Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska publiskotā atklātā vēstule Krievijas prezidentam Vladimiram Putinam izraisījusi plašas diskusijas sociālajos tīklos un starptautiskajā politiskajā vidē. Vēstuli komentējuši gan ārvalstu politiķi, gan sabiedrībā zināmas personas, vērtējot tās nozīmi kara izbeigšanas kontekstā.
Atbalstu vēstulē paustajam paudis arī Edgars Rinkēvičs, sociālajā tīklā “X” norādot: “Spēcīgs miera vēstījums no Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska. Krievija sāka šo karu, un Krievija to var izbeigt jau tagad.”
Arī ASV prezidents Donalds Tramps ceturtdien žurnālistiem Baltajā namā sacīja, ka būtu lieliski, ja Ukrainas prezidents Volodimirs Zelenskis tiktos ar Krievijas diktatoru Vladimiru Putinu, norādot, ka abām pusēm ir jāpanāk kompromisi.
“Es priecājos, ka viņi varbūt runā par tikšanos. Es domāju, ka mums tur bijusi liela loma. Es domāju, ka būtu lieliski, ja viņi tiktos,” sacīja Tramps, komentējot ceturtdienas vakarā publiskoto Zelenska atklātio vēstuli Putinam, kurā viņš ierosina tikties, lai vienotos par kara izbeigšanu.
“Abām [pusēm] būs jāpanāk kompromisi, es piedāvāju šos kompromisus, un, jūs zināt, mēs esam lielā mērā bijuši iesaistīti,” Tramps teica par Ukrainu un Krieviju, sīkāk neprecizējot savus izteikumus.
Arī Ukrainas iedzīvotāju vairākums atbalsta prezidenta rakstīto, tiesa, paužot neticību, ka Krievija uz to gatava reaģēt.
Atbildi uz Zelenska vēstuli sniedzis arī Putina preses sekretārs Dmitrijs Peskovs, sakot, ka “Zelenskis jebkurā brīdī var atbraukt uz Maskavu. Prezidents Putins ir teicis, ka, ja Zelenskis vēlas parunāt, viņš var atbraukt uz Maskavu un to izdarīt.”
Piedāvājam Ukrainas prezidenta Volodimira Zelenska publiskotās atklātās vēstules pilnu tekstu.
Pilns V.Zelenska vēstules tulkojums:
Atklāta vēstule
Krievijas Federācijas prezidentam
No Ukrainas prezidenta
Kad jūs pirms vairāk nekā 26 gadiem nācāt pie varas Krievijā, daudzi cilvēki Ukrainā uz jums raudzījās pozitīvi. Tā tas bija. Taču tas ir pagātnē.
Tagad pārliecinošs vairākums ukraiņu pozitīvi vērtē to, ka mūsu tālas darbības droni apmeklēja jūsu foruma atklāšanu Sanktpēterburgā, pārvarot vairāk nekā 1000 kilometru attālumu. Kā jums ir labi zināms, šis attālums nav mūsu iespēju robeža.
26 gadu laikā jūsu atrašanās pie varas pilnībā ir mainījusi Ukrainas un Krievijas attiecību dienaskārtību. No sarunām par tirdzniecību un citiem civilajiem jautājumiem mūsu valstis ir nonākušas līdz tam, ka gandrīz vienīgi runā par triecieniem un zaudējumiem.
Jūs esat pavadījis gandrīz pusi no saviem 26 varas gadiem, karojot pret Ukrainu.
Lai ko jūs teiktu par NATO, ģeopolitiku vai krievu valodu, šis karš ir jūsu personīgā izvēle — karš bez patiesa iemesla. Tieši tā to atcerēsies vēsture.
Šie gadi varēja būt pavisam citādi.
Mēs bieži dzirdam, ka jūs jūtaties ērti šajā karā. Protams, ne tajos gadījumos, kad runa ir par jūsu rezidences drošību Valdajā vai parādi Maskavā. Jūsu paša dzīvība jums ir vērtīga.
Taču tagad mēs visi redzam, ka krievi arvien mazāk samierinās ar šo realitāti — ar to, ka karš Krievijai nes arvien vairāk negatīvu seku.
