Aizvadītajās svētku brīvdienās Valsts policija uz autoceļiem aizturēja 39 autovadītājus, kuri pie stūres bija sēdušies reibumā. Bet garajās brīvdienās kopā uz ceļiem aizturēts 81 iereibis autovadītājs, kurš nebaidījās braukt iereibis. Tas nozīmē, kā šogad svētku laikā pieķerti krietni vairāk iereibušu vadītāju nekā divos iepriekšējos gados. Lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, pērn 1. augustā spēkā stājās daudz stingrāki alkohola tirdzniecības un reklāmas ierobežojumi. Tagad stipros dzērienus var iegādāties no plkst. 10.00 līdz astoņiem vakarā, bet svētdienās vien līdz pulksten sešiem vakarā. Vai šie ierobežojumi ir kā mainījuši sabiedrības ieradumus, vai cilvēki jau tiem ir pielāgojušies, to pētījām šoreiz rubrikā “Uzzini, pārbaudi, vērtē”.
Pērnā gada 1. augustā spēkā stājās daudz stingrāki alkohola tirdzniecības ierobežojumi, būtiski saīsinot laiku, kurā likumīgi atļauts pārdot alkoholu. Tāpat arī noteikti ierobežojumi alkohola reklāmām un dažāda veida akcijām.
Šo ierobežojumu galvenais mērķis bija samazināt kopējo alkohola patēriņu sabiedrībā, jo, piemēram, 2024. gadā faktiskais alkohola patēriņš uz vienu iedzīvotāju Latvijā bija gandrīz 11 litri.
Ir pagājis gandrīz gads un rodas jautājums – vai tiešām dzeram mazāk? Vai varbūt esam iemācījušies labāk plānot savu laiku?
Savus novērojumus par pircēju paradumiem un to maiņu apkopojuši arī tirgotāji. Veikalu tīkla “top!” novērojumi liecina, ka sākotnēji bija jūtams alkohola pārdošanas kritums, taču laika gaitā situācija līdzsvarojusies. Pircēji vienkārši ir pielāgojuši savu iepirkšanās laiku, iegādājoties dzērienus agrāk.
Tiesa gan, mainījušies arī pircēju paradumi. Pēc veikalu tīkla “top!” datiem viskrasāk pārdošanas apjomi samazinājušies alkoholiskajiem kokteiļiem, alus kokteiļiem un stiprinātajiem vīniem, savukārt pieaugums vērojams bezalkoholiskajiem aliem un vīniem, kā arī dārgajiem alkoholiskajiem dzērieniem.
Tikmēr ReTV aptaujātie cilvēki uzsver, ka līdz ar ieviestajiem ierobežojumiem cilvēki alkoholu iegādājas laicīgi un reizēm pat vairāk, veidojot uzkrājumus.
“Man liekas, ka pērk tāpat, nekas nav mainījies. Ja es gribu pats, tad vienkārši pērku ātrāk, man liekas, ka pārējie dara tieši tāpat,” saka Toms.
“Man liekas, pērk tāpat, vēl tieši vairāk. Tāpēc, ka laiks ir saīsināts un visi pērk vairāk, lai nebūtu pēc tam jābrauc,” norāda Sonora.
Jānis: “Man liekas, ka nekas nav mainījies, visi pirms astoņiem sapērk, visam vakaram laikam tur pietiek. Droši vien jau, ka nē.”
Bet Zigrīda uzsver: “Man liekas, ka tos stipros nepērk tik daudz, jaunieši iedzer kokteilīšus.”
Savukārt “Rimi Latvija” novērojumi liecina, ka alkoholisko dzērienu patēriņš kopumā samazinās, bet pieaug pieprasījums pēc bezalkoholiskajām alternatīvām. Piemēram, šī gada pirmajos piecos mēnešos pārdots pat par 125% vairāk bezalkoholisko dzirkstošo vīnu nekā pērn šādā laikā, bet bezalkoholisko kokteiļu tirdzniecība pieaugusi par 80%. Arī veikalu tīkls “Maxima Latvija” apstiprina, ka alkohola patēriņš gadu no gada turpina kristies.
Līdzīgas tendences novēro arī ēdināšanas nozarē. Latvijas Restorānu biedrības prezidents Jānis Jenzis norāda, ka restorānos nav novērots būtisks apmeklētāju pieaugums alkohola tirdzniecības ierobežojumu dēļ. Vienlaikus arvien biežāk tiek izvēlētas bezalkoholiskās alternatīvas – alus, vīni un kokteiļi, turklāt šāda tendence vērojama ne tikai Latvijā, bet arī citviet Eiropā.
