Uz Aglonu devušies arī Salaspils svētceļnieki

Šodien svētceļojumu uzsāka arī Salaspils Romas katoļu baznīcas draudze. Šogad dalībnieku skaits ir kupls. No Salaspils vien jau ceļā devās aptuveni 85 svētceļnieki, un vēl vairāki plāno gājienam pievienoties pa ceļam. Ar kādām sajūtām viņi uzsāka desmit dienu ilgo svētceļojumu?

Pēc svētības došanas un dievkalpojuma sākas pirmā diena svētceļojumā uz Aglonu ar 85 cilvēkiem. 

Pirmdienas rītā Salaspils Romas katoļu baznīcā pulcējās svētceļnieki, kuri nākamās desmit dienas pavadīs gājienā uz Aglonu. Pirms došanās viņi saņēma svētību, lai svētceļojums noritētu veiksmīgi un droši.

Daudziem gan šis nav pirmais svētceļojums un, kā paši atzīst, zina jau, ko sagaidīt. 

Bruno, svētceļnieks no Ķekavas: “Kopš pagājušā gada man ļoti iepaticies svētceļojums. Kaut gan bija tā, ka man pašā sākumā ļoti negribējās, domāju, ka nekādā gadījumā neatkārtošu, jo kājas sāpēja, viss bija slikti, bet beigās pieradu un tad biju ļoti gandarīts par šo gājienu.”

Jānis, svētceļnieks no Ērgļiem: “Galvenais pašam morāli nobriest un nebaidīties no sagaidāmajiem pārbaudījumiem. Ļauties vienkārši, brīvi justies, tad nav nekādu problēmu iet.”

To apliecina arī 88 gadus vecā Anna no Rīgas. Arī šogad viņa lēmusi doties svētceļojumā uz Aglonu, un, neskatoties uz cienījamo vecumu, viņai netrūkst ne ticības, ne apņēmības.

Anna, svētceļniece no Rīgas: “Šodien pilngadības gadadiena man. Man paliek 18. gads svētceļojumā. Ko Dievs gribēs, to darīs ar mani, jo es esmu viņam padota. Dieva bērns, brīnumbērns, varu teikt, tāpēc, ka esmu piedzimusi kūtī tāpat kā Jēzus, gulējusi silītē tāpat kā Jēzus. Tā kā viņš par mani rūpējas, man nav jārūpējas par sevi. Viņš par mani gādā un rūpējas. Slava Dievam, pateicību, un eju. Cik viņš ļaus, tik iešu.”

“Tad, kad tu ej tajā lēnprātībā bez steigas un ar tādām pauzītēm, tad tu to ceļu izbaudi. Jo mērķis jau nav aiziet līdz galam, mērķis – izbaudīt ceļu. Būs jau arī cilvēki, kas vienu dienu šodien paies, kas paies divas dienas, tādi, kas Aglonā nemaz neies, bet viņi jau būs šajā ceļā, un mēs arī viņus uzskatām par saviem svētceļniekiem, tos, kas varbūt ir vienu, divas dienas pagājuši,” stāsta Salaspils Romas katoļu draudzes prāvests Ilmārs Tolstovs.

Runājot ar svētceļniekiem, viņi atzīst, ceļā tiek nests arī savs personīgais nodoms. 

Anna: “Man ir ļoti liela ģimene. Man ir jau 12 mazmazbērni. Tā kā man ir jāiet, jālūdzas, un pateikties Dievam par to visu, ko viņš man dod.”

Jānis: “Galvenais, es domāju, ka tā vērtība, ko es gribu iegūt, ir nest pateicībā savu ģimeni uz Aglonu, un arī turpmāk svētības Aglonai, un noteikti arī par mūsu Latviju. Mēs esam maza valsts. Par mūsu sašķeltību, lai mūsu valsts ir vairāk vienota.”

Šodien no Salaspils ceļā devās aptuveni 85 svētceļnieki. Taču jau zināms, ka gājienam pa ceļam pievienosies vēl vairāki dalībnieki. Tāpēc prāvests lēš, ka Aglonu sasniegs aptuveni 100 svētceļnieku, lai piedalītos Vissvētākās Jaunavas Marijas Debesīs uzņemšanas svētkos.