Turpinot ciklu “Uzzini, pārbaudi, vērtē”, šodien pievērsīsimies tematam, kas pēdējos mēnešos bieži izskan gan medijos, gan sarunās pie pusdienu galda – otrajam pensiju līmenim. Galvenais jautājums – ļaut vai neļaut cilvēkiem izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus līdzīgi kā tas iespējams kaimiņvalstīs – Igaunijā un Lietuvā? Temats, protams, sabiedrībā raisījis plašas diskusijas un viedokļu sadursmes. Un publisko telpu pārpludinājuši arī maldinoši raksti un skaļi virsraksti dažādās sociālo mediju platformās.
Bet par visu pēc kārtas. Kā reiz mācīja skolā, vispirms svarīgi apgūt pamatus. Tāpēc sākumā īss ieskats, kā Latvijā veidota pensiju sistēma.
Ir trīs līmeņi:
- Pirmais pensiju līmenis ir obligāts visiem strādājošajiem. No algas tiek maksātas sociālās iemaksas un vienkāršoti sakot, ja tu strādā, tad daļa jeb 15% no taviem nodokļiem veido pensiju šodienas pensionāriem, piemēram, tavai mammai vai vecvecākiem.
- Otrais pensiju līmenis arī ir obligāts, taču šeit jau ir izvēles iespējas. 5% no tavām sociālajām iemaksām tiek ieguldīti finanšu tirgos. Veidojas uzkrājums tavai pensijai. Tas, ko vari izvēlēties, ir pensiju pārvaldītājs un ieguldījumu plāns, piemēram, aktīvs vai konservatīvs.
- Savukārt trešais pensiju līmenis ir brīvprātīgā uzkrāšana. Tas nozīmē, ka cilvēks pats no saviem līdzekļiem veido papildu uzkrājumu savai pensijai. Un šobrīd Latvijā to izmanto salīdzinoši neliela iedzīvotāju daļa. Protams, šis arī ir temats, ko būtu vērts pētīt, bet šoreiz par 2. pensiju līmeni.
Kur tad īsti veidojas problēma un kāpēc jautājums par to, vai ļaut vai neļaut izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus, nav viennozīmīgs? Latvijas Bankā uzsver – Latvijā iedzīvotāju skaits sarūk, dzimst mazāk bērnu, bet cilvēki dzīvo arvien ilgāk. Tas nozīmē lielāku slogu pensiju sistēmai, vienlaikus samazinoties nodokļu maksātāju skaitam. Tāpēc otrajam pensiju līmenim nākotnē var būt ļoti būtiska nozīme demogrāfijas radīto seku kompensēšanā. “Un attiecīgi nākotnē tās iespējas maksāt un saņemt pensiju no pirmā līmeņa būs mazākas,” skaidro Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks.
Dati rāda, ka, ja 2025. gadā uz vienu pensionāru ir aptuveni 2,6 darbspējīgā vecuma cilvēki, tad 2040. gadā tie būs ap 2, bet vēl pēc 20 gadiem – vairs tikai ap 1,4 strādājošie uz vienu pensionāru.
Latvijas Banka
Bankas un finanšu nozares pārstāvji arī uzsver, lai arī sabiedrībā valda priekšstats, ka šie uzkrājumi ir katra individuāla nauda, tos nevar uztvert tik tieši. Sistēma ir balstīta uz kopīgu solidaritātes principu.
Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks, turpina: “Tā nav nekāda cilvēku privāta nauda, līdz brīdim, kad cilvēks pensionējas. Tās ir sociālās apdrošināšanas iemaksas, mēs katrs maksājam iemaksas. Daļa no tām paredzēta pensijai, daļa no tām paredzēta bezdarba gadījumam, daļa no tām vēl kaut kam. Līdz ar to šī ir nauda, kas ir paredzēta pensijai. Vienkārši daļu no šī iemaksātā sociālā nodokļa valsts uztic pārvaldītājiem, lai nopelnītu, lai cilvēkam būtu iespēja kompensēt šo negatīvo demogrāfijas efektu.”
Tātad bankas ir paudušas skaidru nostāju, ka neatbalsta otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanu. Tomēr sabiedrības viedoklis nav tik viennozīmīgs.
“- Vai tagad izņemt vai tomēr gaidītu līdz vecumdienām? – Gaidīt noteikti. Tagad ir iespēja nopelnīt,” atzīst Līga, kura uzkrājumu vēlas saglabāt nākotnei.
Kristīne, kura arī uzkrājumu vēlas saglabāt nākotnei, saka: “Tad jau varētu vispār pensijai neko nenolikt un, ka katrs pats par sevi rūpējas.”
Valentīna un Vilnis gan atzīst, ka uzkrājumu izņemtu jau tagad: “Jā, protams! Zobiem, veselībai, bērniem, visam kam.”
