Aiz lēmuma neiet balsot nereti slēpjas ne tikai neapmierinātība ar politiķiem, bet arī neticība tam, ka paša balss kaut ko spēj mainīt. Taču vai viena neizmantota balss patiešām neko nemaina?
Vai esi kādreiz aizdomājies, cik sver tava balss? Uzliekot vēlēšanu aploksni uz svariem, tie rāda astoņus gramus. Uz svariem – pavisam maz. Taču vēlēšanās šie astoņi grami var svērt daudz vairāk.
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs Māris Zviedris: “Viena balss mēdz arī fiziski un faktiski, ne tikai teorētiski, mainīt. Iepriekšējās pašvaldību vēlēšanās, nesaucot pašvaldību, tiešām tas mainīja ne tikai vienu deputāta krēslu, bet arī valdošās partijas vairākumu vai šajā gadījumā iekļūšanu un valdīšanu konkrētajā pašvaldībā.”
Tātad matemātiski atbilde ir vienkārša – jā, viena balss var būt nozīmīga. Ne tikai teorētiski, bet arī pavisam praktiski. Arī Saeimas vēlēšanās dažkārt izšķirošā robeža ir pārsteidzoši maza.
“Ja mēs skatāmies uz Saeimas vēlēšanām, tad 2022. gada jeb 14. Saeimas vēlēšanās vienai partijai pietrūka pavisam maz – 0,03%. Šajā gadījumā, ja pārvēršam balsīs, tās bija 250 balsis. Un tas valsts mērogā ir tiešām ļoti maz. Un tas ir par iekļūšanu parlamentā,” skaidro Zviedris.
Tātad minētās 250 balsis politiskajā matemātikā var būt pietiekamas, lai robeža starp iekļūšanu parlamentā un palikšanu ārpus tā kļūtu pavisam reāla. Taču balss nozīme nav tikai matemātikā. Tā ir arī par to, cik daudz cilvēku vispār izvēlas piedalīties lēmumu pieņemšanā.
Septembra sākumā sākta sabiedrības informēšanas kampaņa “Man ir viena vēlēšanās”, kas aicina iedzīvotājus piedalīties vēlēšanās un atgādina par katra cilvēka balss nozīmi demokrātijā. Un pat tad, ja vēlētājs neatrod sev piemērotu politisko spēku, arī šādam balsojumam ir nozīme.
Centrālās vēlēšanu komisijas vadītājs: “Pat, ja jūs izsvītrojat visus, tas ir balsojums par konkrēto partiju. Ja vēlētājs izvēlas un vēlēšanu aploksnē neieliek neko, vēlēšanu aploksne ir derīga, vēlēšanu aploksnes saturs ir nederīgs. Ko tas maina? To, ka jūs esat nobalsojis. 5% barjeru rēķina no kopējā nobalsojušo skaita. Tātad balsojums ir pieņemts un 5% barjera aritmētiski tiek paaugstināta.”
Tomēr aritmētika nav vienīgais iemesls, kāpēc cilvēki vēlēšanās nepiedalās. “Es neticu nevienam” – šādu frāzi nereti dzirdam, jautājot iedzīvotājiem, vai viņi plāno piedalīties vēlēšanās. Aiz lēmuma palikt mājās var būt vilšanās politiķos, sajūta, ka nekas nemainīsies, vai pārliecība, ka viena balss neko neizšķirs.
Domnīcas “Providus” vadošā pētniece Līga Stafecka: “Arī tagad, vēlēšanu kampaņās skatoties, partijas jau parasti mērķē uz tiem vēlētājiem, par kuriem viņi zina, ka tur ir kaut kāda iespēja viņus uzrunāt piedalīties vēlēšanās un nobalsot par manu partiju. Un, ja viņi redz, ka ir grupas, kas nenāk uz vēlēšanām, viņi arī negribēs veltīt pārāk lielu uzmanību grupām, kuras ir ļoti grūti dabūt uz vēlēšanām.”
