“Valsts atrod naudu ‘airBaltic’, bet diabēta pacientiem – nē!”

Šodien pie Ministru Kabineta norisinājās pikets, kurā vairāk nekā piecdesmit 1. tipa diabēta pacientu pieprasīja valsts kompensētus nepārtrauktās glikozes noteikšanas sensorus un insulīna sūkņus, kas būtiski uzlabo pacientu dzīves kvalitāti un darba spējas. Viņuprāt, finansējums tam jāparedz jau nākamā gada budžetā. Pašlaik valsts glikozes monitorēšanas sensorus apmaksā bērniem līdz 18 gadiem, bet insulīna sūkņus līdz 24 gadu vecumam. 

Pirms nepilna mēneša 1. tipa cukura diabēta pacienti protestēja pie Saeimas, bet šodien vairāk nekā piecdesmit cilvēku ar plakātiem rokās, kas atgādināja, ka valsts neizdarības cena, neapmaksājot insulīna sūkņus un glikozes sensorus, ir aklums, nieru mazspēja, kāju amputācija vai pat nāve, pulcējās pie Ministru Kabineta.

Piketa dalībniece  Ilona no Iecavas: ”Es apbrīnoju valsti, ka tā var atļauties ”airBaltic” grūst iekšā naudu, bet diabēta pacientiem – nē. Man ir 46 gadus diabēts, un ir ļoti smagi. Smagas komplikācijas.”

Ne mazāk sāpīgs jautājums ir par bērniem, kuriem valsts apmaksā nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sensorus, bet, viņiem sasniedzot pilngadību, valsts rūpes beidzas. Šī iemesla dēļ ceļu uz Rīgu Edgars ar ģimeni šodien mērojis no Rēzeknes: ”Meitai vajadzīgs sensors, un Latvijā ir daudz bērnu, kuri slimo. Es domāju, astoņpadsmit gados viņi paši nevarēs uzreiz iegādāties sensorus.” – Ja nebūs apmaksāti, ko darīt? “Tad nāksies pirkt pa savu naudu, bet pašreiz tas ir ļoti dārgi.”

Cīņa par to, lai valsts palīdzētu 1. tipa cukura diabēta slimniekiem papildināt darbaspēka nevis invalīdu rindas, aizsākusies jau 2023. gadā, kad pirmoreiz tika savākti 10 000 parakstu iniciatīvu portālā manabalss.lv. Tagad tas ir izdarīts jau otro reizi, pie tam septiņās dienās. 

”Visus šos trīs gadus, ja tā varētu tēlaini izteikties, mēs uz Saeimu esam gājuši kā uz darbu. Uz komisijas sēdēm regulāri – stāstījuši un pierādījuši, cik ļoti tas ir vajadzīgs gan pacientiem, gan valstij. Sensoru kompensēšanai 100% visiem diabēta pacientiem ar pirmo tipu būtu vajadzīgi apmēram deviņi miljoni eiro, bet šis cipars var mainīties. Otrs, ka valsts ir rēķinājusi tādas vidējās izmaksas. Mēs esam gatavi dažādām sarunām, piemēram, par kompensācijas apmēru,” stāsta Latvijas Diabēta asociācijas valdes priekšsēdētāja Gunta Freimane.

Pie piketētājiem iznāca arī Veselības ministrs Hosams Abu Meri (JV), kurš norādīja, ka esot ārsts un zinot gan, kas ir 1. tipa cukura diabēts, gan iespējamās sekas, tomēr apmierināt piketētāju prasības uzreiz neesot viņa spēkos. ”Es varētu tagad pirms vēlēšanām pateikt – jā, nākamā gada budžetā liksim, bet es nebūšu ministrs un nekas nebūs. Ir jābūt programmai, ko ieviest pakāpeniski. Jūs domājiet, ka man ir tā nauda, bet es to nelieku. Tas ir tīri naudas jautājums,” saka ministrs.

Pēc iepriekšējā piketa Saeimas Sociālo un darba lietu komisija uzdeva Veselības ministrijai sagatavot priekšlikumus. Veselības ministrijas (VM) izstrādātais Sirds un asinsvadu veselības uzlabošanas rīcības plāns 2026.-2027. gadam paredz paplašināt valsts apmaksātas nepārtrauktās glikozes līmeņa noteikšanas sistēmas pieejamību atsevišķām 1.tipa cukura diabēta pacientu grupām. No 2027. gada pirmā pusgada plānots apmaksāt šādas sistēmas 150 pacientiem vecumā no 18 līdz 24 gadiem, kuri tās vai insulīna sūkņus lietojuši līdz 18 gadu vecumam, kā arī vēl 500 pacientiem ar smagām vai biežām hipoglikēmijām, vai nopietnām komplikācijām, kam gan arī nepieciešams papildu finansējums. Diabēta asociāciju gan šāds piedāvājums neapmierinot, jo palīdzētu mazāk nekā 10 %  pacientu.