Latvijā dalība vēlēšanās iespējama no 18 gadu vecuma, bet lai iepazīstinātu ar vēlēšanu procesu, vidusskolas vecuma jaunieši varēja piedalīties signālvēlēšanās. Skolēni signālvēlēšanās izmantoja tās pašas vēlēšanu zīmes, ko 15. Saeimas vēlētāji, un arī kandidāti bija tie paši. Rezultāti gan nedaudz atšķiras. Skolēni signālvēlēšanu Saeimā iebalsoja septiņas partijas, visvairāk balsu atdodot partijai “Progresīvie”.
Tikpat nepacietīgi kā pieaugušie, jaunieši sestdienas vakarā gaidīja signālvēlēšanu rezultātus, kas tika paziņoti minūti pēc tam, kad durvis bija slēguši 15. Saeimas vēlēšanu iecirkņi.
Signālvēlēšanas, kurās varēja piedalīties visi vidusskolēni, no 14. līdz 28. septembrim noritēja 215 izglītības iestādēs. Iespēju tajās piedalīties izmantoja 57,40%. Visaktīvākie bijuši vidzemnieki, bet viskūtrākie kurzemnieki.
Rīgas Valsts 2. ģimnāzijas audzēkne Elizabete Mežmale: “Mēs skolā centāmies, lai visi brīvprātīgi nāktu, jo mēs vēlējāmies arī apskatīties, kāda ir sabiedriskā aktivitāte mūsu skolā. Mums jaunieši skolā ir diezgan patstāvīgi, un savas izvēles izdarīja patstāvīgi, izvērtēja arī katru sarakstu. Es skatījos partiju aprakstus un skatījos, kādas vērtības sakrīt ar manām vērtībām.”
Skolēni signālvēlēšanās izmantoja tās pašas vēlēšanu zīmes, ko 15. Saeimas vēlētāji, un arī kandidāti bija tie paši. Rezultāti gan nedaudz atšķiras. Uz signālvēlēšanu Saeimu skolēni nosūtīja septiņas partijas. 26 mandātus ieguva partija “Progresīvie”, bet “Apvienotais saraksts” ar 23 mandātiem palika godpilnajā otrajā vietā.
Rīgas Āgenskalna Valsts ģimnāzijas audzēknis Kristers Bratjaga: “Es domāju, ka rezultāti ir pietiekoši līdzīgi, kā, es domāju, būs īstajās vēlēšanās. Protams, tur ir kaut kādas savas nianses.”
Jautājot, kas bija vērtības, par kurām Kristers balsojis, viņš saka: “Man noteikti tuvas vērtības bija cilvēktiesības. Tas, kā mēs reaģējam uz to, vai cilvēks ir izjutis brīvību savā valstī, un noteikti arī – vai nosoda Krievijas karu Ukrainā.”
Saulkrastu novada vidusskolas audzēknis Ronalds Jānis Mickāns: “Bija redzams, ka tie “Progresīvie” ir populāri, tāpēc arī gaidīju šādu iznākumu, un esmu priecīgs. Pats balsoju par citiem, bet ir, kā ir. Ko es esmu sapratis, ka viņi tiešām mums iemāca balsot. Bija cilvēciņi, kuri nemācēja tik labi, baidījās. Es pieļauju, ka šis ir labs mācīšanās process.”
Lai gan signālvēlēšanās galvenais nebija rezultāti, bet vēlēšanu process, izvēlētie saraksti un aktivitāte ļauj izdarīt secinājumus, skaidro Izglītības un zinātnes ministrijas (IZM) valsts sekretārs Jānis Paiders: “Nav jau tā, ka ir fundamentālas atšķirības starp jauniešiem, kuri piedalījās, un vēlēšanām kopumā. Attiecībā par aktivitāti, tas, iespējams, parāda to, ka ir kaut kādas būtiskas paaudžu atšķirības vēlmē piedalīties pilsoniskajā procesā, vai arī tas parāda, ka tas process, skolā uzrunājot, ir noorganizēts labāk.”
Arī ReTV uzrunātie jaunieši atzīst, ka “Progresīvo” uzvara signālvēlēšanās nav pārsteigums, jo atšķirībā no citām partijām, viņi prot komunicēt arī ar jauniešiem.
Biedrības “Eiropas kustība Latvijā” ģenerālsekretāre Liene Valdmane: “Katram ir savas vērtības un tas process, lai mēs novērtētu demokrātiskas vērtības, būs ilgāks. Pusgadā mēs paspējām paskaidrot, kā balsot un kāpēc balsot. Par ko balsot, tas jau ir nākamais solis.”
Signālvēlēšanas Latvijā esot ienākušas uz palikšanu, un jau 2029. gadā skolēni signālvēlēšanās ievēlēs pašvaldību un Eiroparlamenta deputātus.