Aptuveni 56% Latvijas iedzīvotāju uzskata dalību vēlēšanās par svarīgu. Tas ir zemākais rādītājs Eiropas Savienībā. Tātad gandrīz pusei sabiedrības nav pārliecības, ka viņu astoņi grami vispār kaut ko sver. Taču vēlētāja izvēli ietekmē ne tikai politiķu piedāvājums. Arvien lielāka nozīme ir arī informācijas videi, kurā cilvēks ikdienā atrodas. Īpaši pirms vēlēšanām sociālajos medijos pieaug politiskā satura apjoms, un līdzās faktiem un viedokļiem tajā nonāk arī nepārbaudīti apgalvojumi un apzināti maldinoša informācija.
Šāds saturs var ne tikai ietekmēt konkrēta vēlētāja izvēli, bet arī vairot neuzticēšanos politikai kopumā. Ja cilvēks ikdienā sastop pretrunīgus apgalvojumus, skaļus solījumus un emocionālus ierakstus, var rasties sajūta, ka visiem politiķiem ticēt nav iespējams. Un tad vieglāk kļūst arī nolemt – nav jēgas balsot.
Tāpēc pirms vēlēšanām svarīgi ir ne tikai izvēlēties, par ko balsot, bet arī pārbaudīt, kam ticam jeb – uzzini, pārbaudi, vērtē!
Tieši dalības jautājums ir arī viens no Līgas Stafeckas pētījuma “Kas Latvijā (ne)balso?: Nevienlīdzīgās demokrātijas” centrālajiem jautājumiem. 2026. gadā veiktajā pētījumā secināts, ka retāk vēlēšanās piedalās jaunāki vēlētāji, cilvēki ar zemāku izglītības līmeni un zemākiem ienākumiem, kā arī daļa mazākumtautību vēlētāju un ekonomiski vājāku reģionu iedzīvotāju. Savukārt visaktīvāk vēlēšanās piedalās vecākās paaudzes cilvēki, iedzīvotāji ar augstāko izglītību un augstākiem ienākumiem, kā arī augstāka statusa profesijās nodarbinātie.
Līga Stafecka: “Partijas vairāk iet to ceļu, ko jau zina: jā, šis ir mans vēlētājs, viņš vairāk dzīvo reģionos vai viņš vairāk dzīvo pilsētās, dažādas vecuma grupas, un uz tiem tad arī vairāk strādā, gan ar savu vēstījumu, saturiski, gan formas ziņā un tamlīdzīgi. Protams, politikā piedāvājums un pieprasījums ir cieši saistīti – viens ietekmē otru. Ja politiķi redz, ka šīs grupas kļūst prasīgākas, ka bez viņām mēs netiksim pārvēlēti, mums ar šiem jautājumiem ir jāstrādā. Es ticu, arī nabadzības tēma un vispār mazāk turīgo cilvēku jautājumi būtu daudz vairāk dienas kārtībā, bet šīs sabiedrības grupas tradicionāli ir arī objektīvi mazāk spējīgas un arī klusāk pārstāvētas. Mēs arī redzam, ka partijas ir to pamanījušas. Tikai tā problēma ir, ka viņas runā par šīm nabadzības problēmām ļoti populistiskā līmenī.”
Tātad jautājums vairs nav tikai par to, vai viena balss var kaut ko mainīt. Jautājums ir arī – ko mēs ar šo balsi mainām? Un vai visiem Latvijas pilsoņiem ir vienādas iespējas šo balsi izmantot? Jo ne visiem Latvijas pilsoņiem līdz vēlēšanu urnai ir vienāds ceļš.
Desmitiem tūkstošu Latvijas iedzīvotāju savu izvēli izdara, atrodoties ārpus Latvijas. Lai arī diasporā interese par politiskajiem notikumiem ir, pētījumi liecina – cilvēkiem joprojām trūkst informācijas, lai pieņemtu atbildīgu lēmumu.
Latvijas Universitātes Diasporas un migrācijas pētījumu centra vadītāja Inta Mieriņa: “No partiju puses dažkārt trūkst izpratnes par to, cik svarīgs ir diasporas vēlētājs. Un, saprotams, tam ir iemesli. Balsstiesīgo skaits ārzemēs ir strauji audzis pēdējos gados, un kopumā tie ir 10% no visiem balsstiesīgajiem. Šajās vēlēšanās, es domāju, būs vairāk. Bet problēma ir tāda, ka balsošanas ziņā viņi ir tikai daži procenti no visiem. Tātad šie balsošanas rādītāji ir ļoti, ļoti zemi.”
