Rēzeknes slimnīcas nākotne – neskaidra reformas dēļ

Veselības ministrija šobrīd strādā pie izmaiņām reģionālo slimnīcu pārvaldībā, kas paredz veidot lielāku valsts iesaisti. Šāds modelis pēc Veselības ministrijas domām uzlabotu slimnīcu sadarbību gan valsts, gan reģionālajā līmenī, uzlabotu pakalpojumu kvalitāti un pieejamību iedzīvotājiem. Jau ziņots, ka arī Rēzeknes pagaidu administrācijai bijušas sarunas ar ministriju par iespējamo reformu, taču šobrīd ir vēl daudz neskaidrību par reformas reālajiem ieguvumiem Rēzeknes slimnīcā. 

SIA “Rēzeknes slimnīca” ir Rēzeknes pilsētas kapitālsabiedrība, kas šobrīd ir lielākais stacionārs un diagnostikas centrs Austrumlatvijā.

SIA “Rēzeknes slimnīca” valdes loceklis ārstniecības jautājumos Ivars Zvīdris: “2023. gadā pie mums ieradās 13 jauni ārsti, pagājušajā gadā – 20 jauni dažādu specialitāšu ārsti. 10 gadu laikā slimnīcas neto apgrozījums ir audzis trīs reizes, kas uz pagājušo gadu sastādīja 24 miljonus eiro.”

Martā aizvadītas vairākas sarunas par slimnīcas iespējamo dalību Veselības ministrijas plānotajā reģionālo slimnīcu pārvaldības reformā, taču šobrīd līdz galam nav skaidrs, kāds būs tiešais Rēzeknes slimnīcas un tās klientu ieguvums no dalības reformā, izņemot Veselības ministrijas vairrākkārt uzsvērto pārredzamo pārvaldību un sadarbību ar citām slimnīcām.

“Ja valstī kopumā mainās slimnīcas pārvaldības modelis, un valsts ir paredzējusi kādas būtiskas investīcijas šajās reģionālajās slimnīcās, tad, protams, pašvaldība un pašvaldības iedzīvotāji ir ieguvēji, jo tas nozīmē, ka slimnīca noteikti paliek, bet, īstermiņā skatoties, šobrīd slimnīca tāpat strādā, sniedz pakalpojumus, gūst peļņu. Jautājums – kāpēc pašvaldībai atteikties no savas daļas šajā slimnīcā?”, uzsver Rēzeknes pagaidu administrācijas vadītāja Guna Puce.

Veselības ministrijas pārstāvis intervijā vairākkārt uzsvēra, ka pārliecība par reformas veiksmīgu iznākumu balstoties uz Daugavpils slimnīcas piemēru, kuras kapitāldaļas Veselības ministrija pārņēma pagājušajā gadā, taču gan Rēzeknes slimnīcas pārstāvji, gan pagaidu administrācija uzsver, ka abu slimnīcu situācijas nav salīdzināmas.

Veselības ministrijas Valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos Boriss Kņiģins: “Ņemot vērā Daugavpils pieredzi, mums ir paveicies un mēs uzreiz redzam efektu. Tur pat nevajag kaut ko redzēt – tev ir sajūta, ka sadarbība ir uzlabojusies.”

Atšķirībā no Daugavpils gadījuma, kad Veselības ministrija pārņēma 80,58% slimnīcas kapitāldaļu, lai glābtu slimnīcu no smagajām finanšu problēmām, ieguldot tajā 4,6 miljonus eiro, Rēzeknes gadījumā Veselības ministrija šobrīd nerunā par investīcijām un attīstības plāniem. Arī slimnīcas kapitāldaļas, kas izskanējušajā informācijā varētu tikt pārņemtas 30% apmērā, tiktu pārņemtas kā dāvinājums.

Boriss Kņiģins: “Uz doto brīdi valstij nav rezervēts budžets daļu pirkšanai, līdz ar to mēs skatāmies, ka tā tiešām būtu kapitāldaļu turētāju pretimnākšana ar potenciālu dāvinājumu valstij.”

Jautājums tiks skatīts arī nedēļas nogales Saeimas Latgales apakškomisijas izbraukuma sēdē Rēzeknē. Lai gan gala lēmumu pieņems Rēzeknes pašvaldība kā slimnīcas kapitāldaļu turētājs, slimnīcas valde uzsver, ka arī vēlas būt klātesoši un iesaistīties pārrunu procesā.