Raidījumā “Izmet gudri” tiek aplūkoti dažādi atkritumu veidi un to pareiza apsaimniekošana, skaidrojot, kā ikdienā un industrijā iespējams mazināt ietekmi uz vidi. Šoreiz uzmanība pievērsta ražošanas atkritumiem un to otrreizējai izmantošanai.
Atkritumi, kas kļūst par izejvielu
Atkritumu savākšanas, šķirošanas un pārstrādes uzņēmums “NIKA MI” vadītājs Toms Bērziņš skaidro, ka materiāli ikdienā nāk gan no būvniecības, gan ražošanas procesiem: “Mēs varētu teikt, ka šie atkritumi puse ir no būvniecības ienākuši, puse no ražošanas procesiem. Tā ir ikdiena, mēs tos saucam par būvniecības procesā radušiem atkritumiem.”
Tie ir dažādi materiāli – iepakojums, plastmasa, metāla atgriezumi un citi ražošanas pārpalikumi, kas tiek šķiroti, sasmalcināti un sagatavoti atkārtotai izmantošanai, piemēram, būvniecībā kā reģenerēts materiāls.
Uzņēmuma mērķis ir nevis vienkārši atbrīvoties no atkritumiem, bet samazināt to apjomu, kas nonāk poligonos, atgriežot materiālus apritē. Toms Bērziņš uzsver arī plānošanas nozīmi: “Lai samazinātu ražošanas un būvniecības procesā radušos atkritumus, ir jābūt precīzākiem aprēķinos un materiālu pasūtīšanas ziņā.”
Tomēr izaicinājumi saglabājas, īpaši pieaugot iepakojuma atkritumu apjomam un sarežģītajai atkritumu statusa maiņas procedūrai, kas nepieciešama, lai materiālu drīkstētu izmantot atkārtoti.
Ilgtspējīga ražošana praksē
Latvijā ir arī piemēri, kur atkritumu rašanās tiek samazināta jau pašā sākumā. Uzņēmumā “SpirulinaNord” tiek izmantoti risinājumi, kas mazina lieku iepakojumu un resursu patēriņu. Tā vadītāja Agnese Stunda-Zujeva uzsver: “Pirms tu izmet ārā, ir iespēja pārstrādāt. Pirms pārstrādāt, ir iespēja, piemēram, pudeli izmantot vēlreiz. Bet vislabākais – varbūt vispār nav jāpērk jauna lieta. Nenopirktā lieta ir viszaļākā, jo tu viņu pavisam noteikti nekad neizmetīsi.”
No idejas līdz industriālai simbiozei
Uzņēmums “BalticFloc” pierāda, ka atkritumi var kļūt par vērtīgu izejvielu – siltumizolācijas materiālu ražošanā tiek izmantota makulatūra. Kā norāda uzņēmuma vadītājs Jurģis Meisters: “Avīze ir nepieciešama visvairāk, jo tā ekovates struktūru un kvalitāti veido labāku.”
Šie piemēri rāda, ka industriālā simbioze un aprites ekonomika praksē jau darbojas — viena uzņēmuma pārpalikumi kļūst par cita resursu. Ražošanas atkritumi tādējādi no problēmas pārtop iespējā, bet galvenais priekšnoteikums ir pārdomāta plānošana un atbildīga attieksme pret resursiem jau pašā sākumā.
Raidījums “IzMet gudri” tiek līdzfinansēts no Emisiju kvotu izsolīšanas instrumenta līdzekļiem. Par raidījuma “IzMet gudri” saturu atbild SIA “VIDZEMES TV”.
