Vai vecums var kļūt par šķērsli darba tirgū? Kur beidzas pamatotas darba devēja prasības un sākas diskriminācija? Ar kādiem aizspriedumiem darba tirgū saskaras jaunieši un cilvēki pēc 50 gadu vecuma un ko par to saka darba devēji?
Ja esi pārāk jauns – trūkst pieredzes. Ja tev ir pāri piecdesmit – esi par vecu. Kādam īsti jābūt ideālajam darbiniekam?
Vecums ir viens no biežākajiem diskriminācijas iemesliem Eiropā. Viena no vidēm, kur to izjūt visbiežāk, ir darba tirgus. Arī sociālajos medijos cilvēki regulāri dalās pieredzē par to, kā vecums kļuvis par šķērsli darba meklējumos vai karjeras izaugsmē.
Arī mūsu skatītāji anonīmi dalījās ar savu pieredzi.
Piemēram, kāds vīrietis vecumā virs 50 gadiem stāsta: “Manuprāt, reti kurš 50+ vecumā Latvijā nav ar šo saskāries. It īpaši, ja ir sagadījies izbeigt aktīvu darbošanos vienā darbā un pēc nelielas pauzes sākt meklēt iespējas.”
Savukārt 23 gadus veca meitene saka: “Jā, ir bijušas intervijas, kur man konkrēti norāda uz to, ka esmu vēl “ļoti jauna”. Ir bijuši arī komentāri par to, ka mana vecuma dēļ trūkst pieredzes, pat tad, ja CV ir redzams, ka man ir vairāku gadu pieredze konkrētajā jomā.”
“Alma Career Latvija” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns uzsver: “Vecuma diskriminācija ir diskriminācija nr. 1 mūsu tirgū.”
Darba tirgū joprojām pastāv tā sauktais “zelta vecums”. Par vēlamāko darbinieku bieži tiek uzskatīts cilvēks vecumā no aptuveni 30 līdz 45 gadiem. Bet ko tas nozīmē visiem pārējiem?
Arī mēs veicām eksperimentu un zvanījām darba devējiem, vaicājot, kādas ir iespējas iegūt darbu bez iepriekšējas pieredzes.
Telefonsarunā tika norādīts, ka iepriekšējas darba pieredzes nav. Darba devējs sākotnēji atzina, ka tas nav labi, taču sarunas turpinājumā aicināja nosūtīt CV un norādīja, ka kandidātu izvērtēs, ņemot vērā arī to, kā veiktos darbā, un tikai pēc tam pieņems lēmumu.
Centrālās statistikas pārvaldes dati rāda, ka 2025. gadā visaugstākais bezdarba līmenis Latvijā bija jauniešu vecumā no 15 līdz 24 gadiem – 14 %.
Viens no biežāk minētajiem iemesliem ir darba pieredzes trūkums. Pat vienkāršākos amatos darba devēji nereti sagaida iepriekšēju darba pieredzi.
“Alma Career Latvija” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns: “Tieši tā acīs neviens neteiks, jo principā tā ir diskriminējoša lieta, un no likumdošanas viedokļa tas nav pieļaujams. Bet, protams, tās lietas varbūt skatās tā – ja kandidāts piesakās uz vakanci, tad mēģina saprast, kāds ir viņa vecums, mēģina saprast pieredzes, ko mēs no šī kandidāta varam iegūt. Bieži vien šie cilvēki nemaz nenokļūst līdz darba intervijai.”
Mūsu eksperiments rāda, ka darba devēji ir gatavi izskatīt kandidātus arī bez iepriekšējas darba pieredzes. Piemēram, kāds darba devējs telefonsarunā norādīja: “Viss kārtībā. Galvenais nosacījums ir, lai varat strādāt pilnu slodzi.” Savukārt cits uzsvēra: “Tas ir tikai pluss. Pieredze nav obligāta, jo visu nepieciešamo mēs iemācām.”
Tomēr personāla atlases speciālisti norāda, ka uzaicinājums nosūtīt CV vēl nenozīmē, ka kandidāts tiks aicināts uz darba interviju.
