu zirgkopību. Zirgus izmantoja arī karadienestā un zirgi tolaik bija katrā muižā.
Mīlestību pret zirgiem apliecina saglabājušās skices, kur Rundāles pils arhitekts Frančesko Rastrelli staļļu kompleksu ir plānojis tādu, kas varētu pretendēt pat uz pils apjomu. Bet, iespējamā kara gadījuma ir plānots, ka uz Poliju vai Lietuvu evakuēs arī tīrasiņu zirgus.
Gundega Plūduma, Rundāles pils muzeja vēsturniece: Pašam hercogam bija sava kariete, kas pilnīgi visa bija zeltīta! Iekšpusē tā bija iztapsēta ar sarkanu un sudraba samtu. Ar hercogistes ģerboņiem un spoguļstikliem durvīs. Hercogienei bija sava kariete, kas bija daļēji zeltīta un pārējā daļa bija apgleznota.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |