Latvijas Nacionālo bruņoto spēku skaitliskais sastāvs tuvāko gadu laikā ir būtiski jākāpina un nākotnē, iespējams, pat teju vai jādubulto. Tā šodien pēc tikšanās ar Ministru prezidenti Eviku Siliņu uzsvēra Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs. Viņš norādīja, ka bruņotajiem spēkiem jau ir konkrēts redzējums, kā to izdarīt, taču ieviest obligāto militāro dienestu visiem pilngadīgajiem jauniešiem neatkarīgi no dzimuma nav plānots.
Valdība strādā pie plāna, lai Latvijas aizsardzībai jau šogad varētu atvēlēt 4% no iekšzemes kopprodukta. Līdz ar to arī Nacionālo bruņoto spēku komandieris gan valdībā, gan arī Nacionālajā drošības padomē skaidri ir izklāstījis, kāda veida militārais aprīkojums un ekipējums ir nepieciešams mūsu valsts drošībai, kā arī, cik tuvākajā laikā skaitliski lielam jābūt bruņoto spēku sastāvam.
“Tas sevī ietver visu, zemessardzi, profesionālo dienestu, valsts aizsardzības dienestu un rezervistus. Šobrīd no aptuveni 20 000 mums ir jāsasniedz tuvākajos gados 31 000. Varbūt pat perspektīvā jāiet līdz teju dubultošanai, 38 000,” tā stāsta Valsts prezidents Edgars Rinkēvičs.
Nacionālie bruņotie spēki mērķtiecīgi virzās uz bruņoto spēku skaitliskā sastāva palielināšanu, tā komentārā ReTV norāda NBS komandieris, ģenerālmajors Kaspars Pudāns, piebilstot, ka miera laikos bruņoto spēku sastāvā paredzēti 4000 Valsts aizsardzības dienesta karavīri, 8000 profesionālā dienesta karavīri, 12 000 zemessargi un 7000 augstas gatavības rezerves karavīri. “Mērķis attiecībā uz profesionālā dienesta karavīru skaitu jau ir gandrīz sasniegts, taču tiks turpināta aktīva karavīru un zemessargu rekrutēšana. Rezervistu militārās pamatapmācības kursi turpmāk notiks divas reizes gadā – vasarā un ziemā. Savukārt Valsts aizsardzības dienestā apmācīto karavīru skaitliskā pieauguma nodrošināšanai tiek strādāts pie infrastruktūras pieejamības un instruktoru skaita palielināšanas, lai nodrošinātu kvalitatīvu apmācību 11 mēnešu garumā,” skaidro Pudāns.
Ministru prezidente Evika Siliņa skaidroja, ka papildus līdzekļus aizsardzības izdevumiem varētu rast Eiropas fondos, tā pat arī palielinot budžeta deficītu, ja to ļaus Eiropas Komisija: “Provizoriski tie būs dažādi avoti. Vispirms ir jāmeklē, kā mēs varam samazināt publiskajā valsts pārvaldē un pašvaldību pārvaldē administratīvos tēriņus. Tikai tad skatīsimies, kādi būtu šie budžeta deficīta palielinājumi, un, protams, arī izmantosim Eiropas piedāvātos instrumentus – gan aizņēmuma iespējas, gan kopējo iepirkumu iespējas, gan arī Eiropas Investīciju bankas instrumentus, kā arī, iespējams, piesaistīsim privāto kapitālu.”
Uz jautājumu, vai Latvijā būtu jāievieš visaptverošs obligātais militārais dienests visiem jauniešiem, Edgars Rinkēvičs atbildēja, ka patlaban to nav iespējams izdarīt, jo kvalitatīvām apmācībām pietrūkst instruktoru, kā arī trūkst atbilstošas infrastruktūras. Taču valstī ir konkrēti plāni, kā to attīstīt, pirmkārt – izbūvējot Sēlijas poligonu.
“Es biju tikko pats Alūksnes Kājnieku skolā, tur ir plāni. Ir plāni sākt izvietot Valsts aizsardzības dienesta karavīrus citviet Latvijā un apmācīt. Protams, pilnā sparā strādā arī Instruktoru skola. Tie ir procesi, kas jau šobrīd notiek, bet mums ir vai nu jārenovē, vai jābūvē ēkas, kurās izvietot karavīrus. Mums ir Sēlijas poligona attīstība, kas arī paredzēta plašām apmācībām,” skaidro Rinkēvičs.
Vakar jau vēstījām, ka Aizsardzības ministrija apsver iespēju paplašināt Pulkveža Oskara Kalpaka profesionālo vidusskolu Kurzemē, kā arī atvērt tai līdzīgu mācību iestādi Latgalē. Valsts prezidents arī aicina iedzīvotājus iesaistīties Zemessardzē, jo tas ikvienam sniedz daudz lielāku pārliecību par sevi un zināšanas, kā rīkoties krīzes situācijā.