Viņiem nepatīk mūsu droni un raķetes.
Viņiem nepatīk degvielas trūkums un nepārtraukti augošās cenas.
Viņiem nepatīk pastāvīgie ierobežojumi.
Viņiem nepatīk jūsu nodoms izsludināt otro mobilizācijas vilni, lai paplašinātu karu citā Ukrainas virzienā vai izmantotu to pret citām Krievijas kaimiņvalstīm.
Viņiem nepatīk tas, ka jūsu karam nav redzamas beigas.
Jā, jūs vēl aizvien varat piespiest krievus dzīvot šādos apstākļos. Taču jūsu resursi ievērojami samazinās.
Jums nepietiks ne naudas, ne politiskā kapitāla, lai turpinātu pirkt krievu lojalitāti tā, kā esat to darījis pēdējos 26 gadus.
Un mēs darīsim visu iespējamo, lai pasaule palīdzētu pietuvināt šo brīdi.
Kā jums pašam patīk teikt — “jāizdara aprēķini”.
Vakar es saņēmu ziņojumu par jūsu armijas zaudējumiem Ukrainas frontē maijā. Kārtējo reizi skaits pārsniedza 30 000 nogalināto un smagi ievainoto Krievijas karavīru. Mēs šādu līmeni novērojam mēnesi pēc mēneša, un mums ir video apstiprinājumi par katru no jūsu zaudējumiem — tie nav tukši apgalvojumi.
Mēs zinām, ka 63 procenti jūsu kaujas zaudējumu ir kritušie, bet tikai 37 procenti — ievainotie. Neviena armija 21. gadsimtā nevar atļauties šādu attiecību. Turklāt kritušo īpatsvars turpinās pieaugt.
Nav tā, ka mēs Ukrainā pēc visa, ko jūsu karš ir nodarījis mūsu valstij, īpaši raizētos par Krievijas karavīru likteni.
Taču man rūp ukraiņi.
Mēs zaudējam savus cilvēkus, un katrs zaudējums mums ir sāpīgs. Pat ja Ukrainas zaudējumu attiecība pret Krievijas zaudējumiem ir viens pret pieci vai viens pret seši, tas joprojām ir ļoti svarīgi.
Svarīgi ir arī tas, ka jūs regulāri, ik pēc dažiem mēnešiem, atliekat savus termiņus mūsu reģionu ieņemšanai — īpaši Doneckas apgabala ieņemšanai. Un arī šogad jūs to neieņemsiet.
Taču mēs Ukrainā nevēlamies mūžīgu karu. Mēs ļoti labi zinām, ka dzīve bez kara ir nesalīdzināmi labāka. Un mēs vēlamies to sasniegt.
Esmu pārliecināts, ka arī lielākā daļa krievu to vērtētu pozitīvi — un jūs to zināt.
Daudzi neticēja, ka Ukraina spēs noturēties tik ilgi. Jūs tam neticējāt. Tam neticēja arī tie, kuri jūs konsultēja. Tā bija kļūda.
Jūs negaidījāt pilna mēroga pretestību no Ukrainas puses un neparedzējāt, ka viss aizies tik tālu. Tomēr mēs visi esam šeit — šī pilna mēroga kara piektajā gadā.
Nebaidieties izvēlēties ceļu ārā no šī kara. Tas ir galvenais, kas no jums tagad tiek prasīts.
Ukraina ir saglabājusi savu neatkarību. Un tā to saglabās. Neraugoties uz visām pretējām prognozēm.
Mēs esam apvienojuši daudzus cilvēkus un valstis visā pasaulē, lai tie stāvētu Ukrainas pusē un pret jums. Mēs atradām mums nepieciešamos ieročus un finansējumu.
Mēs saņemam atbalstu. Jūs saņemat sankcijas. Un tas turpināsies līdz brīdim, kad Ukrainai tiks nodrošināts taisnīgums — tas taisnīgums, ko mēs meklējam un ko ir iespējams panākt.
