Dignāja kļuvusi par pastāvīgu mājvietu onkoloģijas pacientu rehabilitācijai

Dignājā esošais rehabilitācijas centrs šobrīd kļuvis par Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” īstenoto rehabilitācijas programmu mājvietu. Kopš 2009. gada biedrība Latvijā īstenojusi vairāk nekā 180 psihosociālās rehabilitācijas programmas. Jaunais centrs, kura izveide ilga 13 gadus, tika atklāts vien pērnā gada novembrī. Svētdien jaunajā mājvietā Dignājā sākusies šā gada pirmā, bet pēc kārtas jau trešā rehabilitācijas programma onkoloģijas pacientiem. Jau no pulksten deviņiem rītā dalībnieki apgūst praktiskās iemaņas pirms nūjošanas.

Nūjošanas trenere, Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes locekle Ināra Pomere: “Pirms 16 gadiem es pati saskāros ar onkoloģiju, un pagāja kādi vairāki gadi, kad es ļoti radikāli pakāpeniski izmainīju savu dzīvi. Nonācu biedrībā “Dzīvības koks” un kļuvu par šīs psihosociālās rehabilitācijas programmas fizisko aktivitāšu treneri. Es stāstu, ka kustībā ir dzīvība un veselība.”

Rehabilitācijas centrs Dignājā atklāts vien pērnā gada novembrī un kļuvis par biedrības “Dzīvības koks” rehabilitācijas programmu mājvietu. Kopš 2009. gada īstenotas vairāk nekā 180 programmas, un Dignājā šī ir jau trešā.

“Cilvēkiem ļoti šeit patika, jo šeit ir pārdomāts pie tā, lai būtu maksimāli ērti, cik tas ir iespējams. Viņiem tiek nodrošinātas ļoti daudz nodarbību. Kopumā pēc atskaitēm, ko es rakstu, ir 31 nodarbība,” saka Onkoloģisko pacientu atbalsta biedrības “Dzīvības koks” valdes priekšsēdētāja Gunita Berķe.

Programmas laikā dalībnieki piedalās gan grupu terapijā un individuālās konsultācijās, gan mākslas terapijā, fiziskajās aktivitātēs un fizioterapijā. Paralēli notiek arī izglītojošas lekcijas par uzturu, dzīvi pēc ārstēšanas un citām veselību stiprinošām tēmām. 

Mākslas terapeite ar specializāciju drāmas terapijā Inga Leone: “Esot šeit, daloties pieredzē, cilvēkiem mazinās emocionālās grūtības, bailes, stress. Un, darbojoties drāmas terapijas sesijā, cilvēki cenšas šos negatīvos vai grūtos notikumus pārvērst pozitīvākos kā, piemēram, tiek meklēts optimisms, drosme, neatlaidība, dzīves spēks.”

Inga Leone pati pirms astoņiem gadiem rehabilitācijas programmā piedalījās kā dalībniece un šodien centrā strādā jau kā speciāliste. Programmas dalībnieces atzīst, ka būtiskākais šajās dienās ir iespēja apstāties, ieklausīties sevī un rast iekšēju mieru. Arī Vija, kas savu diagnozi uzzināja pirms 16 gadiem.

Programmas dalībniece Vija Stiebriņa: “Šobrīd pa šiem, var teikt, 15 pilniem gadiem esmu iemācījusies sadzīvot ar šo diagnozi, bet visu laiku ir iekšējs nemiers, un tāpēc ļoti gribējās pabūt šeit, lai no speciālistiem rastu iekšējo mieru, kas iemācītu sadzīvot, pieņemt to, kā ir un izbaudīt dzīvi.” Arī Irīna Krosovsa pieteikusies rehabilitācijai, lai rastu atbildes un mierinājumu: “Pats svarīgākais uzlabot savu emocionālo stāvokli. Uzskatu, ka te es būšu ar pārliecību un iedvesmu.”

Šogad Dignājas rehabilitācijas centrā paredzēts īstenot 20 valsts apmaksātas psihosociālās rehabilitācijas programmas.