“ASTRAL Executive Search” vadītāja Iluta Gaile: “Teiks: “Sūtiet savu CV”, bet atbildi pēc tam nesaņemsiet vai neuzaicinās uz interviju, tālākie soļi šajā atlases procesā nesekos.”
Taču ar pieredzes trūkumu vien jauniešu izaicinājumi nebeidzas. Daļā darba sludinājumu joprojām tiek prasītas arī, piemēram, krievu valodas zināšanas, lai gan ne vienmēr tās ir objektīvi nepieciešamas konkrēto darba pienākumu veikšanai.
“ASTRAL Executive Search” vadītāja Iluta Gaile: “Tas atsevišķos gadījumos nav pamatoti. Darba devēji pieprasa valodas, kas patiesībā reāli netiek izmantotas. Uzņēmumā, kur ir apmēram simts darbinieku, pieci runā ukraiņu, krievu valodā, un līdz ar to visiem jārunā krievu valodā”.
Ja jauniešiem pietrūkst pieredzes, tad cilvēkiem pēc piecdesmit tās netrūkst. Tomēr arī viņiem darbu atrast ne vienmēr ir viegli. Turklāt šajā gadījumā šķērslis nereti ir pats vecums.
Iluta Gaile: “Bieži cilvēki pat nenojauš, ka tiek diskriminēti. Gada skaitli CV var pat nenorādīt, bet to var izskaitļot, redzot darbinieka darba vietas, iegūto izglītību. Tad, protams, netiek uzaicināts pat uz darba interviju.”
Savukārt Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs stāsta: “Mēs praksē patiesībā saskaramies ar gluži pretēju iezīmi, jo darba devēji daudz runā par to, ka darbinieki, kuri ir pieredzējuši, kuri varbūt ir pēc 50 gadu vecuma, ir tie, kuriem skats uz darba tikumu kopumā ir mazliet savādāks nekā jaunākas paaudzes cilvēkiem.”
Cilvēkus pēc 50 joprojām pavada stereotipi, ka viņi nepārvalda tehnoloģijas, slikti zina svešvalodas, nav pietiekami elastīgi un strādā lēnāk.
Taču personāla atlases speciālisti uzsver, ka praksē šie stereotipi bieži neapstiprinās.
“Piemēram, cilvēkiem, kuriem kaut vai ir pāri piecdesmit, bērni bieži vien jau ir gana pieauguši un var parūpēties paši par sevi. Šie cilvēki būs daudz stabilāki, viņu motivācija, iespējams, būs krietni lielāka nekā jaunietim. Tāpēc darba devējs var iegūt krietni stabilāku vērtību,” saka “Alma Career Latvija” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns.
Darba tirgus mainās tik strauji, ka mācīties nākas ikvienam neatkarīgi no vecuma. Mākslīgais intelekts un digitālās tehnoloģijas ienāk arvien vairāk profesijās. Tieši tāpēc biedrība “Riga TechGirls” palīdz sievietēm pēc 50 gadu vecuma apgūt digitālās prasmes, lai saglabātu konkurētspēju vai uzsāktu jaunu karjeras posmu.
Biedrības “Riga TechGirls” izpilddirektore Lauma Sīle: “Mēs gribam nodrošināties, ka mēs nepazaudējam talantus, kam ir liela un vērtīga 30+ gadu pieredze. Mēs mēģinām pielikt mākslīgo intelektu kā papildu prasmi. Mēs ļoti daudz redzam, ka ir iekšējās bailes par to, ka sievietes redz, ka mākslīgais intelekts nāk iekšā viņu darbā, darba vidē, un ir bail, jo tas ir kaut kas jauns, nezināms, kaut kas, ko darba devēji nenodrošina kā apmācību. Tad viņas redz, ka viņu amati tiks automatizēti vai aizvietoti, vai vienkārši nāks iekšā cilvēki, kas ir digitāli prasmīgāki, kas ir uzauguši šajā digitālajā vidē. Tad viņas mēģina nodrošināties, lai varētu būt konkurētspējīgas nākotnes darba tirgū.”
