Protams, pēc rūpnīcas uzstādījumiem nekur nevar būt sliktāk, kā ir pie mums! Un tā nedomājam tikai mēs – Latvijas iemītnieki! Tā domā jebkur un jebkurš. Pat pasaules laimīgākie cilvēki Somijā ir nemierā ar to, kā iekārtota pasaule, un vienīgais, kas viņus padara par laimīgākajiem, ir viņu karstā pārliecība, ka valdība ir izvēlējusies labāko risinājumu.
Pie mums, protams, viss ir otrādi un pat ja tiktu izziņots bezmaksas benzīns visiem Latvijas autobraucējiem gada garumā, mēs internetā protestētu. Vai nu pret to, ka tikai benzīns. Varbūt pret to, ka tikai gada garumā. Un vēl, iespējams, mēs būtu neapmierināti, ka tas ir bezmaksas – tātad kaut kur mūs šajā visā mēģina apkrāpt!
Skaļi deklarēt, ka Latvijā vajadzīgi tādi ceļi kā Vācijā ar trīs joslām katrā virzienā un neierobežotu ātruma limitu, prot un piekopj daudzi. Taču pat daži desmiti eiro gada griezumā ir traģēdija, ja runājam par esošo ceļu uzturēšanu, kas nebūt nav lēts prieks.
Mēs, tāpat kā daudzu citu zemju autobraucēji, katru gadu maksājam tā dēvēto ceļa nodokli. Tie ir miljoni. Tie ir daudzi miljoni eiro. Tajā pat laikā viena kilometra jauna ceļa izbūve ar divām joslām katrā virzienā vidēji izmaksā ap deviņiem miljoniem eiro. No mūsu nomaksātajām ceļu ekspluatācijas nodevām gada laikā labi ja sanāktu kādi desmit kilometri.
Eiropas ceļu infrastruktūra ir viena no attīstītākajām pasaulē, taču tās uzturēšana prasa ievērojamus resursus. Ceļu nodokļi, tostarp nodevas un vinjetes, ir galvenais instruments, lai finansētu autoceļu būvi, remontu un vides aizsardzību. Šie nodokļi atšķiras pa valstīm, un tie ietekmē gan vietējos iedzīvotājus, gan tūristus un kravu pārvadātājus.
2025. gadā Eiropā notikušas būtiskas izmaiņas, galvenokārt saistītas ar ES direktīvām par CO2 emisijām, kas veicina zaļāku transportu. Tātad arī nodevas ir mainījušās.
Eiropā pastāv divi galvenie ceļu nodokļu veidi: vinjetes, kas balstītas uz izmantošanas laiku vai attālumu. Vinjetes ir populāras Centrālajā un Austrumeiropā – tās ir digitālas vai fiziskas uzlīmes, kas ļauj izmantot autoceļus noteiktu laiku, piemēram, 7 dienas, mēnesi vai pat veselu gadu. Tās ir ērtas īsiem braucieniem, bet dārgākas īstermiņā.
Uz attālumu balstītās nodevas dominē Rietumeiropā un Dienvideiropā – tās aprēķina pēc nobrauktajiem kilometriem, izmantojot elektroniskus transponderus, numura zīmju atpazīšanu vai maksas vārtus. Šīs nodevas ir elastīgākas garākiem maršrutiem, bet var sasniegt simtiem eiro garos ceļojumos.
Papildus tam daudzas valstis iekasē speciālus nodokļus par tiltiem, tuneļiem vai ekoloģiskām zonām. 2025. gadā ES valstīs ieviesti arī uz CO2 balstīti nodokļi, kas palielina maksu par piesārņojošiem transportlīdzekļiem un piedāvā atlaides elektriskajiem auto. Piemēram, kravas auto virs 3,5 tonnām nodokļi tagad saistīti ar emisiju klasēm, veicinot pāreju uz zaļākiem transportlīdzekļiem.
Kopumā Eiropā darbojas aptuveni 48 dažādas sistēmas, no kurām 13 valstīs ir vinjetes, 17 – maksas vārti, bet 10 valstīs ceļi ir bezmaksas.
Maksājumu metodes ir modernizētas: elektroniskās vinjetes saista ar numura zīmi un pērk tiešsaistē, bet attāluma nodevas – ar transponderiem, piemēram, Liber-t Francijā vai Telepass Itālijā. Populāras ir mobilās aplikācijas, piemēram, eTOLLs EU, kas ļauj apmaksāt pārvietošanos vairākās valstīs.
Sodi par nemaksāšanu svārstās no 180 līdz 800 eiro, ar labvēlības periodu 14 līdz 30 dienas.
Austrijā ir spēkā vinjetes sistēma ar papildu nodevām par speciāliem ceļiem. Šogad gada vinjete maksāja 96,40 eiro. Tā der 7 dienas, mēnesi vai gadu, un to pērk elektroniski. Izmaiņas: 12,6 procentu pieaugums no janvāra, saistīts ar inflāciju un ES direktīvām.
Francijā spēkā ir uz attālumu balstītas nodevas, vidēji 0,09 līdz 0,12 eiro par vienu nobrauktu kilometru. Garš ceļš no Parīzes uz Madridi maksā aptuveni 120 eiro Francijas teritorijā. Maksājumi iespējami ar transponderiem vai speciālām kartēm. 2025. gadā vidējais pieaugums 0,9 procenti, plus uz CO2 balstītas izmaiņas, kas dod atlaides zaļiem auto.
Vācijā vieglajiem auto ceļi ir bezmaksas, bet kravas auto jāmaksā attāluma nodevas. 2025. gadā ieviestas CO2 nodevas, palielinot degvielas nodokli par 10 eiro uz tonnu CO2. Nav vinješu vieglajiem auto, bet smagajiem – elektroniska sistēma.
Itālijā jārēķinās ar attāluma nodevu, vidēji 0,07 eiro par nobrauktu kilometru. Ceļš no Romas uz Parīzi maksā aptuveni 60 eiro Itālijas teritorijā. Maksājumi iespējami ar Telepass vai bankas kartēm.
Spānija ieviesusi attāluma nodevas 0,08–0,15 eiro par katru nobraukto kilometru. Parīze–Madride maksā 86,60 eiro kopā ar ceļu Francijas pusē. 2025. gadā 4,64 procentu pieaugums trijos posmos, plus CO2 papildus piemaksas.
Šveice gan nav Eiropas Savienībā, taču Šengenas zonā gan, un tur gada vinjete nopērkama par 40 vietējiem frankiem jeb aptuveni 38 eiro. Der abiem – gan vieglajiem, gan smagajiem auto. 2025. gadā 5 procentu pieaugums, kas stāsies spēkā no janvāra.
Čehija, Ungārija, Slovākija, Slovēnija pieprasa elektroniskās vinjetes, pērkamas tiešsaistē. Čehijā 2025. gadā 5 procentu pieaugums kravas auto. Ungārijā darbojas HU-GO sistēma smagajiem automobiļiem.
Dānijā no 2025.gada janvāra notikusi atteikšanās no Eurovinjetes, sākoties pāreja uz attāluma nodevām ar CO2 klasēm – 5 klases, zemākas likmes zaļiem auto, piemēram, 0,13 DKK par kilometru ārpus ekoloģiskajām zonām.
Nīderlandē galvenokārt spēkā ir Eurovinjete kravas auto, ar 1,9 procentu pieaugumu 2025. gadā. Pilna CO2 sistēma šeit sāks strādāt no nākamā gada marta.
Beļģijā vērojamas reģionālas atšķirības. Valonijā 2,86 procentu pieaugums no janvāra, balstīts uz CPI. Likmes atkarīgas no emisiju klases.
Dienvideiropā – Portugāle, Grieķija, Horvātija – dominē attāluma nodevas, līdzīgas Itālijai, ar 5 procentu pieaugumu un digitālo integrāciju.
Zviedrijā un Luksemburgā augstākas Eurovinjetes likmes gaidāmas no janvāra.
2026. gads nes ES Eurovinjetes direktīvas grozījumus, saistot nodokļus ar CO2 emisijām. Lielākajā daļā valstu kravas auto likmes pieaug par 5 procentiem, bet zaļiem transportlīdzekļiem – atlaides. Piemēram, Slovēnijā CO2 nodevas stājās spēkā jau no novembra, Dānijā – jauna attāluma sistēma nākamajā gadā.
Arī Lietuvā un Igaunijā ceļu izmantošanas nodevas attiecas tikai uz kravas un komerciālo transportu. Brāļiem lietuviešiem nodeva jāmaksā neatkarīgi no automobiļa pilnās masas, ja tas reģistrēts kā kravas transports. Teorētiski par Smart lietošanu jāmaksā nodeva, ja kāds to sadomājis reģistrēt kravas auto reģistrā.
Ja atceramies, tad pie mums vēl ne tik senā pagātnē zem kravas transporta sadaļas tika reģistrēti lielie un lepnie apvidus automobiļi, lai optimizētu nodokļus. Tagad viss pagriezies par 180 grādiem un atliek vien gaidīt nākamā gada martu, kad likumdevējiem jāpieņem grozījumi mūs pašmāju autoceļu lietošanas nodevas sistēmā.