Drošības jostas transportlīdzekļos ik gadu glābj dzīvības smagos ceļu satiksmes negadījumos. Tomēr daudzi cilvēki joprojām ignorē šo vienkāršo, bet dzīvībai svarīgo drošības ierīci – arī starppilsētu autobusos. Šodien skaidrosim, kāpēc josta nav tikai ‘ķeksītis’ policijai un kāpēc autobusa pasažieriem joprojām šķiet, ka uz viņiem fizikas likumi neattiecas.
Mūsdienu automašīna ir aprīkota ar sensoriem, spilveniem un viedām sistēmām, taču tam visam nav nozīmes, ja iztrūkst viena elementa – drošības jostas. Lai gan šķiet, ka sprādzēšanās ir kļuvusi par instinktu, pēdējo gadu statistika rāda ko citu. Drošības jostu lietošanas rādītāji pasliktinās.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts: “Skatoties uz smagajiem ceļa satiksmes negadījumiem, ir ļoti liels skaits to cilvēku, kas ir braukuši bez šīs drošības jostas. Tā rezultātā, ka viņi ir braukuši bez drošības jostas, viņus var izmest ārā no automobiļa. Tātad, bez strīdiem, ir viennozīmīgi skaidrs, ka cilvēks nav bijis piesprādzējies. Šo gadījumu skaits nevis samazinās, bet paliek lielāks.”
Daudzi neaizdomājas, ka automobiļa modernās drošības sistēmas ir veidotas tā, ka drošības jostas strādā kopā ar drošības spilveniem. Negadījuma sekundē cilvēku burtiski “iesēdina” pareizā pozā, lai drošības spilvens viņu nevis savainotu, bet gan pasargātu. Bez jostas šīs sistēmas strādā pret pasažieri.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts: “Šīs superīgās drošības sistēmas, kas automobilī ir uzstādītas, tās jau nav ikdienai. Tās ir tām divām, trīs sekundēm, kas varbūt kādam arī nekad nepienāks. Bet, ja šīs sekundes pienāks, tad tas ir izšķirošs jautājums – vai cilvēks ir dzīvs vai beigts. Mans darbs, pētot šos ļoti smagos ceļu satiksmes negadījumus, tieši uzskatāmi parāda, ka ārkārtīgi daudzos gadījumos tieši šo drošības jostu lietošana būtu mainījusi negadījuma rezultātu.”
2025.gadā notika 28 ceļu satiksmes negadījumi, kuros cilvēki nebija lietojuši drošības jostas un gāja bojā. Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts, ieskicē situāciju: “Analizējot šos smagos negadījumus, bija tieši tāda situācija – ir pietiekoši moderns, super aprīkots automobilis, kur būtībā pa sānu stikliem cilvēks pat nevar izkrist. Tur visur ir drošības spilveni nostrādājuši, tādi aizkarveidīgie. Nu, cilvēks ir gandrīz tā kā iepakots šajos drošības spilvenos, bet vienīgais virziens, kur cilvēks var tikt ārā, ir uz augšu. Šajā gadījumā, jā, cilvēks tiek izmests pa lūku. Neskatoties uz to, ka visas drošības sistēmas automobilim nostrādāja, cilvēks aizgāja bojā, jo automobilis uzripoja viņam virsū. Tātad, viņa paša automobilis, veļoties, uzripoja viņam virsū.”
Tikmēr starppilsētu autobusos valda mīts, ka lielais svars garantē drošību, taču nesenais negadījums uz Liepājas šosejas pierāda pretējo. Starppilsētu autobusā, braucot ar 90 kilometriem stundā, negadījums var būt dzīvībai bīstams. Nepiesprādzējies pasažieris var tikt mests uz priekšu, sadurties ar citiem pasažieriem vai atsisties pret izvirzījumiem salonā.
Viktors Zaķis, Autotransporta direkcijas Komunikācijas daļas vadītājs: “Ja tas transportlīdzeklis ir aprīkots ar drošības jostām, tad viņam ir jāsprādzējas. Bieži vien, protams, ka mēs dzirdam tādas replikas par to, ka vadītājam būtu jāatgādina, un mēs esam arī lūguši, lai pārvadātāja vadītājs instruē un to dara. Bet tajā pašā laikā, man šķiet, ka nav korekti vienmēr atbildību prasīt no kāda cita. Varbūt arī pašiem pasažieriem būtu jābūt atbildīgiem, un pašiem tas būtu jāizdara. Un nevajadzētu gluži gaidīt, ka katrā pieturvietā to viņam atgādinās vai liks darīt kāds cits.”
Arī dzīvnieki automašīnās ir jāaizsargā. Ja suns vai kaķis brīvi pārvietojas salonā, tas var traucēt vadītāja kontroli, un pats cietīs negadījuma brīdī. Dzīvnieku labturības noteikumi vairs neļauj mīluļiem brīvi pārvietoties pa salonu. Mājdzīvniekiem jābūt pārvadātiem speciālos krātiņos vai siksnās, kas piesprādzētas drošības jostā.
Oskars Irbītis, CSDD Satiksmes drošības eksperts: “Superīgi, ka tas zvēriņš sēž savā vietā un pa automobiļa salonu nekur neskraida. Turklāt, ja tiešām kaut kas notiek, tad arī šis dzīvnieks ir pasargāts no traumu gūšanas. Viņš nelidos pa salonu negadījuma brīdī, bet tiks noturēts uz vietas. Pirmkārt, dzīvniekam ir lielākas izredzes izdzīvot. Un, kā jebkurš nenostiprināts objekts, automobiļu salonā arī šis dzīvnieks nenodarīs traumas citiem.”
Drošības jostas lietošana ir pieraduma jautājums, bet vienlaikus dzīvībai kritiska prasība. Ik reizi, iekāpjot automašīnā vai autobusā, jāatceras, ka dažas sekundes var mainīt visu. Piesprādzēšanās ir vienkāršs veids, kā pasargāt sevi, citus pasažierus un pat dzīvniekus.