Pēc tam, kad valdība pilnvaroja iesaistītās ministrijas veikt pārrunas ar Rēzeknes domi par koncertzāles “Gors” pārvaldības risinājumiem, Rēzeknes domes priekšsēdētājis komentēja redzējumu par “Gors” tālāko darbību no savas puses, uzsverot, ka iespēju iznomāt “Goru” privātam nomniekam pašvaldība vairs neapsver. Tagad Rēzeknes pašvaldība ir gatava runāt par tās nodošanu valstij.
“Rēzeknes pilsēta ir gatava maksāt kredītus,” apgalvoja Rēzeknes mērs Aleksandrs Bartaševičs, precīzi gan nenosaucot, kāds ir atlikušais maksājumu apjoms, minot, ka tas varētu būt trīs līdz četri miljoni eiro.
“Salīdzinājumā ar citām reģionālajām koncertzālēm, valsts iesaiste “Gora” darbības nodrošināšanā ir nesalīdzināmi vājāka. Citviet ir skaidrs valsts atbalsta mehānisms, ilgtermiņa nomnieki no valsts puses, stabilas instucionālās saistības, “Goram” tādu nav. Ja “Gors” ir svarīgs visai valstij, tad tai ir jāuzņemas reāla, nevis deklaritatīva atbildība. Nevar prasīt reģioniem nest nacionālas nozīmes slogu, kamēr valsts aprobežojas ar simbolisku līdzdalību,” pauda Bartaševičs.
Viens no galvenajiem argumentiem plānotajām izmaiņām “Gors” darbībā balstās uz it kā veikto aptauju par iedzīvotāju un koncertzāles apmeklētāju neapmierinātību ar esošo repertuāru, taču kur šādi dati ir apkopoti, priekšsēdētājs atbildēt nevarēja.
“Paustais risinājums par koncertzāles atsavināšanu ir atbalstāms, ņemot jūsu rīcībā esošos resursus, zināšanas un kompetenci, taču ar idejām vien nepietiek. Sabiedrība sagaida skaidru rīcības plānus, politisko gribu un konkrētus lēmumus,” teica domes priekšsēdētājs.
Uz jautājumu, kā notiks pārrunas ar Kultūras ministriju un Viedās administrācijas un reģionālās attīstības ministriju un kāds varētu būt kopīgais darbības virziens, skaidras atbildes arī nav. Par pārrunu rezultātiem ar Rēzeknes domi un izvērtētajiem iespējamiem risinājumiem Kultūras ministrijai būs jāsniedz valdībā ziņojums līdz 2026. gada 30. janvārim.