Tiesībsardze: Valsts un pašvaldību institūciju mērķis ir kalpot cilvēkam

Cieņa pret cilvēku – viens no labas pārvaldības pamatiem. Lai apzinātu un izceltu labās prakses piemērus vietvarās, šogad pirmo reizi Tiesībsarga birojs sadarbībā ar Latvijas  Pilsonisko aliansi rīkoja konkursu “Laba pārvaldība pašvaldībā”, vērtējot jau līdz šim īstenotos projektus un iniciatīvas.

Latvijas Republikas tiesībsardze Karina Palkova: “Laba pārvaldība nenozīmē pasmaidīt un pateikt labdien. Laba pārvaldība nozīmē būt kopā ar cilvēkiem, ieklausīties cilvēkos. Valsts pārvaldei – valsts un pašvaldību institūcijām – ir viens mērķis – kalpot. Kalpot cilvēkam. Un laba pārvaldība nozīmē kalpošana cilvēkam ar cieņu un izpratni.”

Konkursā tika saņemti 33 pašvaldību pieteikumi trīs nominācijās – laba pārvaldība pakalpojumu sniegšanā, komunikācijā ar iedzīvotājiem un iedzīvotāju iesaistē. Uzvarētājus noteica gan žūrijas vērtējums, gan konkrēto pašvaldību iedzīvotāju aptaujas.

Žūrijas loceklis, nodibinājuma “Invalīdu un viņu draugu apvienība “Apeirons” vadītājs Ivars Balodis: “Man liekas, ka tas tāds garš process – pārvaldība. Tā nav viena lieta, ko mēs uztaisām, kādu vienu pasākumu un ir laba pārvaldība. Tā nav. Laba pārvaldība ir process, kur beigās ir priecīgs, apmierināts pašvaldības iedzīvotājs.”

Un tieši iedzīvotāju iesaiste ir viens no veidiem, kā jau šobrīd pašvaldības veido ciešāku saikni ar cilvēkiem. Piemēram, Valmieras novadā tiek organizētas tikšanās ar novada mēru, kur uzņēmēji var uzdot jautājumus un klātienē pārrunāt sev aktuālo.

Jānis Baiks, Valmieras novada pašvaldības domes priekšsēdētājs (Valmierai un Vidzemei): “Jo kādreiz liekas, ka tā problēma tāda maza, lokāla. Bet tad, kad visi sanāk kopā, izrādās, ka tā jau nav tikai vienam, bet ir vairākiem. Tajā pasākumā mums ir tapuši arī priekšlikumi, ko esam valdībai, ministrijām sūtījuši, un ir pat lietas, kas arī mainītas pēc tam.” 

Savukārt Alūksnes novadā iedzīvotāju līdzdalību un aktivitāti veicina kopienu svētki.

Alūksnes novada domes priekšsēdētājs Dzintars Adlers (JV): “Mums pavisam ir 15 pagasti, un viens no mazākajiem pagastiem ne tikai novadā, bet arī visā valstī, ir Kalncempju pagasts, ja nemaldos, tur faktiski šobrīd dzīvo kādi 80 iedzīvotāji. Bet neatkarīgi no tā, cik iedzīvotāju dzīvo katrā no kopienām, šie svētki manā skatījumā ir vajadzīgi. Īpaši jau ievērtējot šī brīža politisko situāciju – satikties ar iedzīvotājiem un komunicēt. Svarīgi, ka šie iedzīvotāji sanāk kopā, padalās ar priekiem, bēdām, iesaistās kaut kādās darbībās un satiekas.”

Ādažu novadā iedzīvotāju vajadzības kļuvušas par pamatu ciemu individuālo attīstības plānu izstrādei. Iniciatīva “Savs plāns katram ciemam” saņēma galveno balvu nominācijā “Laba pārvaldība iedzīvotāju iesaistē”.

Ādažu novada pašvaldības kopienu eksperte Mārīte Kiselevska (AS): “Ir daudz vieglāk turpmāk runāt, turpmāk atrast risinājumu katram ciemam individuāli, jo tās problēmas nav vienādas, ir tādas, kas pārklājas, kas atkārtojas, bet ir tādas, kas katram ciemam ir individuālas, un šie plāni palīdz. Tāpat palīdz piesaistīt finansējumu turpmāk pašvaldībai, piemēram, ja tiek izsludināti kaut kādi Eiropas vai valsts projekti, kur iespējams iegūt finansējumu. Un, ja mums ir šie ciemu attīstības plāni, mēs zinām, kādās lietās, kādos projektos mums ir jāiesaistās, lai varētu attīstīt šos plānus un realizēt.” 

Taču laba pārvaldība nozīmē ne tikai iedzīvotāju iesaisti, bet arī ērtākus pakalpojumus un saprotamu komunikāciju. Daugavpils valstspilsētas pašvaldība galveno balvu saņēma par tiešsaistes pieraksta sistēmu “QTicket”, kas ļauj iedzīvotājiem pieteikt vizīti pie pašvaldības speciālistiem. Savukārt Liepājas valstspilsētas pašvaldība izcelta par 2025. gada pašvaldību vēlēšanu integrēto komunikācijas kampaņu “Liepāja ir Tava balss!”, saņemot galveno balvu nominācijā “Laba pārvaldība komunikācijā ar iedzīvotājiem”.