Taču diaspora nav tikai balsu skaits. Tie ir Latvijas pilsoņi, kuri joprojām vēlas būt daļa no Latvijas lēmumiem.
Inta Mieriņa: “Diaspora lielākoties balso atbildīgi, un tie galvenie iemesli, kādēļ viņi balso, pirmkārt, ir tas, ka tā priekš viņiem ir iespēja uzlabot situāciju Latvijā, otrkārt, tā ir iespēja viņiem palikt saistītiem ar Latviju, tātad justies, ka viņi ir daļa no Latvijas, un, protams, arī, treškārt, viņi to saskata kā savu pienākumu.”
Ārvalstīs šoreiz ir vairāk iespēju piedalīties vēlēšanās – palielināts vēlēšanu iecirkņu skaits, un pieejama arī balsošana pa pastu. Taču svarīgi, lai diasporas vēlētāju uzrunātu arī pašas partijas.
“Vismaz uz tiem galvenajiem punktiem, valstīm mūsu politiķiem aizbraukt. Ja pat neaizbraukt, tad vismaz dot intervijas diasporas medijiem un parādīt, ka mēs saprotam jūsu sāpi, mēs saprotam jūsu problēmas, uzklausīt viņus. Kas ir tas, ko viņi vēlas, kas ir tas, kas viņus satrauc. Tai skaitā mēs daudz runājam par demogrāfijas jautājumiem. Mēs vēlamies, lai šie iedzīvotāji atgriežas Latvijā. Kā mums to panākt?” uzsver Mieriņa.
Šīs vēlēšanas notiks laikā, kad Latvijā un Eiropā ir daudz nedrošības – gan drošības, gan ekonomikas, gan nākotnes jautājumos. Un tieši šādos laikos vēlme paust savu viedokli var kļūt stiprāka.
Līga Stafecka: “Šīs vēlēšanas nav tādi standarta apstākļi, pēc kuriem mēs tā varam droši vadīties. Skatoties vēsturiski, tā mūsu līdzdalība ir pakāpeniski kritusies kopš neatkarības atgūšanas, bet tā nav nokritusies līdz kaut kādam ļoti dramatiskam līmenim, ja mēs runājam par Saeimas vēlēšanām. Šī nedrošības sajūta cilvēkos noteikti izraisa kaut kādu vēlmi izteikt viedokli vai piedalīties, un tā var būtiski vēl mainīties. Jo nezinām, kas vēl var notikt šī mēneša laikā.”
Un varbūt šoreiz līdz vēlēšanu iecirknim aiziet būs vieglāk nekā citkārt. 3. oktobris nav vienīgā diena, kad iespējams nobalsot. Šogad pirmo reizi balsis glabāšanā būs iespējams nodot visos Latvijas vēlēšanu no 28. septembra līdz 2. oktobrim. Tiesa, katrā no šīm dienām iecirkņi būs atvērti noteiktā laikā.
Turklāt Saeimas vēlēšanās nav jāmeklē konkrēti sev piešķirtais iecirknis – balsot drīkst jebkurā vēlēšanu iecirknī Latvijā. Ja veselības stāvokļa dēļ nav iespējams nokļūt iecirknī, iespējams pieteikt arī balsošanu vēlētāja atrašanās vietā. Tātad iespēju piedalīties ir vairāk, nekā tikai viena diena kalendārā.
Mēs nezinām, cik cilvēku šoreiz aizies līdz vēlēšanu urnām. Nezinām, kurš politiskais spēks iegūs vairākumu. Un nezinām, kura viena balss būs tā, kas atrodas ļoti tuvu kādai izšķirošai robežai. Bet zinām – astoņi grami uz svariem nav daudz. Bet, ja 250 balsis reiz bija pietiekami, lai izšķirtu robežu starp vietu parlamentā un palikšanu ārpus tā, nav pamata domāt, ka tieši tava balss neko nemaina.
Astoņi grami uz svariem. Viena balss vēlēšanās. Un iespēja ietekmēt to, kas notiks tālāk.