Smagā situācijā nonākusi trīs bērnu māmiņa no Rēzeknes novada Radopoles ciemata Ilona Fjodorova. Ilonai ir vēzis ceturtajā stadijā, un pirmais, valsts apmaksātais ārstēšanās kurss nav devis cerētos rezultātus. Savukārt jaunās zāles valsts apmaksāt nevarot, jo tās vēl nav Latvijā testētas un iekļautas valsts apmaksājamo zāļu sarakstā. Lai Ilona varētu šo medikamentu lietot, nepieciešami 400 000 eiro. Tos šobrīd Ilonai palīdz savākt portāls ziedot.lv.
Ar Ilonu tiekamies viņas mājas pagalmā, lai pārrunātu šī brīža situāciju un izjūtas. Ilona stāsta, ka strādājusi tirdzniecībā, bijusi veikala vadītāja, darbs viņai paticis, bijusi ļoti aktīva, arī tagad cenšas tāda būt, taču tagad jau otro gadu pa slimnīcām.
Kā uzzinājāt par diagnozi?
Tas bija pilnīgi negaidīti, jo bija visas pārbaudes izietas. Man ģenētika ir slikta, es katru gadu pārbaudos. Man tieši bija kolposkopija, ginekoloģiskās pārbaudes, viss bija ok, viss tīrs, vienīgi viens limfmezgls tā kā iekaisis. Likās, kas tur var būt!? Arī bija rudens, septembris vai oktobris, mazums – saaukstējusies. Nē, nevarējām to izārstēt ne ar antibiotikām, ne ar ko, un tad ņēma biopsiju – un tur tas bija, 4. stadijā.
Dzemdes kakla vēzis, bet specifiska veida, ko nevar pamanīt skrīningos un analīzēs, plakano šūnu vēzis, ja es nemaldos, attiecīgi – parastajās pārbaudēs to atklāt nav iespējams. Bet, kad uztaisīja magnētisko rezonansi, jau pilns vēders bija ar tiem lielajiem limfmezgliem.
Kādas bija prognozes pēc diagnozes noteikšanas?
Pirmkārt, tā bija prognoze man pašai sev – viss, 4. stadija. Mana mamma aizgāja ļoti ātri no 4. stadijas, divu mēnešu laikā. Bet, kad es tiku ķīmijterapijas nodaļā, redzēju tos cilvēkus, kuri dzīvo ar to, ne gadu un ne divus, bet vairāk. Jā, viņi visu laiku ārstējas, jā, viņi visu laiku pa slimnīcu, bet viņi dzīvo. Tad es sapratu, ka man ir cerība uz to, ka es varēšu dzīvot.
Ārsti teica tā, ka izārstēt mani nevar, pagarināt dzīvi – var. Tad mēs uzzinājām par imūnterapiju, mēs vācām tur paši naudiņu. Liels paldies visiem tuviniekiem un pazīstamajiem cilvēkiem, kas sākotnēji ar to palīdzēja – tur arī bija summa – 4 tūkstoši, ko man katru reizi vajadzēja vest līdzi. Pēc sestās procedūras NVD man sāka apmaksāt imūnterapiju, un rezultāti sākotnēji bija labi, viss it kā gāja uz labo pusi, un pusotru gadu dzīvoju pilnvērtīgu dzīvi. Jā, pa slimnīcām daudz, bet es gāju bērniem pakaļ uz skolu, piedalījos sapulcēs. Es varēju dzīvot, tas nav salīdzināms ar to ķīmiju, ko man tagad dod.
Šobrīd ir tā, ka terapija vairs nedod gaidītos rezultātus, limfmezgli atkal palielinās. Pavasarī bija pārbaudes, bija jauns konsīlijs. Tad man noteica jaunās zāles, kas ir reģistrētas tikai šī gada pavasarī. Toreiz, ar ārstiem runājot, jautāju, cik šīs jaunās zāles maksās, uz ko sākotnēji saņēmu atbildi, ka aptuveni tikpat.
Bet, kad ziedot.lv jau ar mani noslēdza līgumu un kad mēs uzzinājām to summu – 23 tūkstoši katru trešo nedēļu… Es pateicu – nē, es neko negribu, palikšu uz ķīmijas, kā būs, tā būs. Ir taču slimi bērni, kam vajag to naudiņu. Es arī vēlreiz runāju ar ārsti, kad man ziedot.lv teica, ka apmaksās pirmo devu, domāju, varbūt sanāks tomēr savākt naudu uz otro, ārstiem jautāju – vai tas būs tā vērts, un viņi teica, ka manā gadījumā – jā, tas būs tā vērts.