Par to liecina arī Valsts ieņēmumu dienesta dati. Kopējais alkohola patēriņš Latvijā samazinās jau kopš 2022. gada.
Kādus dzērienus latvieši pērn izvēlējās visbiežāk? Lielāko tirgus daļu jeb 66% ieņēma alus. Tādi stiprie dzērieni kā degvīns ieņēma 15%, bet vīns 11%.
“Kopumā 2025. gada patēriņam Latvijā ir nodoti vairāk nekā 60,9 miljoni litru alkoholisko dzērienu un 117,6 miljoni litru alus. Salīdzinot ar to 2024. gadu, patēriņam nodotais kopējais alkoholisko dzērienu apjoms ir samazinājies par 6%,” saka Valsts ieņēmumu dienesta Nodokļu pārvaldes direktora vietniece Ilze Borance.
Valsts ieņēmumu dienestā vienlaikus norāda, ka alkohola patēriņa izmaiņas nevar saistīt tikai ar tirdzniecības ierobežojumiem. Patēriņu ietekmē vairāki faktori, tostarp arī cenu izmaiņas, kas var ietekmēt iedzīvotāju izvēli un paradumus.
Latvijas Tirgotāju savienībā gan uzsver, ka alkohola patēriņš pēdējos gados samazinās visā pasaulē kopumā un īpaši strauji tā lietošana mazinās jauniešu vidū, vecumā no 18 līdz 25 gadiem.
To apliecina arī Neatliekamās medicīniskās palīdzības dienesta vadītāja Liene Cipule: “Mani priecē jaunieši, es tiešām varu teikt, ka arvien modernāk kļūst, ka svētkos nav obligāti jālieto alkohols. Varbūt vecās tradīcijas vēl dažam labam ir – jo vairāk nopērk, jo viss ir jāizdzer.”
Latvijas Tirgotāju savienībā uzskata, ka pērn ieviestie alkohola tirdzniecības ierobežojumi nav sasnieguši savu mērķi, bet gan apgrūtinājuši mazo piemājas veikalu darbību. Piemēram, daudzi šādi veikaliņi jau saīsinājuši savu darba laiku, jo rīta un vakara stundās tirdzniecība vairs nevedas.
“Tie, kas ir mazturīgāki, tie sāk vai nu dzert enerģijas dzērienus, kas būtiski ietekmē sirdsdarbību, vai arī pāriet uz kosmētikas līdzekļiem, lētākiem, kas šobrīd daļa ir atbrīvoti no nepatīkamas smaržas, bet satur alkoholu. Šis dzēriens ir daudz lētāks, jo tam nav akcīzes nodokļa. Protams, ir arī otra tendence, ko dara turīgākie cilvēki – izveido krājumus mājās. Ja tev krājums ir mājās, tad tas psiholoģiski noved pie tā, ka cilvēks izdzer vairāk nekā viņš būtu izdzēris, ja viņam šādu krājumu nebūtu,” uzsver Latvijas Tirgotāju savienības valdes priekšsēdētājs Henriks Danusevičs.
Par to, vai grādīgo dzērienu lietošanas daudzumu Latvijā kā ietekmējuši pērn ieviestie tirdzniecības ierobežojumi, šaubās arī Latvijas Alkohola nozares asociācijā. Asociācijas izpilddirektors uzsver, ka alkohola patēriņš visā pasaulē sāka kristies pēc Covid pandēmijas un šāda situācija ir vērojama jau pēdējos trīs līdz pat piecus gadus.
“Nedomāju, ka mēs aiziesim pa burbuli ar alkoholu. Alkohols ir, bija un būs. Mūsu vīzija ir iet uz “premiumizāciju”. Ir daži iznākuši ar skaļiem lozungiem, ka mēs vēlamies pārdot pēc iespējas vairāk alkohola. Tā nebūtu nav taisnība, mūsu vīzija ir pārdot pat, iespējams, mazāk, bet ar lielāku pievienot vērtību jeb dārgākus dzērienus,” skaidro Alkohola nozares asociācijas izpilddirektors Dāvis Vītols.
