Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs pārrunās referendumu ierosināšanas sliekšņa pazemināšanu arī ar konstitucionālo tiesību ekspertiem, aģentūrai LETA norādīja prezidenta padomnieks Mārtiņš Drēģeris.
Viņš uzsvēra, ka ar Valsts prezidenta iniciatīvu par referendumu ierosināšanas sliekšņa pazemināšanu detalizēti varēs iepazīties, kad šo iniciatīvu Valsts prezidents būs apspriedis ar Saeimas frakciju pārstāvjiem un konstitucionālo tiesību ekspertiem un kad tā tiks iesniegta Saeimai. Plānots, ka tas nenotiks šomēnes.
LETA jau rakstīja, ka Rinkēvičs rosinās samazināt slieksni referendumu ierosināšanai. Pēc prezidenta paustā, šo iniciatīvu viņš plāno iesniegt tuvāko mēnešu laikā, bet līdz tam to iecerēts pārrunāt tikšanos laikā ar Saeimas frakciju vadītājiem. Politiķis skaidroja, ka atbilstoši viņa iecerei samazinātu slieksni nevarētu izmantot jautājumos, kas skar Satversmes kodolu. Tur, pēc viņa domām, sliekšņi esot adekvāti.
Lai parakstu vākšanu varētu uzskatīt par sekmīgu, par iniciatīvu ir jāparakstās vismaz 10% no balsstiesīgajiem iedzīvotājiem jeb aptuveni 150 000 Latvijas pilsoņiem, kas sasnieguši 18 gadu vecumu.
Kopš 2012.gadā tika mainīta parakstu vākšanas kārtība, kādā veicama likumprojekta vai Satversmes grozījumu projekta ierosināšana un Saeimas atsaukšanas ierosināšana, Latvijā nav noticis neviens referendums, lai arī Centrālajā vēlēšanu komisijā (CVK) iesniegti vairāki desmiti likumdošanas iniciatīvu. Kopš tā laika nevienai iniciatīvai nav savākts nepieciešamais parakstu skaits, lai to varētu iesniegt Saeimā.
2012.gada kā pēdējais notika referendums par Satversmes grozījumiem, kuros tika piedāvāts krievu valodai noteikt otras valsts valodas statusu. Šī iniciatīva referendumā tika noraidīta.
Līdz tam sākotnējā posmā referendumu ierosināšanai pietika ar 10 000 parakstu, un daļa politiķu uzskatīja, ka šāds slieksnis ir pārāk zems. Pēc grozījumu veikšanas pamatā opozīcijas un pie varas neesoši politiķi ir pārmetuši, ka 10% vēlētāju slieksnis referendumu ierosināšanai savukārt ir nesamērīgi augsts un vispār liedz sarīkot tautas nobalsošanas.
CVK ir tikušas iesniegtas vairākas iniciatīvas referendumu rosināšanas kārtību mainīt, bet tās nav sekmējušās. Pēdējā no tām reģistrēta 2024.gada oktobra izskaņā. Tās iniciatori aicina atcelt pirms vairāk nekā desmit gadiem apstiprināto kārtību, kas praksē padarīja grūtāku tautas nobalsošanas ierosināšanu.
Parakstu vākšanai reģistrēts biedrības “Atvērtās pārvaldības partnerība Latvijā” iesniegtais likumprojekts, ar kuru biedrība rosina atcelt 2012.gada grozījumus likumā “Par tautas nobalsošanu, likumu ierosināšanu un Eiropas pilsoņu iniciatīvu”. Pret šo kārtību iebilst biedrība, jo līdz tam referenduma ierosināšanai pietika ar būtiski mazāku parakstu skaitu, bet kopš izmaiņu stāšanās spēkā ar parakstu savākšanu nevienu referendumu ierosināt nav izdevies.