Mediķu trūkums kļūst par arvien lielāku izaicinājumu visā Eiropā, un ar šo problēmu saskaras arī Latvija. Vienlaikus sabiedrība noveco, bet pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem turpina pieaugt. Lai meklētu risinājumus šiem izaicinājumiem, Rīgā pulcējās Eiropas mazo valstu veselības ministri un veselības nozares eksperti no divpadsmit valstīm. Sanāksmes laikā tika diskutēts par veselības aprūpes nākotni, kā arī parakstīts Latvijas un Kipras sadarbības memorands veselības jomā.
Veselības aprūpes sistēmas visā Eiropā saskaras ar līdzīgu problēmu – pacientu kļūst vairāk, bet speciālistu nepietiek.
Eiropas Komisijas komisārs veselības un dzīvnieku labturības jautājumos Olivers Vārheji: “Šī ir problēma visur. Mēs redzam novecojošu sabiedrību un ļoti nopietnu veselības aprūpes darbinieku skaita samazināšanos. Tāpēc mums jāpalīdz dalībvalstīm risināt šo problēmu. Ir daudz veidu, kā to darīt. Mēs apspriedām dažādas iespējas, piemēram, jaunu tehnoloģiju izmantošanu diagnostikā, mākslīgo intelektu, modernās attēldiagnostikas iespējas un lielo datu izmantošanu, lai palīdzētu ārstiem paveikt vairāk ar tiem pašiem resursiem, kas mums jau ir.”
Tieši veselības aprūpes darbaspēka trūkums bija viens no galvenajiem jautājumiem Eiropas mazo valstu veselības ministru sanāksmē Rīgā. Latvijā, tāpat kā citviet Eiropā, pieaug gan pacientu skaits, gan pieprasījums pēc veselības aprūpes pakalpojumiem, bet speciālistu piesaiste joprojām ir viens no lielākajiem izaicinājumiem.
Latvijas Republikas veselības ministrs Hosams Abu Meri: “Visi dati pierāda, ka piecu līdz desmit gadu laikā cilvēki dzīvos ilgāk, tas nozīmē parādīsies vairāk slimību. Līdz ar to slodze uz veselības aprūpes sistēmu būs lielāka, finansējums būs nepieciešams vairāk. Līdz ar to mums jāizmanto kapacitāte, kas mums ir, lai varam apkalpot. Tāpēc arī mums ir izaicinājumi ar jauniem mediķiem, ir jāiesaista vairāk mediķus mācīties un arī viņus motivēt, lai viņi strādā ārpus lielajām pilsētām, piemēram, ģimenes ārstu praksēs laukos, kur mazāks iedzīvotāju skaits. Tie ir izaicinājumi ne tikai Latvijā, visur.”
Veselības ministrs uzsver, ka ar papildu finansējumu vien problēmu atrisināt nevar. Pat piešķirot vairāk līdzekļu veselības aprūpei, rindas nesamazināsies, ja trūks speciālistu, kas sniedz pakalpojumus. Tāpēc arvien lielāka nozīme tiek piešķirta digitalizācijai, telemedicīnai un mākslīgā intelekta risinājumiem.
Hosams Abu Meri: “Investēt digitalizācijās, investēt telemedicīnā, investēt MI ieviešanā, modernajā medicīnā, jo mums nebūs pietiekoši daudz cilvēku, kas strādā. Un mums ir jāsaprot, ka mums jāmaina savas domāšana. Mēs nevaram vairāk dzīvot ar to, ka visu var dabūt uzreiz un katrā iestādē ir jābūt visiem speciālistiem. Lielie speciālisti jākoncentrē lielajos centros un mazajos centros ir jābūt internistiem, ir jābūt neatliekamajiem palīdzības punktiem, jābūt ģimenes ārstiem, kuri ir jāstiprina.”
Eiropas Komisijas vērtējumā Baltijas valstis varētu kļūt par vienām no līderēm jauno tehnoloģiju ieviešanā veselības aprūpē, jo nelielo valstu priekšrocība ir spēja ātrāk pielāgoties pārmaiņām.
Olivers Vārheji: “Šīs valstis varbūt ir nelielas pēc izmēra, taču tas nozīmē, ka tās var būt elastīgākas un ātrāk ieviest inovācijas. Mēs to jau esam redzējuši, piemēram, Igaunijas e-pārvaldes projektos, kā arī Latvijā. Tāpēc Baltijas reģions varētu kļūt par vienu no pirmajiem Eiropā, kas ievieš šīs jaunās tehnoloģijas veselības aprūpē un ārstniecībā daudz straujāk nekā citi.”
Līdztekus diskusijām par darbaspēka trūkumu un tehnoloģiju lomu veselības aprūpē sanāksmes laikā Latvija un Kipra nostiprināja sadarbību, parakstot savstarpējas sadarbības memorandu.
Neofitoss Haralambids, Kipras Republikas veselības ministrs: “Tas paredz sadarbību izglītībā un zināšanu apmaiņā – ne tikai starp universitātēm, bet arī starp pašiem nozares profesionāļiem. Sadarbība notiks ne tikai valdību un ministriju līmenī, bet arī starp publiskajām un privātajām organizācijām, kas darbojas veselības aprūpes jomā.”
Abu valstu pārstāvji uzsver, ka mediķu trūkums ir kopīga problēma visā Eiropā, tādēļ būtiska ir gan pieredzes apmaiņa, gan veiksmīgu risinājumu pārņemšana. Kā vienu no veiksmīgiem piemēriem Kipra min īpašu programmu jauniešu piesaistei veselības aprūpes profesijām. Tās rezultātā divu gadu laikā topošo māsu skaits Kiprā pieeaudzis par 85 procentiem.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |