Digitālā vide pusaudžiem sniedz ne tikai izklaides iespējas, bet arī riskus saskarties ar bīstamu un ietekmējošu saturu. Valsts drošības dienests vērš uzmanību, ka pēdējos gados Latvijā pieaug to bērnu un jauniešu skaits, kuri nonāk likumsargu redzeslokā saistībā ar radikalizāciju un vardarbību. Visbiežāk pusaudži tiek uzrunāti sociālajos medijos un populārās videospēļu platformās.
Jaunieši ir viena no radikalizācijas riskam visvairāk pakļautajām grupām, jo ir viegli iespaidojami. Visbiežāk pusaudži bīstamajā vidē nonāk, jo viņus mērķtiecīgi vervē tiešsaistē – sociālajos tīklos “TikTok” un “Telegram”, kā arī videospēlēs. Valsts drošības dienests savā rakstiskajā atbildē norāda: “Pēdējos piecos gados dienesta uzmanībā nonākuši vairāki desmiti jauniešu ar radikalizācijas pazīmēm. Pērn tiesa 18 gadus vecam jaunietim, kurš bija pievērsies labējam ekstrēmismam, piesprieda probācijas uzraudzību uz četriem gadiem par terorisma publisku slavināšanu un attaisnošanu, un uz terorismu aicinoša satura izplatīšanu, kā arī apmācīšanos terorismam.”
Par pusaudža radikalizēšanos var liecināt pēkšņa izolēšanās no apkārtējiem, pastiprināta interese par šaujamieročiem, kā arī naida runa un rasistisku uzskatu paušana internetā.
Biedrības “Laiks jauniešiem” pieredze rāda, ka šādiem riskiem visbiežāk ir pakļauti pusaudži, kuriem trūkst atbalsta un ikdienā nākas saskarties ar problēmām mājās. Biedrības “Laiks jauniešiem” valdes priekšsēdetājs Gints Jankovskis skaidro: “Es visīsāk definētu to kā “ielu jaunietis”. Tas nenozīmē – ielu jaunietis tas, kurš dzīvo uz ielas. Ielu jaunietis – tas nozīmē tādu plašu terminoloģiju, ka viņš pavada lielāko laiku ārā kopā ar draugiem tumšākajā laikā, un tas notiek regulāri. Un nenotiek vienkārši pastaigāšana – notiek gan dažādu vielu lietošana, gan potenciāli alkohola lietošana, gan dažādas sociālās problēmas mājās, vecāki lieto varbūt aizliegtās vielas.”
Eiropā novērojama tendence, ka mūsdienās jauniešus bieži piesaista pati vardarbība vai vēlme piederēt kādai grupai, nevis konkrētas ideoloģijas. Speciālisti uzsver – ja bērns agrāk pats ir saskāries ar vienaudžu agresiju, fiziskiem uzbrukumiem vai draudiem un nav saņēmis palīdzību no pieaugušajiem, šī pieredze vēlāk var pāraugt agresijā pret citiem.
Gints Jankovskis norāda: “Jaunieši, kuri iet cauri un kuriem tik tiešām ir tā situācija, ka viņi jau jaunākā gadu posmā, kad viņi bija jaunāki, pret viņiem bija vērsta kāda agresija, uzbrukumi, fiziska izrēķināšanās, draudi un tā tālāk, viņi pēc vairākiem gadiem ļoti bieži, diemžēl, dod atpakaļ tieši to pašu pret citiem. Un tas diezgan bieži notiek tajās situācijās, ka viņi nav atraduši šo palīdzību pie cilvēkiem, pie līdzcilvēkiem. Un šeit viņi pazūd kaut kur no sistēmas, nav saņēmuši palīdzību, vai valsts sistēma kaut kādā formātā nav sniegusi šo vajadzīgo palīdzību, vai nav atraduši pareizos cilvēkus.”
Pirmreizēju aizdomu vai pēkšņas uzvedības maiņas gadījumā vecāki un pedagogi tiek aicināti neatstāt šīs pazīmes bez ievērības un vērsties pēc palīdzības pie psihologa vai sociālā darbinieka. Savukārt situācijās, kad jaunietis atsakās sadarbodies un pastāv aizdomas par viņa iespējamu iesaisti vardarbīgās aktivitātēs, iedzīvotāji tiek mudināti ziņot Valsts drošības dienestam.