Slepus Latvijā ievestas filmiņas pārtop īpašā stāstā – Pēterim Upītim 130

Šodien izcilajam 20. gadsimta selekcionāram, dārzkopības zinātniekam un Dobeles ceriņu dārza izveidotājam Pēterim Upītim apritētu 130. gadskārta. Apaļajā jubilejā atklāta fotoizstāde “Dobele 1973” un vēsturisks stāsts par to, kā tapušas Amerikā dzīvojošā Upīša brāļa dēla, fotogrāfa Alvja Upīša Dobelē uzņemtās fotogrāfijas.

Dārzkopības institūtā ir sens ticējums – 19. maijā ceriņu dārza dibinātāja Pētera Upīša dzimšanas dienā sāk ziedēt ceriņi. Šodien institūta dārzā saplaukuši daudz ceriņu krūmu, un kā nu ne, selekcionāra 130. gadskārtas svinības šoreiz kļuvušas teju par dzimtas salidojumu. Vecākajiem tās pārstāvjiem saglabājušās arī atmiņas par Pēteri Upīti.

Pētera Upīša brāļa meita Zaiga Upītis-Grinholča atzīst, ka bērnībā no tēvoča baidījusies: “Viņš bija tik nopietns, nesmaidīja un vienmēr runāja tikai par darbu. Es atceros, vienreiz ar mammu bijām ciemos, un mamma saka – pusdienas gatavas, aizej Pēteram pakaļ. Viņš nometa grābekli vai lāpstu, ko viņš tur darīja, piecēlās un sāka soļot. Es viņam skrienu pakaļ aizelsusies. Man toreiz bija kādi seši vai septiņi gadi.”

Pētera Upīša brāļa dēls, fotogrāfs Alvis Upītis: “Viņš teica to, ko viņš gribēja teikt. Ja kaut kas nebija pareizi, viņš pateica, bet man patika, ka viņam bija humors. Vienā bildē es domāju, ka viņš smejas, un tas nebija ārkārtīgi reti. Es domāju, ka būs tikai jāstrādā un jāstrādā, bet dvēselē viņš smaidīja arī.”

Alvis Upītis 1973. gadā, sadarbojoties ar National Geographic, ieradās Padomju Latvijā ar uzdevumu dokumentēt dzīvi aiz dzelzs priekškara. Ierobežojumu dēļ viņš valstī ieceļoja kā mākslas pasniedzējs. Riskējot ar drošību, viņš kopā ar sievu slepus ieveduši vairāk nekā 50 foto filmiņu ruļļu, atļauto desmit vietā. Lai gan padomju režīmā ārzemniekiem nebija atļauts doties ārpus Rīgas, viņam izdevās paviesoties Dobelē un tikties ar Pēteri Upīti.

Uz jautājumu, kāds ir spilgtākais moments no šīs tikšanās, Alvis atbild: “Tad, kad mēs pirmoreiz Dobelē nācām, mana sieva gāja pa priekšu. Pēteris [Upītis] iznāca un iedeva viņai vienu rozi. Tāds vīrs viņš bija.”

Atzīmējot ievērojamā latviešu selekcionāra un dārzkopības zinātnieka Pētera Upīša 130. gadskārtu, unikālais fotoliecību stāsts pārtapis lielformāta foto izstādē, kurā izstādītas 24 Alvja Upīša 1973. gadā Dobelē uzņemtās fotogrāfijas. Kā stāsta pats mākslinieks – tās, kurās redzams ne tikai Pēteris Upītis, bet arī viņa stāsts.

Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele: “Vispār jau Pēteris bija ļoti aktīvs cilvēks ar ļoti aktīvu saraksti un sadarbību ar ārvalstīm. Citādi jau arī tā vizīte nebūtu notikusi. Iedvesmojoties un brīnoties un brīnoties, un skatoties, kā tā aktīvā komunikācija ir bijusi, mēs arī satikām šo stāstu.”

Lai stāsts nepārtrūktu, Pētera Upīša dzimtas pārstāvji šodien iestādīja īpašu ceriņu šķirni – Māte Ede Upītis, ko Pēteris Upītis bija veltījis savai mātei.