Interese par šīm apmācībām ir tik liela, ka pieteikumu skaits pārsniedz pieejamo vietu skaitu.
Speciālisti uzsver, Latvijā darbspējīgo cilvēku kļūst arvien mazāk, bet cilvēki strādā arvien ilgāk. Tāpēc darba tirgus vairs nevar atļauties cilvēkus vērtēt tikai pēc viņu vecuma.
“Alma Career Latvija” personāla atlases nodaļas vadītājs Kaspars Kotāns: “Sabiedrība noveco. Mums nav tik daudz arī imigrantu, kas nāk, piemēram, no trešajām pasaules valstīm, kaut vai latviešu valodas dēļ, kas ir jāzina. Tāpēc nevar rēķināties, ka mūsu tirgū ieplūdīs ļoti daudz jaunu cilvēku, kuri pēc brīža būs tie labākie strādātāji. Darba devējiem ir jāsaprot reālā situācija, ka sabiedrība noveco. Pensiju vecums arī tiek paaugstināts, un tas nozīmē, ka šiem cilvēkiem jāstrādā ilgāk.”
“ASTRAL Executive Search” vadītāja Iluta Gaile: “Šobrīd, protams, darbinieks regulē darba tirgu, darba devējiem pietrūkst darbinieku, un tāpēc arī abām pusēm ir jābūt pretimnākošām.”
Kaspars Kotāns vēl piebilst: “Vienā dienā var būt moments, kad mums aptrūkstas, kas šo darbu var darīt. Tagad ir ļoti daudzas nozares, kur darbaspēka resurss ir stipri ierobežots specifisku prasmju dēļ. Tāpēc paradumu maiņa un doma, kā maksimāli izmantot dažāda vecuma darbiniekus, ja esmu darba devējs, ir ļoti būtiska. Protams, tas darba devējam prasa papildu slodzi, bet tā ir mūsu realitāte, par ko būtu jādomā.”
Bet Latvijas Darba devēju konfederācijas ģenerāldirektors Kaspars Gorkšs uzsver: “Mums jāapzinās, ka, runājot vai veicot aptaujas par dažādiem diskriminācijas jautājumiem, tas ir sociāli sarežģīts jautājums. Mums katram gribas attaisnot kādu neveiksmi darba intervijā ar kādiem blakus faktoriem, nevis, iespējams, ar savu atbilstību šai pozīcijai. Tāpēc aicinājums ir arī potenciālajiem darbiniekiem – izvērtēt kvalifikācijas un prasmes, kas ir jāpiemācās klāt. Darba devēji meklē kvalificētus, strādāt gribošus darbiniekus neatkarīgi no vecuma grupas, kurai tie pieder.”
Speciālisti jauniešiem iesaka darba pieredzi krāt jau skolas laikā – praksēs, vasaras darbos vai brīvprātīgajā darbā. Savukārt cilvēkiem pēc 50 – nebaidīties apgūt jaunas prasmes, īpaši digitālajā jomā. Kā arī, piemēram, raudzīties starptautisko uzņēmumu virzienā, kur vecuma dažādība bieži tiek vērtēta augstāk un, salīdzinot ar Latvijas uzņēmumiem, tiek novērota mazāka vecuma diskriminācija.
Savukārt darba devējiem eksperti iesaka raudzīties plašāk. Pētījumi rāda, ka dažādu paaudžu komandas ir veiksmīgākas, labāk pielāgojas pārmaiņām un ilgāk pastāv darba tirgū.
Speciālisti uzsver – situāciju lielā mērā atrisinās pati demogrāfija. Darbspējīgo cilvēku Latvijā kļūst arvien mazāk, tāpēc darba devējiem arvien retāk būs iespēja izvēlēties tikai jaunākus vai tikai vecākus darbiniekus. Ja būs vajadzīgi cilvēki, kas strādā, nāksies skatīties nevis uz vecumu, bet uz cilvēka zināšanām, prasmēm un vēlmi strādāt.