Ekrānlaiks jeb laiks, ko bērni pavada, lietojot digitālās ierīces, bērnu ikdienā ir kļuvis par ierastu parādību, taču speciālisti brīdina, ka tam ir būtiska ietekme uz bērna attīstību, jo tā veidojas no kustības un reālām sarunām, nevis pasīvas skatīšanās.
Psiholoģe un geštaltterapeite Inese Taube skaidro ieteicamo vecumu, no kura var sākt lietot viedierīces: “Vienu brīdi bija uzskats, ka cik gadi, tik minūtes. Šobrīd jaunākie pētījumi rāda, ka līdz trīspadsmit gadu vecumam bērnam digitālās ierīces nav ieteicamas.”
“Līdz trīs gadu vecumam bērnam attīstās smadzenes un visādas prasmes. Bērnam ir vajadzīgs dzīvs kontakts un attiecības ar cilvēkiem, nevis ar telefonu. Tas, ka vecāki ir piekusuši, noguruši, nav spēka, nav zināšanu, nav kapacitātes turēt divgadnieka niķus un stiķus, man ir saprotams, bet bērns telefonā neiemācās absolūti neko. Viņš neiemācās veidot kontaktu ar apkārtējiem cilvēkiem, viņš neiemācās regulēt savas emocijas. Līdz ar to, ja viņš nepazīst savas emocijas un vajadzības, viņam būs uzvedības traucējumi,” papildina Inese Taube.
Inese Taube skaidro sekas, kas var rasties bērniem agrīnā vecumā lietojot digitālās ierīces: “Un pēc tam, piemēram, ejot bērnudārzā vai skolā, parādās uzmanības noturības grūtības, sociālās grūtības. Bērni kļūst nepārliecināti par sevi, tad parādās trauksme un depresija. No telefona es nezinu absolūti nevienu pozitīvu ieguvumu. Un, ja man vecāki saka: “Jā, iemācās tur angļu valodu,” – ok, tu zini angļu valodu, bet latviešu valodā tu teikumu nemāki pareizi uzrakstīt.”
Iedzīvotāju domas dalās, vieni uzskata, ka ekrāni ir mūsdienu ikdienas sastāvdaļa, citi norāda uz nepieciešamību vecākiem stingri tam pievērst uzmanību.
Par digitālo ierīču nozīmi bērnu ikdienā viedokli pauž Ausma no Tukuma, kura uzskata, ka tās var palīdzēt bērnu audzināšanā, ja tiek izmantotas saprātīgi un vecāku uzraudzībā: “Tā saprāta robežās tas viss ir kolosāli. Vai tad mēs varējām iedomāties, ka mums būs tādas iespējas? Viss attīstās un laiki mainās, viss ir ļoti labi, nu, saprāta robežās, bet tāpēc ir vecāki.”
Gaida, Valmieras iedzīvotāja, uzskata: “Viedierīces bērniem būtu ieteicamas ne ātrāk kā no 10 gadu vecuma. Galvenie riski, manuprāt, ir koncentrēšanās spēju pasliktināšanās un tas, ka bērni sāk uztvert internetā redzēto kā realitāti. Tā ir viena no lielākajām problēmām. Kamēr bērnam vēl nav nobriedusi domāšana un prasme izteikt savu viedokli, mobilais telefons, planšete vai dators nebūtu vēlams.”
Monika uzskata, ka vecākiem būtu jāierobežo laiks, ko bērni pavada pie digitālajām ierīcēm: “Jā, vajag gan, jo bērni pārāk daudz aizraujas ar planšetēm un telefoniem.”
Vecāku piemēram ir izšķiroša nozīme. Bērni mācās no tā, ko viņi redz ikdienā, tāpēc vecākiem ir svarīgi ne tikai noteikt ekrānlaika robežas, bet arī pašiem tās ievērot. Vienlaikus bērniem nepieciešams piedāvāt alternatīvas, piemēram, kopīgas rotaļas, fiziskas aktivitātes un kvalitatīvi kopā pavadītu laiku.
Inese Taube skaidro: “Ir vecāki, kuri uzskata, ka bērnam ir jādara viss, lai viņš izglītotos, attīstītu savas zināšanas, prātu un intelektu. Bet patiesībā intelekta attīstībai nekas īpašs nav jādara. Ja bērns ir labā kontaktā ar sevi, viņš sevi labi jūt, spēj atpazīt savas vajadzības un emocijas, prot par tām pateikt, kā arī, ja viņš ir piedzīvojis labas attiecības un ir vesels, tad intelekts attīstīsies pats.
Inese Taube uzsver, ka pārmaiņas bērna digitālo ierīču lietošanā jāsāk ar pašu vecāku lēmumu un rīcību: “Pašam vecākam ir jāsāk ar to, ka jāpieņem lēmums, un tāds skaidrs lēmums. Ir jāsaprot, kāpēc es gribu mainīt un ko esi gatavs darīt, lai to mainītu. Problēma jau nav bērnos, problēma ir pieaugušajos, kuri svārstās – tad jā, tad nē. Mēs neesam konsekventi savos lēmumos. Vecākiem ir jāapzinās sava loma, jo bērni mācās ne tikai no noteikumiem, bet arī no tā, ko redz pieaugušo rīcībā.”
Ekrāni kļuvuši par ikdienas daļu, taču speciālisti atgādina, ka vecāku iesaiste ir galvenais bērna veselīgai attīstībai. Kvalitatīvi kopā pavadīts laiks stiprina vecāku un bērnu attiecības un palīdz mazināt vajadzību pēc ekrāniem.
![]() |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par raidījuma "Vidzemē" saturu atbild SIA "VIDZEMES TV. #SIF_MAF2026 |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |
