Bērnu zobārsts bez finansējuma. Priekulē vairs nav valsts kvotu

Priekules slimnīcai šis gads sācies ar 36 tūkstošu eiro kvotu samazinājumu un neziņu par nākotni. Lai gan Veselības ministrija sola finansējuma stabilitāti, par speciālista konsultāciju valsts maksā tarifu, kas nesedz pat dezinfekcijas līdzekļus. Iedzīvotājiem jārēķinās ar kvotu sarukumu pat tādās pozīcijās kā bērnu zobārstniecība.

Priekules slimnīcas valdes locekle Tatjana Ešenvalde atzīst: “Bērnu zobārstniecībai šogad nav iedota kvota. Nu, ir zobu higiēnistam, bet zobārstam nav. Mums no pagājušā gada jūnija ir zobārsti, kas varētu arī apkalpot bērnus, un es arī rakstīju vēstuli NVD, bet mums tā kvota nav iedota. Nu, nav iedota — lai visi brauc ārstēties uz Liepāju, kur ir tā kvota.”

Lai gan pacienta sagatavošana operācijai prasa analīžu izpēti un laiku, Nacionālā veselības dienesta tarifs piemēram par anesteziologa darbu ir vien 17,4 eiro par konsultāciju. Līdzīga situācija ir arī pie citiem ārstniecības speciālistiem, kur valsts maksā vien nepilnus 15 eiro par vizīti. 

Tatjana Ešenvalde stāsta: “Ja jūs ejat uz maksas pakalpojumu, tas ir 50, 60, 70 eiro. Kā kurā pilsētā un slimnīcā, jo reāli tie septiņpadsmit eiro — tie neaiziet man algai, tas ir iestādei, un iestādei ir jāuztur sevi. Tur ir iekļauti visi izdevumi, arī tajos četrpadsmit eiro ir nosegti visi izdevumi – arī māsiņa, arī dezinfekcijas līdzekļi, medikamenti un viss kas cits. Tāpēc arī ārstam sanāk ļoti maza daļa algai, un tāpēc ārsti negrib strādāt par valsts līdzekļiem.”

Īpaši kritiska situācija ir ar hronisko pacientu aprūpi. Finansējums Priekulē nav palielināts jau 14 gadus.

Priekules slimnīcas valdes locekle arī atklāj problēmu par novecojušo līgumu par aprūpes gultām: “Aprūpes gultām no divpadsmitā gada ir līgums uz deviņiem aprūpes pacientiem mēnesī — simt deviņi pacienti gadā. Neskatoties uz manu ikgadējo rakstisko lūgumu NVD, lai palielinātu kvotu. Jo pieprasījums ir.“ 

NVD stacionāro pakalpojumu nodaļas vadītāja Maruta Ciekure skaidro 2026. gada slimnīcu finansējuma situāciju: “Šajā gadā ir samazinājies uz vienu pacientu pieejamais finansējums. Ar ko tas ir izskaidrojams? Līdz šim, ieskaitot pagājušo gadu, mazās slimnīcas daļēji ieguva uz lielo slimnīcu rēķina. Tas nozīmē, ka kopīgā katlā ir viss finansējums, arī darbs, ko veica lielās slimnīcas, un līdz ar to šis viss pa daļiņām sadalījās uz visām slimnīcām, neatkarīgi no to līmeņa.”

Tatjana Ešenvalde uz mazo slimnīcu nākotni neskatās ar cerību: “Samazina to finansējumu. Varbūt tāpēc, ka mazām slimnīcām nav jābūt kartē un tas ir laika jautājums? Es domāju, ka tāpēc tas viss ir – jākoncentrē viss lielajās pilsētās: Liepājā, Rīgā, lai mēs te paliekam, ja paliksim.”

Vienlaikus NVD norāda, ka slimnīcu tīkla veidošana vēl nav pabeigta, un tikai pēc tā izveides būs iespējams pilnībā izvērtēt un precīzi noteikt, kādi valsts apmaksāti veselības aprūpes pakalpojumi ilgtermiņā tiks nodrošināti Priekules slimnīcā.