Arī Zaiga uzsver, ka uzkrājumu izņemtu jau tagad: “Tagad, tāpēc, ka ne jau visi cilvēki nodzīvo līdz tam mūžam, ko piedāvā.”
Bet šeit ir svarīgi pateikt, ka otrā pensija līmeņa uzkrājumu var arī atstāt mantojumā. To var izdarīt portālā Latvija.lv, aizpildot pieteikumu un norādot mantinieku.
Sociālantropologs Klāvs Sedlenieks uzsver, ka vēlme dzīvot šodien ir cilvēkam dabiska. Viņš šo uzkrāto naudu drīzāk redz kā iespēju piepildīt savas šodienas vajadzības un vēlmes. Klāvs Sedlenieks: “Diemžēl cilvēkiem pēc dabas ir vēlme un vajadzība nolikt tādu prioritāti uz pašreizējām problēmām. Un visas lietas, kas ir kaut kad vēlāk, tās vairs neliekas tik aktuālas. Mēs parasti dzēšam ugunsgrēkus. Mēs mēģinām aizlāpīt tos pašreizējos caurumus, kur mums pašlaik liekas svarīgi.”
Arī Latvijas Bankas ekonomists, kurš pēta pensiju sistēmas aizvietojamību, norāda uz līdzīgu pieredzi citviet. Viņš atgādina gadījumu Lielbritānijā, kur iedzīvotājiem tika dota iespēja noteiktā vecumā izņemt uzkrāto naudu. Pēc tam veiktā aptauja parādīja, ka viena no biežākajām atbildēm bijusi – cilvēki nemaz nav zinājuši par šādu uzkrājumu un uztvēruši to kā negaidītu “dāvanu”, ko iespējams iztērēt.
Taču sociālantropologs arī uzsver, runājot par naudu un uzkrājumiem, svarīgi ir skatīt plašāku ainu un analizēt arī Latvijas sabiedrības nevienlīdzību. “Un, jo lielāka ir šī nevienlīdzība, šī atšķirība, jo tie cilvēki, kuri ir šajā zemākajā nevienlīdzības galā, izjūt to asāk. Un jo vairāk viņi vēlas ieguldīt savus līdzekļus tādās lietās, kas tā ārēji demonstrē kaut kādas lietas. Piemēram, nu, kādā skaistā telefonā, ko var parādīt, vai kādās skaistās drēbēs, vai automašīnā, varbūt arī mājā. Jā, bet tās ir tādas lietas, ko apkārtējie cilvēki labi redz. Kas nav tas, kas objektīvi ņemot, būtu pats nepieciešamākās vai kas nodrošinātu ilgtermiņā stabilitāti. Cilvēki neieguldīs nevienlīdzības situācijā, cilvēki mazāk ieguldīs neredzamās lietās, piemēram, apdrošināšanā, pensijā un tā tālāk,” saka sociālantropologs.
Mums, protams, bieži patīk skatīties un teikt, ka kaimiņiem zāle ir zaļāka. Lietuvā no šī gada, bet Igaunijā jau kopš 2021. gada ir iespēja izņemt otrā pensiju līmeņa uzkrājumus. Pirmkārt, jāuzsver, ka Baltijas valstīs pensiju sistēmas atšķiras, tāpēc tās nav tieši salīdzināmas. Abās kaimiņvalstīs pirmajā pensiju līmenī no nodokļiem tiek maksāts lielāks procents nekā Latvijā.
Latvijas Banka
Tomēr no kaimiņu pieredzes varam mācīties vienu – kā cilvēki izvēlas izmantot savu naudu un kur to visbiežāk tērē. Oļegs Tkačevs, Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks, uzsver: “Šī nauda faktiski, kas tiek izņemta, aiziet patēriņam. Cilvēki neizņem, lai kaut kur savādāk to ieguldītu un krātu, bet viņi izņem naudu, lai iztērētu. Šobrīd lasām ziņās, ka Lietuvā tas patēriņa bums pārsniedz Ziemassvētku bumu un tas nav normāli, tā tam nevajadzētu būt.”
Sociālajos medijos aicinājām cilvēkus dalīties ar viedokli — kā viņi tērētu 8000 eiro (kas ļoti teorētiski ir vidējais 2. pensiju līmeņa uzkrājums Latvijā), ja šāda summa šodien ienāktu kontā. Labā ziņa, ka daļa atzina, ka vispirms pārbaudītu naudas izcelsmi, kas ir vērtīgs solis. Un tomēr — kur šī nauda tiktu tērēta tālāk?
Aptaujas rezultāti
Un, kā redzams, lielākā daļa šīs naudas tiktu novirzīta kredītu un parādu segšanai, kā arī veselības vajadzībām. Tieši tāpēc banku eksperti ir skeptiski par otrā pensiju līmeņa uzkrājumu izņemšanu, jo šodienas vajadzību apmierināšana notiek uz nākotnes rēķina.
Latvijas Bankas ekonomists, pensiju sistēmas aizvietojamības pētnieks Oļegs Tkačevs, skaidro: “Piemēram, cilvēkam šobrīd ir 30 gadi, kurš pensijā dosies pēc 35 gadiem. Visticamāk, šim cilvēkam kaut kādi 10-15 tūkstoši ir otrajā pensiju līmenī, ar laiku būs vairāk. Un, ja šis cilvēks izņem šo naudu, neturpina ieguldīt otrajā pensiju līmenī, tad pensionējoties viņam pensija būs par trešdaļu mazāka. Iedomājamies, pensija ir, teiksim, tūkstoš eiro apmērā, tad trešdaļa ir cik? 330 eiro. Tad tā ir diezgan nozīmīga nauda.”
Taču Latvijas Bankā arī nenoliedz, ka pensiju sistēma kopumā ir jāuzlabo. Kā vienu no būtiskākajiem uzlabojumu virzieniem izceļ izmaksu jeb pensijas saņemšanas posmu. Pašreizējā sistēmā, pensionējoties, 2. pensiju līmenī uzkrātais kapitāls tiek realizēts finanšu tirgos. Tas tiek pievienots 1. pensiju līmenim vai izmantots mūža polises iegādei.
Problēma rodas gadījumos, kad tas notiek nelabvēlīgā brīdī, piemēram, finanšu tirgu krituma laikā — tad iedzīvotāji var ciest zaudējumus. Turklāt esošie normatīvie akti neparedz plašas iespējas šo procesu atlikt vai sadalīt.
Tāpēc Latvijas Banka piedāvā risinājumus, kas ļautu izmaksas padarīt elastīgākas, piemēram, nevis realizēt visu uzkrājumu uzreiz, bet izmaksāt to pakāpeniski, vienlaikus saglabājot daļu kapitāla ieguldījumos, lai tas turpinātu pelnīt. Par to gan vēl jālemj valstiski.
Taču, kopsavilkumā, ko ir būtiski izvērtēt, domājot par otro pensiju līmeni nākotnē?
- Mūsu kļūst arvien mazāk — dzimstības rādītāji neiepriecina.
- Mēs dzīvojam ilgāk, un lielāka dzīves daļa paiet pensijas vecumā.
- Mazāk strādājošo nozīmē mazākas sociālās iemaksas, kas sedz pensijas.
- Otrajā pensiju līmenī uzkrātais kapitāls nākotnē kļūs arvien nozīmīgāks pensijas daļas nodrošināšanai.
- Jāņem vērā arī nevienlīdzība sabiedrībā, kas tieši ietekmē cilvēku izvēles un lēmumus par uzkrājumu izmantošanu.
Un godīgi sev atbildēt— vai šodienas vajadzības ir vērtas nākotnes vārdā?
Brīdī, kad sākas diskusijas par otro pensiju līmeni, arī mēs ielūkojāmies – cik liels ir mūsu uzkrājums un kāds ir pensiju plāns. Kādai bija atbilstošs, kādai varēja būt piemērotāks vecumam. Lai gan šobrīd normatīvie akti ir mainīti un, uzsākot darba gaitas, cilvēks automātiski tiek iedalīts vecumam atbilstošā pensiju plānā, tomēr joprojām ir vērts pašam ielūkoties un izvērtēt, vai tas tiešām ir piemērotākais. Vērts atcerēties, ka jaunākiem cilvēkiem piemērotāki ir aktīvāki pensiju plāni, kuros lielāka daļa līdzekļu tiek ieguldīta akcijās. Savukārt tiem, kuri tuvojas pensijas vecumam, ieteicami konservatīvāki plāni, kuros lielāka daļa uzkrājuma tiek ieguldīta mazāk riskantos instrumentos, piemēram, obligācijās.
Kā apskatīt savu 2. pensiju līmeņa uzkrājumu?
- Dodies uz portālu Latvija.lv un ielogojies.
- Meklētājā ieraksti “Mana pensija”.
- Atver sadaļu “VSAA informācija un pakalpojumi.”
- Spied “Pieprasīt pakalpojumu”.
- Ritini uz leju — tur varēsi apskatīt gan 1., gan 2. pensiju līmeņa uzkrājumu.
Un, protams, atceries saglabāt vēsu prātu, jo, kā norāda arī sociālantropologs, nevienlīdzība sabiedrībā rada labvēlīgu augsni populismam un maldinošai informācijai, kas bieži tiek pasniegta kā spilgti, emocionāli viedokļi, nevis faktos balstīts izvērtējums.
Tāpēc atceries! Uzzini, pārbaudi, vērtē.