Ar svinīgu lentas griešanu, pēc nedaudz vairāk kā gada, kopš būvniecības uzsākšanas, Valmierā atklāti divi zemas īres maksas nami. Tā kā mājokļu jautājums pilsētā samilzis jau gadiem, tad interese par jaunajiem dzīvokļiem ir ļoti liela un visi dzīvokļi ir jau aizpildīti, pirmie īrnieki namu atklāšanā saņem arī simboliskās jauno dzīvokļu atslēgas.
„Mums ir ģimenes pieaugums un tad mēs tieši domājām par mazliet lielāku dzīvoklīti, liels tas piedāvājums arī Valmierā nav un tā cena īrei ir ļoti laba, „- tā savu izvēli, pieteikties trīsistabu dzīvokļa īrei jaunajos namos, pamato valmierieši Līga un Andris.
Dzīvokļi ir aprīkoti ar virtuves iekārtām, nepieciešamo santehniku, domāts arī par energoefektivitāti un tas, kā stāsta SIA „Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks, nozīmē arī zemākus komunālos maksājumus.
„Pēc kvalitātes un izmantotiem materiāliem, un kā izskatīsies šeit, tas galīgi neatbilst nosaukumam zemas īres maksas mājokļi, kuri varbūt kādam varētu asociēties, ka tas ir kaut, kas lēts, šeit tiešām viss ir labā kvalitātē un es domāju, ka pārējie valmierieši ar zināmu skaudību var skatīties.”
Jaunās piecstāvu ēkas atradīsies blakus jau esošajiem diviem namiem, kas tika uzbūvēti pirms septiņiem gadiem un toreiz šim nolūkam Valmieras novada pašvaldības kapitālsabiedrībai „Valmieras namsaimnieks” nācās ņemt aizdevumu, tagad startēts zemo īres maksu programmā, kas sniedz daudzus plusus finansiālā ziņā.
„Šajā programmā līdzekļi nāk no Eiropas Atveseļošanas fonda un plus vēl valsts finansējuma līdzdalība, mūsu gadījumā šī projekta izmaksas tiek lēstas 12,1 miljons, no kuriem mēs dabūjam no šīs programmas aizdevumu caur ALTUM 11,6 miljoni, mūsdienās tās būvniecības izmaksas ir ļoti dārgas, kā mēs lēšam – apmēram jau 2000 eiro kvadrātmetrā un lai to varētu tā komerciāli atpelnīt attīstītājs uz īri, tas tādā parastā situācijā uzņēmējam nešķiet interesanti, ir veidi, kā viņš ienesīgāk var pelnīt naudu – uzbūvējot un pārdodot, tāpēc tas lielākais plus, kāpēc mēs to varam vispār atļauties, ir tas, ka mēs dabūjam šo ilgtermiņa naudu, tātad tas ir 30 gadu termiņš un pati lielākā vērtība ir tā, ka uz šiem 30 gadiem, uz kuriem mēs šo finansējumu saņemam, procentu likme ir tikai 0,69 procenti un tā ir fiksēta visā šī termiņa laikā, nu tas ir mūsdienās vienkārši brīnums. Vēl pat ALTUM radīja iespēju, ka atšķirībā no komercbankām, ka par šādu kredītu saņemšanu nebija jāmaksā, tā saucamā, izskatīšanas, jeb menedžmenta komisija, kas arī sastāda pietiekami lielas summas, tāpēc šāda veida finansējums, es nepārspīlēšu, ir brīnums.”, – stāsta SIA „Valmieras namsaimnieks” valdes priekšsēdētājs Andris Kabraks.
„Šai programmai ir vēl viens tāds maziņš „āķis” – šī lētā, garā nauda pēc tam, kad kredīti tiek segti, iegūtie labumi tiek nodoti atpakaļ nākamajām mājām, pēc 30 gadiem, kad faktiski šīs saistības tiks nosegtas, visi ieņēmumi, kas veidojas no īres papildus tekošajiem izdevumiem, tiks novirzīti, kā tādā fondā, kas jau ļaus veidot nākamos. Es teiktu, ka šī ir super gara termiņa programma, pirmo reizi mums tāda ir 30 gadu laikā, beidzot mums ir programma, kurā mēs, varbūt tā pāragri teikt, bet masveidā, nopietni, lielos apjomos mēs būvējam jaunus mājokļus cilvēkiem un šis ir kaut kas tāds, kas brīvas Latvijas laikā un kopš mēs esam Eiropas savienībā, ko īsti redzējuši neesam. Bez Eiropas līdzekļiem un bez Eiropas izpratnes par šo Latvijas situāciju, šāda programma nebūtu,” – vērtē Ekonomikas ministrijas parlamentārais sekretārs Jurģis Miezainis.
Šobrīd īres māju tapšana dažādās stadijās ir arī Bauskā, Jelgavā, Tukuma novada Sēmē, Alūksnē, Smiltenē, Ventspilī, kā arī Cēsīs.
„Daudzu gadu garumā mājokļa jautājums Cēsīm ir bijis, kā šaurais pudeles kakls, daudzi ir gribējuši un grib dzīvot Cēsīs, bet nav īsti iespēju un arī mūsu esošajiem iedzīvotājiem, kam ir vēlme uzlabot savus dzīves apstākļus, līdz ar to katrs projekts, kas ir mājokļu jomā un attīstās, ir ļoti, ļoti no svara. Šobrīd jau ir pamati un lēnām sāk celties konstrukcijas, un jau nākamgad vasarā 56 dzīvokļu māja tiks nodota. Sākotnēji tā programma bija diezgan smagnēja, bet nu tomēr gadu griezumā viņa ir uzlabota, pilnveidota un es skatos, ka šobrīd jau daudzās pašvaldībās šie projekti attīstās, arī mēs neizslēdzam iespēju, ja būs naudiņa, varbūt pieteikties uz vēl vienu māju,”- šo programmu vērtē Cēsu novada pašvaldības domes priekšsēdētājs Jānis Rozenbergs.
Latvijā jau apstiprinātajos astoņos projektos paredzēts uzbūvēt 476 dzīvokļus, bet, protams, ir nepieciešamība arī vēl pēc jauniem namiem, ar pieejamām īres cenām.
„Mājokļu pieejamība ir būtisks jautājums visai Eiropai un Eiropas Savienībai. Eiropas Komisija tam pievēršas aizvien vairāk un ir paredzams, ka arī nākamajā Eiropas Savienības daudzgadu budžetā finansējums mājokļu programmām dažādu finanšu instrumentu veidā būs pieejams, tāpēc arī Latvijai ir svarīgi jau tagad sākt domāt, kā viņa šīs jaunās programmas veidos, lai tās būtu pēc iespējas efektīvākas un sasniegtu arvien vairāk cilvēkus reģionos”, – stāsta Eiropas Komisijas pārstāvniecības Latvijā ekonomikas padomniece Signe Groza.
Jāpiebilst, ka, piemēram, Valmierā drīzumā taps vēl divi zemas īres maksas nami.