Mēs nepieļausim, ka panākumus gūst tie, kuri cenšas jūs pārliecināt, ka sankcijas pret Krieviju tiks būtiski mazinātas un atbalsts Ukrainai ievērojami samazināts, lai gan jūsu nostāja pret Ukrainu nebūs būtiski mainījusies.
Orbāna piemērs parāda, kā negodā nonāk tie, kuri izvēlas palīdzēt Krievijai tās karā pret mums.
Ukraina ir pārdzīvojusi bargas ziemas laikā, kad jūs mēģinājāt iznīcināt mūsu energosistēmu. Mēs izturējām — un pat tumsā ukraiņu izturība nesabruka.
Mēs pārcēlām karu uz jūsu teritoriju, un jūs nebūtu spējuši ar to tikt galā bez Ziemeļkorejas palīdzības. Jūs esat pirmais Krievijas valdnieks, kurš pēc palīdzības vērsies pie Phenjanas.
Un šodien jūs esat pilnībā atkarīgs no Ķīnas — arī pirmo reizi Krievijas vēsturē.
Jūs ticējāt, ka ukraiņiem nepietiks spēka aizstāvēties. Taču šodien mūsu cilvēki palīdz mūsu partneriem Tuvajos Austrumos un Persijas līča reģionā veidot savas aizsardzības spējas.
Jūs cerējāt uz iekšējiem nemieriem Ukrainā. Tā vietā tieši jūsu paša militārie formējumi sarīkoja dumpi pret jums.
23. jūnijā apritēs vēl viena gadadiena kopš šī notikuma, un klusēšana šo faktu no vēstures neizdzēsīs.
Un tagad tieši uz jums ar acīmredzamu nogurumu raugās jūsu paša amatpersonas, uzņēmēji un propagandisti. Pasaule to redz.
Pasaule nav nogurusi no Ukrainas, kā jūs ilgu laiku cerējāt. Taču nogurums no Krievijas pieaug — pat starp tiem plašākajā pasaulē, kuri palīdz jums apiet sankcijas un uzturēt jūsu ekonomiku virs ūdens.
Jūs nevarat to nepamanīt.
Pēc 26 gadiem pie varas vecums sāk atstāt savu iespaidu. Un laika gaitā nogurums no jums tikai pieaugs.
Mēs esam redzējuši izlūkdienestu ziņojumus, kas liecina, ka jūs pašlaik apsverat plānus turpināt karu arī 2027. un 2028. gadā.
Mēs arī zinām, ka jūs cerat, ka ballistiskās raķetes sasniegs to, ko nav izdevies panākt nekam citam.
Jūs vēlaties vēl dziļāk ievilkt Baltkrieviju šajā karā, un mums tagad ir jāgatavojas arī tam.
Mēs redzam, ka jūs mēģināt organizēt kaut ko saistībā ar Piedņestru.
Jūsu propagandisti vienā vai otrā veidā draud ikvienai Krievijas kaimiņvalstij.
Vai jūs tiešām vēlaties tam visam iet cauri?
Tagad izvēle ir jūsu rokās.
Pietiek kara.
Ukraina piedāvā šo karu izbeigt.
Tas ir jādara godīgi, ar cieņu un garantijām, ka karš netiks atjaunots.
Mēs redzam, ka Amerikas Savienotās Valstis šobrīd pilnībā koncentrējas uz Irānas jautājumu, un būtu nepareizi vienkārši gaidīt, līdz karš Eiropā atkal nonāks tās uzmanības centrā.
Ukraina piedāvā izbeigt šo karu tiešā dialogā starp mums — starp mani un jums.
Es piedāvāju tikšanos.
Visi dzirdēja, kā jūsu pārstāvji smaidot sacīja, ka es it kā varētu ierasties Maskavā. Taču pēc šiem 26 gadiem Ukrainas līderim jūsu galvaspilsētā nav ko darīt — tāpat kā Krievijas līderim nav ko darīt Kijivā.
Ir valstis, kuras tradicionāli uzņem līderus, lai risinātu kara un miera jautājumus. Šveice, Turcija, arābu pasaules valstis — daudzas ir spējīgas un gatavas uzņemt šādu tikšanos.
