Runājot par Smēdes namu, Diānai Druvaskalnai iedegas acis. Balss kļūst dzīvāka, teikumi – plūstošāki un vārdos parādās patiesa aizrautība. Tā nav tikai sena mūra ēka Cesvaines pils kompleksa pakājē. Tas ir stāsts par drosmi, neatlaidību un ticību vietas spēkam.
“Es nezinu, vai es atradu šo namu vai nams atrada mani,” saka Diāna. “Bet pirmajā mirklī bija skaidrs – šai vietai ir dvēsele, un tā gaida brīdi, lai atkal atdzimtu.”
Smēdes ēka, kas celta 19. gadsimta beigās un savulaik kalpojusi Cesvaines muižas vajadzībām, gadiem stāvēja pamesta. Caurais jumts, mitrums, aukstums, neesoša elektroinstalācija un tukšas telpas bija ikdiena. Tomēr tieši šeit Diāna saskatīja potenciālu – radīt vietu, kur satikties, iedvesmoties un saglabāt vēsturi dzīvu.
Foto no Diānas Druvaskalnas personīgā arhīva.
Sākums bez garantijām
Kad Diānas ģimene iegādājās Smēdes namu, ēkā nebija ne apkures, ne kanalizācijas, ne ūdens, ne elektroinstalācijas. Taču bija ideja un gatavība darīt.
Viens no pirmajiem praktiskajiem soļiem bija startēt LIAA organizētās māju kafejnīcās ar mini pankūku cepšanu, ar kuru palīdzību tika vākti līdzekļi jumta nomaiņai. Diāna tās cepa pasākumos, svētkos un gadatirgos, piesaistot cilvēkus ar vienkāršu, bet sirsnīgu piedāvājumu.
“No mini pankūkām iegūtā nauda bija pirmais reālais ieguldījums. Protams, ar to vien nepietika, tāpēc tika rakstīti arī projekti, dibināts sia un biedrība, lai piesaistītu finansējumu un cilvēkus, kuriem būtu interese atnākt ciemos – tādejādi arī atbalstīt vietas atdzimšanu,” stāsta Diāna.
Rezultātā izdevās nomainīt jumtu, sakārtot elektroinstalāciju, daļēji labiekārtot telpas un pakāpeniski padarīt Smēdes namu pieejamu apmeklētājiem.
Foto no Diānas Druvaskalnas personīgā arhīva.
Kad vieta pieņem savu cilvēku
Kāds no pirmajiem pasākumiem atnesa arī simbolisku zīmi. Oktobrī organizējot leģendas nakts pasākumu, tika pieaicināts ornitologs, kurš stāstītu par Latvijas sikspārņiem, tematika tika saskaņota jau sen vasarā. Atbilstoši telpā tika sakarināti daudz balti papīra sikspārnīši. Mistiski, ka pulksten 12:00 dienā, kad vērām durvis un ieradās pirmie viesi – telpā starp papīra dekoriem negaidīti ielidoja īsts sikspārnis. Tā bija pirmā un vienīgā reize, kad lidonītis redzēts.
“Tajā brīdī sapratu, ka ar ēku esam uz viena viļņa – un man ir dota zaļā gaisma darboties! Tas bija ļoti īpašs mirklis,” atceras Diāna.
Kopš tā laika sikspārnis kļuvis par Smēdes nama simbolu, kas iemieso atdzimšanu, intuīciju un spēju orientēties tumsā.
Kalēji kā dzīva vēsture
Lai gan Smēdes namā šobrīd nav sava kalēja darbnīcas, kalēji šeit kļuvuši par īpašu notikumu. Uz pasākumiem tiek aicināti meistari no dažādiem Latvijas novadiem, piedāvājot apmeklētājiem iespēju vērot kalšanas procesu, piedalīties meistarklasēs un izkalt simboliskus priekšmetus – pakaviņus, monētas un suvenīrus.
Īpaši nozīmīga Diānai ir kalēju stāstu vākšana. Katru atbraukušo meistaru viņa intervē, pieraksta pieredzi, fiksē amata nianses, veidojot unikālu kalēju un Smēdes nama vēstures krājumu.
“Man ir svarīgi saglabāt ne tikai priekšmetus, bet arī cilvēku stāstus. Tie ir mūsu kultūras pamati,” saka Diāna.
Vieta, kas veido kopienu
Smēdes nams šodien ir daudzfunkcionāla kultūras un sabiedriskā telpa. Šeit notiek koncerti, radošās darbnīcas, izstādes, tematiskie vakari, fotosesijas un citi pasākumi. Īpaša uzmanība tiek veltīta arī izglītojošām aktivitātēm bērniem un jauniešiem.
Regulāri tiek rīkoti labdarības pasākumi, ceptas pankūkas aprūpes centru iemītniekiem, organizētas bezmaksas radošās nodarbības vietējiem bērniem.
“Man ir svarīgi, lai Smēdes nams dotu vairāk, nekā tikai skaistu vidi. Es gribu, lai šī vieta būtu dzīva un vajadzīga cilvēkiem,” uzsver Diāna.
Nākotnes ieceres – kad vīzija kļūst par plānu
Tuvākajos gados iecerēts pabeigt infrastruktūras sakārtošanu, uzlabojot telpu komfortu, inženiertehniskos risinājumus un vides pieejamību dažādām apmeklētāju grupām.
Liela uzmanība tiks pievērsta izglītojošo un kultūras programmu attīstībai, veidojot daudzveidīgu piedāvājumu ģimenēm, skolēniem, senioriem un tūristiem.
Plānots ieviest pastāvīgākas kalšanas aktivitātes, piedāvājot apmeklētājiem iespēju izkalt nelielus suvenīrus. Tiek domāts arī par mobilās kalšanas vietas izveidi, kas ļautu piesaistīt kalējus uz kalšanas aktivitātēm, šīs aktivitātes piedāvāt izbraukumos, dažādos pasākumos un skolās.
Ilgtermiņa iecere ir arī kalēju rezidenču programma, piesaistot meistarus, kuri uz laiku varētu strādāt Smēdes namā, vadīt darbnīcas un dalīties savās zināšanās.
“Man ir svarīgi, lai šī vieta attīstās. Lai cilvēki šeit atgriežas un katru reizi atrod ko jaunu,” saka Diāna.
Kad atdzimst ne tikai mūri
Smēdes nama stāsts ir apliecinājums tam, ka pat visklusākā vieta var atdzimt, ja tai atrodas īstais cilvēks un ir vietējās kopienas atbalsts. Diānas degsme, neatlaidība un sirds darbs ir pārvērtis pamestu ēku par nozīmīgu kultūras punktu Cesvaines kartē. Un, aizejot no Smēdes nama, paliek sajūta – šeit ir atdzimusi ne tikai ēka. Šeit ir atdzimusi ticība, ka arī mazā vietā iespējams radīt lielas lietas.
Foto no Diānas Druvaskalnas personīgā arhīva.