Kā ģimene reaģēja, kad uzzināja diagnozi?
Sākumā bija grūti, bet bērniem pateicu – ja jūs raudāsiet, mamma neizārstēsies. Visi cerēja, ka kaut kāds iekaisums. Visas analīzes, asins analīzes bija labas, nebija, pie kā piesieties. Un galvenais 4. stadija uzreiz! Visi saka, jāskatās – vājums, slikti jūtas, svaru zaudē – nekā nebija, es dzīvoju kā dzīvoju, staigāju uz darbu, visur paspēju. Protams, kad jau uzzināju, tad morāli bija smagi, un tad jau sāka parādīties temperatūra un citas problēmas.
Kāds ir labais iznākums, uz kuru cerēt?
Cerībai vienmēr jābūt. Cerība bija salasīt uz to vienu devu vismaz, ziedot.lv otru devu apmaksā, bet cilvēki, ko padarīja… Cilvēki dod cerību.
Un es zinu, ka saņemšu to terapiju, galvenais, lai organisms iztur. Tik daudz labu cilvēku, uztraucas, raksta, un privāti raksta. Un tāda summa parastam cilvēkam no Latgales… labi, bērniem, par to nav runas, kad vecāki bērniem prasa naudiņu. Es, kad gāju uz šo soli, cerēju uz pāris reizēm, bet te jau ir tāda summa! Galvenais veselību visiem, stipru, stipru veselību! Katram paldies, es tiešām lūgšu Dieviņu par jums visiem.
Šobrīd Ilonai saziedota nedaudz mazāk kā puse no ārstēšanai nepieciešamās summas, un pirmā zāļu deva, ko Ilona saņems jūlija beigās, jau ir pasūtīta.
Ikviens, kas vēlas Ilonu atbalstīt cīņā ar slimību, ir aicināts ziedot portālā ziedot.lv: https://www.ziedot.lv/palidziba-ilonai-fjodorovai-5502 vai pa tālruni 9020 4110.
Uzziņai : Vēža izraisīta mirstība Latvijā 2021. gadā bija trešā augstākā ES+2 valstīs. Mirstība vīriešu vidū (436 uz 100 000 vīriešu) bija augstākā ES, un, neraugoties uz zemo saslimstību ar vēzi sieviešu vidū Latvijā, mirstība (206 uz 100 000 sievietēm) bija par 12 % augstāka nekā ES vidējais rādītājs. No 2011. līdz 2021. gadam vēža izraisīta mirstība Latvijā samazinājās tikai par 8 % vīriešu vidū un par 5 % sieviešu vidū. Šis samazinājums bija lēnāks nekā vidēji ES, kur tā samazinājās par 16 % vīriešu un par 9 % sieviešu vidū, un arī lēnāks par samazinājumu ekonomikas attīstības līmeņa ziņā Latvijai līdzīgo valstu vidū – par 12 % vīriešu vidū un par 7 % sieviešu vidū.
Latvija atpaliek no citām ES valstīm attiecībā uz visiem vēža riska faktoriem. To vidū neveselīgi ēšanas paradumi un tabakas, elektronisko cigarešu un alkohola lietošana, kuras ziņā Latvija ierindojas pirmajā vietā Eiroas Savienībā – tie ir vidēji 12 litri tīra spirta gadā. Jāuzsver, ka jebkāda daudzuma alkohola lietošana palielina vēža risku aptuveni par 40%. Tā kā vēža pacientu aprūpe joprojām ir valsts prioritāte, Latvija ir sākusi izstrādāt jaunu NVP 2025.–2027. gadam. Tiek rīkoti vairāki semināri, aicinot ekspertus uzlabot tādas NVP jomas kā pacientu apmierinātība, bērnu vēzis, skrīnings, profilakse, diagnostika, klīniskais iedarbīgums, piekļuve vēža pacientu aprūpei un pretvēža zālēm, veselības informācija un Vēža reģistrs.
Neskatoties uz to, diagnozi “vēzis” Latvijā ik gadu izdzird aptuveni 12 tūkstoši cilvēku – daļai no tiem ārstēšanu apmaksā valsts, bet tas atkarīgs no slimības formas, kā arī noteiktajiem medikamentiem – ja medikamenti nav iekļauti valsts kompensējamo medikamentu sarakstā, pacienti principā ir nolemti, jo vēža ārstēšanā izmantotās zāles ir ļoti dārgas.