Tieši līderi risina galvenos jautājumus. Tā vienmēr ir bijis, un tā vienmēr būs.
Es ierosinu noteikt konkrētu datumu šādai tikšanās reizei.
Mēs esam dzirdējuši, ka jums Aļaskā tika solīta noteiktu ar Ukrainu un Eiropu saistītu jautājumu atrisināšana. Taču jūs pats redzat, ka Ukrainas un Eiropas jautājumi netiek izlemti Ankoridžā.
Mūsu starpā izveidotajam divpusējam dialogam varētu pievienoties arī citi saskaņoti dalībnieki.
Tā kā karš notiek Eiropā un Ukrainai ir nepieciešamas drošības garantijas, kamēr arī jūs meklējat drošības garantijas sev, būtu loģiski iesaistīt tos, kuri patiešām var kalpot par garantētājiem.
Mēs uzskatām, ka Eiropai ir jābūt šī procesa daļai — tiem, kuriem patiešām ir spēja ietekmēt situāciju.
Mēs arī uzskatām, ka procesa daļai ir jābūt Amerikas Savienotajām Valstīm. Tas varētu palīdzēt veidot jaunu drošības arhitektūru mūsu pasaules daļā.
Mēs jau esam pieredzējuši daudz vienošanos ar Krieviju, tostarp Minskas vienošanās, kuras galu galā cieta neveiksmi. Tāpēc mums vispirms ir jāatrod tiešas atbildes vienam no otra uz neatbildētajiem jautājumiem, nevis jāslēpjas no sarežģītām tēmām aiz formulām, tehniskām darba grupām vai bezgalīgi zaudēta laika diplomātiskajos braucienos.
Jūsu karš ir neatgriezeniski nošķīris Ukrainu un Krieviju. Frontes līnija šodien ir līnija, no kuras diplomātijai jāsākas.
Ukraina ir gatava pilnīgam uguns pārtraukumam uz visu sarunu laiku. Tā ir ierasta starptautiska prakse, un pašreizējie notikumi ap Irānu to tikai vēl vairāk apstiprina.
Mēģinājums panākt īstu klusumu ir labākais veids, kā sākt sarunāties vienam ar otru.
Mēs uzskatām, ka tas nebūtu tikai mēģinājums, bet gan reāls uguns pārtraukums — ja jūs to patiešām vēlaties.
Jūs zināt, ka Amerikas Savienotajām Valstīm ir iespējas uzraudzīt uguns pārtraukšanas režīmu līnijā, kur karadarbība tiktu apturēta.
Ukraina ir gatava visu karagūstekņu apmaiņai, un tas varētu kļūt par labu ievadu kara izbeigšanai.
Ir jāsper nopietni soļi, lai atgrieztu civiliedzīvotājus un bērnus, kuri kara laikā tika aizvesti.
Mums ir jānosaka, kāda nākotne sagaida ukraiņu un krievu paaudzes, kas nāks pēc mums.
Ja jūs personīgi nenonāksiet pie secinājuma, ka ir pienācis laiks izbeigt šo karu, Ukraina turpinās cīnīties par savu pastāvēšanu. Mums būs tie, kas mūs atbalsta.
Taču arī jums nāksies daudz smagāk cīnīties par savu paša pastāvēšanu — nevis par Krievijas, bet par savu.
Un tas nav drauds no manis vai Ukrainas. Tas ir Krievijas vēstures fakts, kuru jūs labi zināt: kad Krievija nogurst, nāk pārmaiņas.
Mēs varam strādāt pie tā, lai šis nogurums iestātos.
Jūs varat pārtraukt savu karu.
Mūžīga piemiņa visiem, kuru dzīvības paņēma šis karš.
Slava Ukrainai!
Open Letter
To the President of the Russian Federation
From the President of UkraineWhen you came to power in Russia more than 26 years ago, many people in Ukraine viewed you positively. That is how it was. But that is now in the past.
Now, the overwhelming majority of…— Volodymyr Zelenskyy / Володимир Зеленський (@ZelenskyyUa) June 4, 2026