Doma laukumā, Rīgā, šodien aizvadīts gadskārtējais Zāļu tirgus. Šogad tas notika jau divdesmit devīto reizi, un uzrunātie rīdzinieki to sauc ne vien par iespēju iegādāties dažnedažādus lauku labumus un pļavas ziedus, bet arī par pirmo Jāņu priekšvēstnesi, kas ļauj noķert svētku sajūtu.
Vieni šurp atnākuši, lai iegādātos kādus lauku labumus vai dāvaniņas svētkos saviem mīļajiem, bet citi, lai noķertu svētku gaidīšanas noskaņojumu. Rīdziniece Ivita Helde stāsta, ka šorīt svētkus ielīgojusi darba vietā, bet tagad atnākusi uz Doma laukumu: – Vai ir tā, ka šis Zāļu tirgus ir tāds pirmais Jāņu vēstnesis Rīgā? “Jā, noteikti ir, un šogad tas ir īpašs bagātīgs un liels. Ir ļoti laba svētku noskaņa!”
Zāļu tirgus Doma laukumā.
Vienā no Zāļu tirgus sadaļām pierimst pat vissteidzīgākie, lai kaut uz mirkli izbaudītu vasaras ziedu krāšņumu un smaržu. Šeit top vainagi un pušķi, un gaisā virmo atmiņu dzirkstelītes. Māra Katvare stāsta, ka Zāļu tirgus parasti notiek vienlaikus ar Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētkiem ”Gaudeamus”, kas ir viņas visgaidītākais notikums: ”Ko es darīšu Jāņos, es vēl nezinu, bet šodien sākas Baltijas valstu studentu dziesmu un deju svētki ”Gaudeamus”, un es esmu piedalījusies 12 svētku rīkošanā. Tagad man draugi brauc no Igaunijas un Lietuvas, un es iešu uz visiem koncertiem un pasākumiem. Tā ir mana mūža mīlestība. Un Anita, kas tās skaistās cepures rada, daudzus gadus vadīja LLU Studentu klubu, mēs daudz sadarbojāmies, un tagad es nāku ciemos.”
Zāļu tirgus Doma laukumā.
Abām dāmām ir daudz ko stāstīt par studentu dziesmu un deju festivālu, bet šoreiz jelgavniece Anita Prūse mums atklāj stāstu par kļavu lapu cepurēm, kas esot viņas Jāņu rituāls, neraugoties uz to, ka tās mūsdienās savu popularitāti ir nedaudz zaudējušas: ”Ir vainags un ziedu vainadziņi, bet šī kļavu cepure nāk no latviešu pieredzes Baškīrijā. Pagājušā gadsimta sākumā latvieši aizbrauca uz Baškīriju pēc lielās naudas, pēc labās dzīve, bet tur odi visapkārt, un kāda sieviete, kurai pirms trīsdesmit gadiem bija astoņdesmit gadu, parādīja, kā to taisa. Tas ir mans rituāls un mana maģija, kad es pa apli pinu, pinu tās kļavu lapas, sienu, sienu un pati pēc tam brīnos, ka iznāk cepure.”
Zāļu tirgus Doma laukumā.
Bet, kas gan tie būtu par Jāņiem bez siera, dažādiem kūpinājumiem un, protams, kārtīgas latviešu maizes. Mūsu uzrunātais maiznieks Valdis Purvinskis no Lielvārdes bilst, ka šis ir karstākais darba laiks:
”Nu jau padsmit gadus braucam uz katru Zāļu tirdziņu.” – Vai paši arī jūtat, ka svētki ar šo pasākumu ienāk Rīgā? “Ienāk, jā, cilvēkiem jaukāks prāts, gribas atpūsties, izbraukt uz laukiem. – Kā tad šodien iet, vai cilvēki Jāņos domā par maizi? “Ir, ir. Kas jau ir nolēmis kaut kur braukt, pērk ciemakukuli. Viss notiek!”
Zāļu tirgus Doma laukumā.
Jāņus pasaulē tautieši svin vismaz divdesmit četrās valstīs, arī Doma laukumā šodien netrūkst ārvalstu viesu, kuri ar interesi vēro notiekošo.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |