Psihiatriskās aprūpes apvienošana: solījumi par efektivitāti, bažas par realitāti

Veselības ministrijas plāns apvienot sešas reģionālās psihoneiroloģiskās slimnīcas vienā kapitālsabiedrībā raisījis satraukumu nozarē. Kamēr politiķi sola efektīvāku pārvaldību un vienotu attīstību, ārstniecības iestāžu pārstāvji norāda uz informācijas trūkumu, apdraudētu darba elastību un risku zaudēt personālu. 

Ģintermuižas slimnīcā Jelgavā šobrīd ārstējas ap 220 pacientu – gadā tie ir ap trīs tūkstošiem un ikdienas aprūpi nodrošina vairāk nekā 550 darbinieku. Tā ir trešā lielākā psihoneiroloģiskā iestāde valstī. Taču Veselības ministrijas ideja apvienot visas valsts psihoneiroloģiskās slimnīcas vienotā sistēmā raisījusi nopietnas bažas. Slimnīcas galvenais ārsts Artūrs Blekte uzsver – skaidrības trūkums un neskaidri ieguvumi rada nedrošību.

Artūrs Blekte, psihoneiroloģiskās slimnīcas “Ģintermuiža” galvenais ārsts: “Šobrīd ir diezgan minimāla skaidrība. Nav daudz atbildes uz jautājumiem. Kādi varētu būt ieguvumi? Un tas, protams, personālā un ārstos rada diezgan lielu neskaidrību un nedrošības sajūtu, jo, protams, pirmais risks, par ko mēs uztraucamies visvairāk, ir tas, ka mēs varētu zaudēt personālu.”

Psihiatrijas aprūpe.

Ārsts norāda, ka īpaši problemātiska situācija var kļūt māsām un ārstiem, kuri šobrīd strādā vairākās ārstniecības iestādēs vienlaikus. Apvienotā kapitālsabiedrībā to vairs nevarēs. “Līdz ar to pie apvienošanas tiek zaudēta iespēja piepelnīties, kas psihiatra gadījumā principā uzreiz ļoti vilinoši sāk izskatīties. Privātprakses veidošana un aiziešana no valsts sektora, jo privātprakse izveidot psihiatram ir diezgan viegli,” uzsver Artūrs Blekte.

Arī Daugavpils psihoneiroloģiskajā slimnīcā piekrīt, ka skaidrības pagaidām trūkst. Informatīvais ziņojums esot vispārīgs, bet ieguvumi redzami galvenokārt administrācijā.

Reinis Joksts, VSIA “Daugavpils psihoneiroloģiskā slimnīcas” valdes loceklis: “Ja samazinās valdes locekļu skaits, tad viennozīmīgi samazinās administratīvās izmaksas un otra lieta – civilās aizsardzības jautājums, katastrofu medicīnas jautājums vienotā struktūrā ir daudz labāk, racionālāk izmantot pieejamos resursus un arī reaģēt uz šīm situācijām.”

Vienlaikus slimnīcas tāpat kā kolēģus Jelgavā uztrauc ierobežojumi, ko vienotā kapitālsabiedrība radītu personālam ar iespējām strādāt arī citviet.

“Un otra lieta,  šie termini, kas ir noteikti šajā reorganizācijā, jo darba grupa paredzēta, ka beigtu darbu līdz septembrim – faktiski trīs līdz četri mēneši reorganizācijai, tas tāds ļoti intensīvs darba posms,” piebilst Reinis Joksts. 

Tikmēr ministrija mierina, norādot, ka pacientu aprūpes kvalitāte neesot apdraudēta un termiņi esot pagarināti. Tuvākajā laikā tiks izveidota darba grupa, kurā pārstāvji no slimnīcām varēs piedalīties detalizētā izvērtējumā.

Boriss Kņigins, Veselības ministrijas valsts sekretāra vietnieks finanšu jautājumos: “Pirmais mērķis ir reorganizēt šīs kapitālsabiedrības, atvieglojot uzraudzību par kapitālsabiedrībām, otrkārt, nodrošināt vienotu attīstību psihoneiroloģiskajā nozarē. Tuvākajā laikā taps darba grupa, kuras ietvaros mēs jau sāksim tās diskusijas par detalizētiem aprēķiniem, un tas gala lēmums ar kaut kādiem ieņēmumiem, ar kaut kādiem invertējumiem, ar visu šo strukturēto stāstu ir plānots nākotnē.”

Lai arī ideja par vienotu psihiatriskās aprūpes sistēmu varētu nest efektivitāti, šobrīd slimnīcu personāls uzsver, ka bez plašas diskusijas un pārdomāta plāna šāds solis var radīt nevēlamas sekas.