Ik gadu Latvijā, aptuveni, 11 000 cilvēku pirmreizēji tiek diagnosticēts vēzis. Tomēr vēža ārstēšanai trūkst jauno zāļu. No vēža āstēšanai nepieciešamajām zālēm, kas pieejamas Eiropas Savienībā, Latvija nodrošinot tikai 14%. Lai atgādinātu Saeimas deputātiem, ka vēža pacientiem katra vilcināšanās var kļūt par zaudētu dzīvību, Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienība ”Onkoalianse” Pasaules vēža dienā pie Saeimas rīkoja akciju.
Latvijā vēža pacientiem jābūt kā rūdītiem alpīnistiem, tā saka apvienības ”Onkoalianse” biedri un atbalstītāji, kas, lai arī mazskaitlīgi, bet pulcējušies pie Saeimas, lai atgādinātu, ka onkoloģiskajiem pacientiem dzīve bez zālēm ir kā kritiens bezdibenī. Pašreiz šāda bezdibeņa priekšā esot 5100 pacientu. Stāsta Latvijas onkoloģijas pacientu organizāciju apvienības ”Onkoalianse” valdes loceklis, onkoloģiskais pacients Edgars Āboliņš: ”Mana onkoloģija – prostatas vēzis, vairāk vai mazāk ir nodrošināts, bet ir ļoti daudz vēža tipi, kuri ir pāri par 200, ja mēs runājam par pamata tipiem, kuri nav nodrošināti, un tas ir stāsts uz šodienu. Tie 5100 pacientu, kuriem finansējums nav paredzēts. Tie ir gan lieli, gan mazi. Onkoloģija nešķiro.”
Lai gan ik gadu onkoloģijas pacientu apvienība cīnās par finansējuma palielināšanu un jauno zāļu iekļaušanu kompensējamo sarakstā, un arī valdībā medicīna allaž bijusi un ir viena no prioritātēm, faktiski, viss esot palicis 2024. gada līmenī.
Akcijas ”Neatstājiet vēža apcientus bez zālēm” dalībniece Marina: ”Ārstēšana jau cauri, pirms dažiem gadiem bija, bet, par laimi, man bija zāles, kas bija kompensējamās, jo citādāk es laikam šeit nestāvētu. Varbūt vajadzētu pārskatīt prioritātes un tomēr izvirzīt cilvēkus priekšā. Cik mēs te esam.. un 5000 priekš mūsu valsts, tas ir daudz.”
Pie akcijas dalībniekiem pienākušais Sociālo un darba lietu komisijas priekšsēdētājs Andris Bērziņš (ZZS) uz protestētāju iebildumiem vien noplāta rokas: ”Man ļoti gribas viņiem naudu iedot, bet, ja jūs man pateikt,u kur to ņemt.. Nu nav kur ņemt! To, ka drusku nauda palielināsies, es varētu teikt, bet, lai nodrošinātu visus, tas noteikti nebūs.” – Šogad papildus finansējuma, kā saprotu, nebūs? “Tā es gluži neteiktu. Kaut kādas naudas summas varētu būt, bet to, ka visa naudas summa varētu zālēm būt nodrošināta .. tas ir neiespējami.”
Saeimas deputāte Ingrīda Circene (JV): ”Protams, ka tā sistēma, kas ir pašreiz, neatrisina nevienu problēmu.” -Jūs esat mediķe, ko nozīmē naudas trūkums onkoloģijas pacientiem? “Tas nozīmē, ka nav pietiekamā apjomā medikamenti, kas nepieciešami, lai ārstētu pacientus. Tas neattiecas tikai uz onkoloģiju, bet arī uz retajām slimībām. Mums trūkst arī speciālistu konsultācijām un izmeklējumiem.”
Valsts finansējums kompensējamo zāļu nodrošināšanai onkoloģijas pacientiem ir pieaudzis no vairāk nekā 57 miljoniem eiro 2022.gadā līdz vairāk nekā 74miljoniem eiro 2024.gadā. Tomēr arī šis līdzekļu pieaugums nav pietiekošs, lai apmierinātu visu pacientu vajadzības un mainītu ierobežojošos zāļu apmaksas nosacījumus. Ar ļaundabīgo audzēju ik gadu nomirst vairāk nekā 5000 cilvēku.