Ukrainas armijas motivācija aizstāvēt dzimteni nav mazinājusies

Brīvprātīgais un fotogrāfs – divi Valti – Dalbiņš un Kleins – februārī devās vairāk nekā divu nedēļu izzinošā braucienā pa Ukrainu – sākot ar valsts rietumdaļā esošās Ļvivas apciemojumu un tad caur centrālo daļu līdz pat piefrontes zonai Ukrainas austrumos. Pēc atgriešanās no 5800 kilometrus garā ceļojuma viņi abi ir gatavi tikties ar interesentiem un stāstīt par Ukrainu, tās iedzīvotājiem un arī karu.

Valts Dalbiņš ir viens no latviešu brīvprātīgajiem, kurš jau ceturto gadu regulāri nogādā Ukrainā bruņoto spēku vienībām domātas automašīnas, kā arī militāro palīdzību un cita veida sūtījumus. Ir braukts gan Tvitera konvoja sastāvā, gan individuāli – kopumā nu jau vairāk nekā 60 reižu. Februārī viņš braucienā pa Ukrainu, paviesojoties arī piefrontes pilsētās, devās kopā ar pazīstamo fotogrāfu Valtu Kleinu, kuram tā bija pirmā iepazīšanās ar kara plosīto zemi un iespēja iemūžināt to fotogrāfijās. Jautājot ukraiņu karavīriem, vai viņiem nav zaudusi motivācija karot, atsaukušies uz dokumentālo filmu, kurā bokseris Maiks Taisons stāsta par savu pēdējo pasaules čempiona titulcīņu.

Par savas armijas lielāko ienaidnieku paši ukraiņi sauc tā dēvētos piecsimtos – tā jau kopš padomju laika miitārajā terminoloģijā sauc nodevējus. Tie, kuri par burtiski sīknaudu ir gatavi ienaidnieka armijai nodot Ukrainas Bruņoto spēku vienību lokācijas koordinātes, esot simtiem un tūkstošiem. Esot bijuši pat gadījumi, kad karavīri, kuriem par to apsolīti daži dolāri, nosūta otrajai karojošajai pusei savu ierakumu koordinātes un brīdi vēlāk paši iet bojā mīnas vai drona triecienā. Ukrainas aizstāvji – gan civilie, gan militārpersonas – pie kara jau esot pieraduši līdz tādai pakāpei, ka uztver to kā ikdienišķu parādību.

Brīvprātīgais Dalbiņš: “Pie šī kara ir iestājies pieradums, tā situācija ir ieņēmusi kaut kādu savu formu. Dažādās jomās ir atrasti risinājumi. Cilvēks ir atbraucis no Kanādas, viņš ir Starptautiskajā leģionā – vismaz bija, varbūt kādā citā vienībā tagad –, viņš ir noīrējis dzīvokli, viņš maksā kaut kādai sievietei, kas nāk uzkopt to dzīvokli reizi nedēļā, viņam pie sienas ir savas fotogrāfijas, viņš ir nopircis mašīnu, viņš brauc uz darbu uz fronti. Viņš brauc karot. Precīzi ko, to es nezinu, bet jā – uz darbu, uz fronti.”

No sarunām ar ukraiņiem esot noprotams, ka šim karam pamatā ir gan reliģiska, gan ekonomiska motivācija. Krievija, kuras iedzīvotāji pēc būtības paši neko nespēj radīt un ražot, vienkārši vēlas okupēt visu Ukrainu, lai varētu savu labklājības līmeni celt, izmantojot šeit pieejamos resursus. Bet pašus ukraiņus, kurus viņi uzskata par zemcilvēkiem un ķeceriem, likvidēt. Vienlaikus ukraiņi atzīst, ka Putina izraisītais karš pirmoreiz vēsturē apvienojis ukraiņu tautu, kura šobrīd esot saliedētāka kā jebkad agrāk un gatava aizstāvēt savu zemi līdz pēdējam.