Pēdējo dienu karstais un saulainais laiks Latvijā daudziem liek doties dabā un tvert vasaras svelmi. Tomēr speciālisti atgādina – saule var būt ne tikai patīkama, bet arī bīstama, jo pārmērīgs ultravioletais starojums ievērojami palielina ādas vēža un citu slimību risku. Kāpēc populārais mīts par saules aizsargkrēmiem var izrādīties maldīgs un kā patiesi sevi pasargāt?
Starp Valmieras pludmalē uzrunātajiem ir gan tie, kas saules aizsargkrēmu lieto ikdienā, gan tie, kas tam joprojām nepievērš lielu uzmanību. Valmieriete Sandra stāsta: “Jā, es izmantoju SPF 50 bērnam un sev arī uz sejas, lai neapdegtu, jo vakar es neuzsmērēju un apdega visi pleci. Sūrst un ir problēmas.”
Tikmēr citi uzrunātie pilsētnieki Dagda un Rodrigo skaidro, ka aizsarglīdzekļus neizvēlas: “Mēs nelietojam SPF, jo tā mēs ātrāk iesauļojamies. Parasti mēs neiedegam, jo tik ilgi nesauļojamies un saulē neesam.”
Savukārt valmieriete Elīza priekšroku dod citam līdzeklim: “Es izmantoju sauļošanas eļļu, tāpēc, ka es esmu dzirdējusi, ka āda kļūst slikta pēc ilgāka laika, ja neizmanto, bet tajā pašā laikā es negribu pārāk lielu SPF, tā lai es varu ātrāk nosauļoties.”
Turpretī Alise krēmu atceras vien tad, kad saules ietekme jau jūtama: “Es baigi neizmantoju SPF, bet tad, kad man sāk parādīties apdegums, tas es uzpūšu, jā.”
Izvēloties aizsarglīdzekļus, veikalu un aptieku plauktos visbiežāk pamanāmi krēmi ar marķējumu SPF 30 vai SPF 50. Tomēr – vai iedzīvotāji zina, ko šis skaitlis nozīmē? Uzrunātā Sandra norāda: “30 SPF droši vien būs vājāks, bet citas atšķirības es nezinu.” Tikmēr Elīza dalās savos priekšstatos: “Es izmantoju SPF 30, bet manuprāt SPF 50 ir stiprāks, bet tā es nezinu baigi. SPF 50 ir tas stiprākais un visvairāk aizsargā, bet zemāks mazāk aizsargā.”
Dermatologi apstiprina – atšķirība starp krēmiem tik tiešām pastāv, un lielāks skaitlis nodrošina augstāku aizsardzību pret ultravioletajiem stariem. Tomēr speciālisti steidz graut populāru mītu: lielāks SPF nenozīmē, ka saulē varēs pavadīt ilgāku laiku.
Dermatoloģe Gunita Čalovska skaidro: “Ir tā, ka SPF 30 aizsargā aptuveni 97% no ultravioletā starojuma, bet SPF 50 aizsargā uz 98%. It kā liekas, tā starpība tāda salīdzinoši neliela, bet, ja mēs pareizinām ar simtiem un tūkstošiem un miljoniem fotonu, kas nonāk uz mūsu ādas, tad tas viens procents patiesībā ir diezgan liela starpība.”
Speciālisti uzsver, ka saules aizsargkrēms nepieciešams, lai pasargātu ādu no ļaundabīgiem audzējiem, kuru risks pieaug līdz ar gadiem. Tāpat tas ir galvenais līdzeklis pret ādas priekšlaicīgu novecošanos un pigmenta plankumu rašanos. Eksperti iesaka līdzekļus iegādāties aptiekās un izvēlēties vismaz SPF 30 aizsardzību, taču, lai aizsardzība būtu efektīva, izšķiroša nozīme ir pareizai lietošanai.
Dermatoloģe Gunita Čalovska aicina pievērst uzmanību lietotajam daudzumam: “Sejas rajonam tā būtu apmēram pustējkarote daudzuma ziņā. Visam ķermenim kopā tie būtu 30 līdz 40 ml saules aizsargkrēma, kas būtu šota glāzīte aptuveni, kas ir diezgan daudz. To, ko mēs ikdienā redzam, ka tas viens saules aizsargkrēms pietiek visai ģimenei un turklāt nevis vienai vasarai, bet par divām vasarām, kas nozīmē, ka krēms tiek lietots stipri par maz.”
Dermatologi iesaka ikdienā sekot līdzi ultravioletā starojuma indeksam – ja tas sasniedz rādītāju trīs, aizsargkrēms ir obligāts. Tomēr jāatceras, ka nekas nepasargā labāk kā uzturēšanās ēnā un piemērots apģērbs. Jāpiebilst, ka Latvijā saslimstība ar ādas vēzi, īpaši bīstamo melanomu, turpina pieaugt, ik gadu reģistrējot vairāk nekā 200 jaunus melanomas un vairāk nekā 1600 citu ļaundabīgu ādas audzēju gadījumus. No šīm slimībām valstī ik gadu mirst aptuveni 100 cilvēku.