Latvijas Alkohola nozares asociācijā līdzīgi kā Latvijas Tirgotāju savienībā norāda uz satraucošo tendenci, ka mazturīgie iedzīvotāji alkoholu aizstāj ar kosmētiskajiem līdzekļiem, bet jaunieši ar dažāda veida narkotiskajām vielām, kas nenoliedzami kaitē viņu veselībai. Tāpat nozaru pārstāvji uzsver, ka cilvēki, kuriem ir tendence lietot alkoholu, tirdzniecības ierobežojumu dēļ visdrīzāk veido uzkrājumus.
Tam piekrīt arī Nacionālā psihiskās veselības centra narkoloģe Inga Landsmane. Tiesa gan, viņa norāda arī uz kādu pozitīvu tendenci, proti, mūsdienās no alkohola atkarīgi cilvēki daudz biežāk pēc palīdzības vēršas jau laicīgi. Tas ļauj problēmu risināt ambulatori, vēl pirms nepieciešama ārstēšanās stacionārā un attīstījušās smagas veselības problēmas.
Nacionālā psihiskās veselības centra Ambulatoro pakalpojumu nodaļas vadītāja vietniece Inga Landsmane: “Varbūt arī cilvēki ir kļuvuši drošāki, pārliecinātāki nākt uz valsts struktūrām pēc palīdzības, nevis slēpt savu problēmu kaut kur ar domu, ka, ja es iešu privātajā struktūrā, tad varbūt par manu problēmu zinās mazāk vai man dati nebūs pieejami.”
Savukārt atkarību speciāliste Gunita Gudone uzskata, ka grādīgo dzērienu tirdzniecības ierobežojumi atkarīgo cilvēku ikdienā nav mainījuši pilnīgi neko. Viņa ikdienā strādā ar tā saucamajiem “funkcionālajiem alkoholiķiem” – tie ir ārsti, skolotāji, uzņēmēji, cilvēki vecumā ap 40 gadiem, kuriem ārēji dzīve izskatās sakārtota.
“Ja atkarīgam cilvēkam noteiktu kaut vai dienu, piemēram, ka tikai pirmdienās drīkst pirkt alkoholu, viņi sev iepirktu, saplānotu, sashēmotu visai nedēļai un arī ar rezervi, lai pietiktu. Tas nevienu neaptur. Tie, kas nav paspējuši, staigā pa bāriem, restorāniem. Tā shēma jau ir atklāta. Ja cilvēki zinātu realitāti, kas aiz šīm skaistajām mājām, skaistajām mašīnām slēpjas šajā cilvēkā. Tieši alkohola lietošanas dēļ, kurš noslāpē visu cilvēka realitāti. Viņš domā, ka visa problēma ir darbā, sievā, bērnos, bet problēma ir alkoholismā un situācija ir ļoti nopietna,” skaidro Gunita Gudone.
Skaitļi un dati rāda, ka kopējais alkohola patēriņš samazinās, tomēr tā vairāk ir globāla tendence un pēdējos gados izteikti izplatīta tieši jauniešu vidū. Piemēram, Slimību profilakses un kontroles centra dati liecina, ka pusaudži un jaunieši mūsdienās alkoholu lieto krietni retāk nekā viņu vienaudži pirms 10 un 15 gadiem. Jaunieši daudz vairāk izvēlas dažādas bezalkoholiskās alternatīvas, par ko liecina arī tirdzniecības vietu dati. Tāpēc jācer, ka mūsdienu jaunieši tik tiešām ir krietni izglītotāki un daudz vairāk rūpējas par savu veselību.
Tomēr, kā liecina Slimību profilakses un kontroles centra apkopotie dati, to cilvēku skaits, kuri ikdienā regulāri lieto alkoholu un tā dēļ cieš arī no smagiem psihozes stāvokļiem, nonākot ārstniecības iestādēs, nesamazinās. Tas nozīmē, ka mūsu sabiedrībā aizvien ir cilvēki, kuru paradumus nekādi nespēj ietekmēt nedz jauni ierobežojumi, nedz sabiedrības paradumu tendenču maiņa. Tie pārsvarā ir vīrieši vecumā no 35 līdz 60 gadiem ar ģimeni un nereti pat ar labu karjeru.
Tāpēc arī atklāts paliek jautājums – vai, lai mazinātu alkohola patēriņu sabiedrībā, ir jāsamazina tā tirgošanas laiks un pieejamība veikalos, vai daudz vairāk jāiegulda sabiedrības izglītošanā, palīdzībā un atbalsta sistēmā atkarībā nonākušajiem.