Šogad Latvijā Digitālā nedēļa notiek jau 17. reizi. Tās laikā ikviens aicināts piedalīties informatīvi izglītojošā kampaņā, kas sniedz iespēju gan uzņēmumiem, gan iedzīvotājiem apgūt un attīstīt digitālās prasmes. Pērn Latvija izcēlās ar augstu digitālo publisko pakalpojumu līmeni, pārsniedzot Eiropas Savienības vidējos rādītājus. Tomēr citi dati liecina, ka daļai iedzīvotāju joprojām trūkst digitālo pamatprasmju. Vai vienmēr ir pareizi digitalizēt pakalpojumus un kur meklēt līdzsvaru starp attīstību un visu iedzīvotāju pamatvajadzību nodrošināšanu?
Līdz 20. martam vairākās Latvijas vietās atzīmē Digitālo nedēļu, tostarp arī Līvanu novada Rožupes bibliotēkā. Iedzīvotāji tiek aicināti apgūt un attīstīt jaunas digitālās prasmes, jo tās kļūst arvien aktuālākas.
Līvānu novada Rožupes bibliotēkas vadītāja Maija Jasinska: “Lielāku uzsvaru liekam uz individuālām konsultācijām, mēs stāstām par drošību, kā sazināties ar valsti un pašvaldību, par e-parakstu, e-pakalpojumu. Individuālajās konsultācijās cilvēki ir tādi drošāki. Gribam, lai mūsu kopienas cilvēki būtu izglītoti, lai viņi zina, jo viņi ir diezgan bailīgi, sevišķi seniori. Jo viņiem ļoti bieži nevajag e-parakstu, viņam reizi gadā kāds dokuments jāparaksta, tad viņš atnāk un lūdz palīdzību.”
Lai ar pērn Latvija izcēlās ar augstu digitālo publisko pakalpojuma līmeni, kas pārsniedza Eiropas Savienības rādītājus, Eurostat statistika liecina, ka Latvijā 2025. gadā nepilnai pusei jeb tikai 48% cilvēku vecumā no 16 līdz 74 gadiem bija pamata vai virspamata digitālās prasmes. Tas nozīmē, ka Latvija atrodas zem Eiropas vidējā līmeņa.
Tiesībsardze Karina Palkova: “Ar pamata prasmēm mēs saprotam patiesībā ļoti vienkāršas lietas – ieslēgt datoru, varbūt arī uzrakstīt kādu dokumentu, bet mēs nerunājam par tādiem sarežģītākiem digitālajiem risinājumiem kā ielādēt aplikāciju, veikt aplikācijas atjauninājumus, strādāt ar Smart-ID. Nebūt nē. Dati šobrīd skaidri rāda, ka mūsu sabiedrība kopumā simtprocentīgi nav gatava digitālajiem izaicinājumiem, tai skaitā arī banku sektorā, un ar to ir jārēķinās.”
Reģionos uzrunātie iedzīvotāji atzīst, ka arvien biežāk pamana pakalpojumu digitalizāciju un to pāreju no klātienes uz tiešsaisti. Taču viedokļi par to, vai tas ir pareizais virziens, dalās.
Ilga, Jēkabpils novada Viesītes iedzīvotāja: “Vispār izjūt gan cilvēki, bet tā kā es meitai iedodu, tad viņa izbraukā. Es nezinu kā citiem, man jau, piemēram, vienalga.”
Savukārt Jēkabpils novada Viesītes iedzīvotāja Inga atzīst: “Taču var sazvanīties, un vienmēr ir atsaucīgi cilvēki, parunās un pastāstīs. Nav tā, ka pilnīgi bez informācijas esam palikuši.”
Tiesībsardze gan uzsver, ka, lai gan ir svarīgi iet līdzi laikam un digitalizēt nepieciešamos pakalpojumus, vienlaikus jānodrošina arī iespēja tos saņemt klātienē.
Karina Palkova: “Piemēram, lai saņemtu trūcīgas vai maznodrošinātas personas statusu, sociālais dienests pieprasa bankas konta izdrukas. Bet zinām, ka trūcīgas vai maznodrošinātas personas ir tieši mazaizsargātas grupas. Tie ir seniori vai ģimenes, kurām ne vienmēr ir pat viedtālruņi. Un seniori un personas ar invaliditāti, piemēram, bieži nav pieslēguši vai nevēlas pieslēgt internetbanku. Tādēļ veidojas situācija, ka uz banku jādodas fiziski. Tas ir īpaši problemātiski lauku reģionos.”
Digitālajā nedēļā šogad īpaši izcelti jautājumi par mākslīgo intelektu, drošību internetā un sabiedrības digitālajām prasmēm. Programmā iekļauta arī medijpratība, kritiskā domāšana un digitālo prasmju attīstīšana dažādās nozarēs.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |