Labklājības ministrija (LM) rosina piešķirt nodokļu atvieglojumus un papildu piemaksu pie ģimenes valsts pabalsta bērniem, kuriem nav noteikta paternitāte vai viens no vecākiem atrodas bezvēsts prombūtnē.
Saeimas Sociālo un darba lietu komisijas sēdē trešdien tika skatīts LM ziņojums par pētījumu “Priekšlikumu izstrāde atbalsta pilnveidošanai vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni”. Pēc ministrijas sniegtās informācijas, pašreiz likumiski nav atsevišķa definīcija vecākiem, kuri par bērnu rūpējas vieni, nav arī konkrēta atbalsta mehānisma tieši šai mērķgrupai.
Veicot pētījumu, LM analizēja Čehijas, Portugāles un Slovēnijas normatīvo regulējumu attiecībā uz kritērijiem, ko piemēro, lai noteiktu vientuļo vecāku statusu.
Secināts, ka nevienā no analizētajām valstīm nav viena atsevišķa normatīvā akta, kas precīzi noteiktu dokumentu vai pierādījumu kopumu, ar kuru ģimene tiktu atzīta par viena vecāka ģimeni. Nav noteikts arī īpašs viens valsts garantēts atbalsts, kas fokusēts uz vecākiem, kas par bērnu rūpējas vieni.
Pētījuma rezultāti liecina, ka kopīgais kritērijs, kas ļauj identificēt šādas ģimenes, ir mājsaimniecības sastāvs. Šis kritērijs ļauj palielināt konkrētu pabalstu saņemšanas ilgumu un apjomu. Ārvalstu prakšu piemēri rāda, ka, piemēram, Slovēnijā, ir sociālās aizsardzības pabalsts izdevumu segšanai, kas saistīti ar mājokļa inventāru, sadzīves ierīču un mēbeļu iegādi.
Pētījumā iesaistot vecākus ar bērniem, valsts iestāžu, pašvaldību un nevalstisko organizāciju pārstāvjus, noskaidrots, ka visproblemātiskākās izdevumu kategorijas attiecīgajās ģimenēs saistītas ar veselības aprūpes pakalpojumiem, apģērbu un apavu iegādi, kā arī bērnu interešu izglītību.
Vienlaikus vecāku aptaujas rezultāti liecina, ka nepieciešams papildu atbalsts arī bērnu pieskatīšanā, elastīgu darba apstākļu piemērošanā, kā ari psiholoģiskajos un juridiskajos jautājumos.
Šobrīd viena vecāka nāves gadījumā valsts piešķir apgādnieka zaudējuma pensiju vai valsts sociālā nodrošinājuma pabalstu. Savukārt gadījumā, ja kāds no vecākiem nepilda Civillikumā noteikto pienākumu un nenodrošina bērnu ar uzturlīdzekļiem, un ja tiesas nolēmuma par uzturlīdzekļu piedziņu izpilde nav iespējama, valsts izmaksā uzturlīdzekļus no Uzturlīdzekļu garantiju fonda (UGF).
Pēc Latvijas Darba devēju konfederācijas eksperta Pētera Leiškalna sacītā, no UGF 20 gadu laikā izlietots aptuveni pusmiljards eiro.
Latvijas Brīvo arodbiedrību savienības eksperte izglītības un nodarbinātības jautājumos Linda Romele rosināja noteikt kriminālatbildību uzturlīdzekļu nemaksātājiem, lai radikāli risinātu situāciju.
Pērn Latvijā 85 700 jeb 30,9% ģimeņu bija tādas, kurās bērnus audzina viens vecāks. Savukārt no kopējā mājsaimniecību skaita tie ir 10,3%.
Lai gan dzimšanas reģistrā ierakstu skaitam bez ziņām par bērna tēvu ir tendence samazināties, tomēr pagājušajā gadā paternitāte netika noteikta aptuveni 404 bērniem.