Kā 15. aprīlī ziņoja Igaunijas sabiedriskais medijs, Igaunijas Izglītības ministrija ir iesniegusi likumprojektu, kas paredz mācības skolās sākt ne agrāk kā plkst. 9.00, lai uzlabotu ne vien skolēnu sekmes, bet arī bērnu un jauniešu garīgo veselību un uzvedību.
Tikmēr Latvijas Republikas Ministru kabinets savā atbildes vēstulē tiesībsargam norādījuši, ka neredz nepieciešamību normatīvajos aktos īpaši noteikt konkrētu mācību stundu sākuma laiku.
“Šī ziņa liecina, ka mūsu kaimiņvalsts kārtējo reizi mūs apsteidz, parādot izprotošāku attieksmi par bērnu un jauniešu veselību un nepieciešamību pēc pietiekama miega, kā arī to, kā mācību organizēšana skolā ietekmē bērnu uzvedību un mācību rezultātus,” komentē Tiesībsarga biroja Bērnu tiesību nodaļas vadītāja Laila Grāvere.
Savukārt 2024. gadā pēc kāda bērna vecāku iesnieguma tiesībsargs pārbaudes lietā izvērtēja bērnu un jauniešu tiesības uz pilnvērtīgu miegu un to, kā agrs mācību sākums ietekmē skolēnu mācību rezultātus, veselību un uzvedību.
Tiesībsargs aicināja Ministru kabinetu līdz 2025. gada 31. martam normatīvajos aktos noteikt, ka mācību stundas nedrīkst sākties agrāk par plkst. 8.00, kā arī izstrādāt vadlīnijas pašvaldībām, vecākiem un skolēniem, kas veicinātu sabiedrības izpratni par miega nozīmi bērna attīstībā.
Arī Bērnu klīniskās universitātes slimnīcas (BKUS) Epilepsijas un miega medicīnas centra eksperti skaidro, ka miegs ir izdzīvošanai vitāli svarīgs, tāpat kā pilnvērtīgs uzturs vai elpošana. Tam ir liela nozīme smadzeņu attīstībā, atmiņas veidošanā, arī emociju regulēšanā.
Arī tiesībsarga veiktās skolēnu vecāku aptaujas rezultāti liecināja, – jo agrāk bērnam ir jāceļas uz skolu, jo biežāk vecāki aptaujā atzinuši ietekmi uz bērna mācību procesu.
“Gribētos redzēt, ka arī Latvijā pārmaiņas notiktu gludāk, nevis smagnēji un tikai mācoties no kļūdām, turklāt pieņemt risinājumus, ieklausoties Latvijas vietējo profesionāļu pozīcijā. Varbūt vismaz tagad, kad igauņi ir priekšā,” retoriski piebilst Laila Grāvere.