2023. gada pētījums par Latvijas iedzīvotāju seksuālo un reproduktīvo veselību liecina, ka daudzu jauniešu zināšanu līmenis šajā jomā joprojām ir nepietiekams. Lai gan pamatzināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību paredzētas arī skolu mācību saturā, izglītības iestādes var jauniešiem sniegt papildu informāciju, sadarbojoties ar dažādām organizācijām.
Viens no labiem piemēriem, kad jauniešiem tiek piedāvātas plašākas zināšanas par seksuālo un reproduktīvo veselību, ir Valmieras tehnikums, kas ik gadu rīko “Veselības dienas” – jaunieši pārvietojas starp dažādām stacijām un aplūko dažādus veselības jautājums.
Paši jaunieši atzīst, ka šīs nodarbības ir noderīgas un ļāvušas uzzināt arī ko jaunu.
Valmieras tehnikuma audzēkne Līva Lote Gabranova atzīst, ka šīs nodarbības ir noderīgas: “Mums viena no stacijām bija par kontracepciju un mēs iemācījamies dažādus veidus, piemēram, sievietēm arī ir prezervatīvi un līdzīgas lietas, to mēs nezinājām. Un es domāju, ka ir svarīgi zināt gan to, kas attiecas uz sievietēm, gan to, kas attiecas uz vīrīešiem šajā jomā – abiem dzimumiem, jo ir ne tikai svarīgi, kas notiek ar mani, bet arī vīrieti.”
Valmieras tehnikuma audzēknis Adrians Nikels stāsta, ka lielākoties pirms nodarbības viss bija zināms: “Nodarbības drīzāk paplašināja zināšanas un pastāstīja visu padziļinātāk, un tad visu sapratu vairāk. Par šīm tēmām ir svarīgi runāt, lai saprastu tās visas situācijas un pats no tām situācijām pēc tam izvairītos.”
Nodarbības jauniešiem vada veselības veicināšanas konsultanti no biedrības “Papardes zieds”, kas jau gandrīz 30 gadus izstrādā seksuālās un reproduktīvās veselības izglītības programmas visā Latvijā.
Pēc nodarbībām konsultanti jauniešu zināšanas kopumā vērtē kā labas, tomēr uzsver, ka joprojām pastāv dažādi mīti un stereotipi, piemēram, par seksuāli transmisīvajām slimībām un kontracepciju.
Veselības veicināšanas konsultante biedrībā “Papardes zieds” Gunita Jankovska: “Var novērot, ka kaut kādi mīti tomēr pastāv jauniešu vidū un sabiedrībā kopumā par seksuāli transmisīvo slimību izplatīšanās ceļiem. Laikam viens no biežākajiem ir tāds, ka HIV izplatās oda dzēliena ceļā, kas īsti nebūs patiesība.”
Veselības veicināšanas konsultants biedrībā “Papardes zieds” Edgars Melngalvis stāsta, ka dažkārt jaunieši arī kļūdās jautājumos par kontracepciju: “Biežākās kļūdas, es teiktu, laikam ir tas, ka aizmirst derīguma termiņu apkatīties prezervatīviem, varbūt arī aizspiest prezervatīva galiņu, kad to velk virsū. Ka drīkst glabāt makā, tas arī ir mīts, kas tiek rādīts filmās – tā, protams, nevajadzētu darīt. Arī mašīnā noteikti prezervatīvu nevajadzētu glabāt.”
Daļa pieaugušo joprojām maldīgi uzskata, ka jaunieši visu par seksuālo un reproduktīvo veselību var uzzināt internetā. Strādājot ar jauniešiem, redzams, jaunieši bieži lieto terminus krievu vai angļu valodā, nevis latviski.
Biedrības “Papardes zieds” valdes priekšsēdētāja Iveta Ķelle uzskata, ka tas liecina par to, ka ģimenēs un arī skolās par šiem jautājumiem joprojām nepietiekami runā: “Piemēram, paņemsim nesen notikušo izskanējušo Epstīna failu lietu vai gadījumu, kad Vidzemes pusē pret 12 gadīgu meiteni bija seksuālā vardarbība. Ja bērns nemāk paskaidrot to, kas ar viņu ir noticis, tad savā ziņā viņš ir vairāk pakļauts dažādiem riskiem. Tas ir, ja mēs skatāmies no vardarbības puses, bet, ja skatāmies no pozitīvo attiecību veidošanas puses, tad kā var piekrist tam, ko tu nezini, kam tu piekrīti – es domāju jau par intīmām attiecībām.”
Valsts izglītības attīstības aģentūrā norāda, ka būtiska loma jauniešu zināšanām seksuālās un reproduktīvās veselības jomā ir arī vecākiem.
Valsts izglītības attīstības aģentūras Izglītības satura departamenta direktore Diāna Šavalgina norāda, ka izglītības iestādes nodrošina pamatzināšanas, kas noteiktas valsts izglītības standartos, integrējot šo tēmu dažādos mācību priekšmetos jau pirmsskolas un pamatizglītības posmā: “Pirmsskolā galvenais uzvars ir uz higiēnas ieradumu veidošanu bērniem, uz “jā” un “nē” pateikšanu, ķermeņa daļu pareizu nosaukšanu. Nākamos vecumposmos, ja mēs raugāmies uz sociālām zinībām, mēs runājam par to, kā mēs veidojam savstarpējās attiecības, par ģimenes vērtībām, mēs runājam par reproduktīvo veselību, mēs runājam par aizsargāšanos, par ģimenes plānošanu, mēs runājam par grūtniecību, par pārmaiņām ķermenī, par pubertāti – tās ir tās pamatlietas, ko mēs cenšamies nodrošināt pamatizglītības saturā.”
Lai uzlabotu jauniešu zināšanas, izglītības iestādēm ir iespēja sadarboties ar dažādām organizācijām, kas jauniešiem sniedz plašāku skatījumu un papildina skolā apgūtās zināšanas. Tikpat svarīgi ir, lai jaunietim būtu kāds uzticams pieaugušais, ar kuru var pārrunāt šos jautājumus un saņemt skaidras atbildes.