Stūrējot savu limuzīnu no rīta ieraudzīju, kā blakus automašīnā kāds kungs dzen bārdu! Aiz pārsteiguma man gandrīz zobu birstīte izkrita no mutes un ievēlās kafijas krūzē! Protams, tā ir tikai sena un visiem noriebusies anekdote, taču tik tuva patiesībai, ka varētu kalpot arī kā realitāte. Skarba realitāte, ar kuru katru mīļu brīdi sastopas glābēji, atbrīvojot kārtējo cietušo no metāllūžņu kaudzes kāda ceļa malā, grāvī vai patiltē.
Ko tik autovadītājs nepamanās darīt pie stūres esot! Pilniem vaigiem mieloties ar dažādiem gastronomiskiem labumiem. Veikt visvisādas skaistumkopšanas manipulācijas. Sērfot internetā, barot bērnu, rakstīt īsziņas, spēlēt datorspēles, adīt zeķes un vēl veselu gūzmu nu ļoti jau nu svarīgas lietas. Visu to, kas nekādīgi nevar pagaidīt mirkli, kad būsim beiguši braucienu un piestāsim kaut vai lielveikala stāvvietā.
Autovadīšana ir ikdienas prakse daudziem no mums, taču, neskatoties uz pieredzi, ir vairāki kaitīgi ieradumi, kuri var apdraudēt ne tikai vadītāja, bet arī citu ceļu lietotāju drošību. Aplūkosim dažus no izplatītākajiem ieradumiem, kas pie stūres var radīt problēmas, un pameklēsim risinājumus to novēršanai. Vēl jo vairāk – šie mūsu nelāgie ieradumi ir tieši tie, kuru dēļ visbiežāk notiek ceļu satiksmes negadījumi. Smagi negadījumi, jo novērsta uzmanība no ceļa parasti beidzas sāpīgi.
Viens no bīstamākajiem ieradumiem ir neuzmanība, ko bieži vien veicina multitaskings. Kārtējais no angļu valodas aizlienētais vārds, bez kura izteikt savas domas vairs nespējam. Un tomēr tieši šī problēma ir jo īpaši aktuāla. Piemēram, daudzi vadītāji paralēli runā pa tālruni, raksta ziņas vai meklē mūziku. Saskaņā ar pētījumiem, mobilā tālruņa izmantošana palielina negadījumu risku četras reizes. Te varētu Izmēģināt izmantot tādu tehnikas brīnumu kā brīvroku sistēmu, kura iebūvēta katrā automobilī. Neizskaidrojamu iemeslu dēļ ļoti daudzi autobraucēji like telefonu pie auss pat pilnīgi jaunās automašīnās, kur ir viss nepieciešamais, lai pat atbildētu uz zvaniem nepieskaroties telefonam. Vai, ja iespējams, vienkārši izslēdzam tālruni, kamēr esi ceļā.
Ierastās ceļa izvēles var novest pie neuzmanības. Ja ikdienā braucam pa to pašu maršrutu, mūsu prāts kļūst neuzmanīgs. Piemēram, veicot ceļu uz darbu, daudzi vadītāji uzsāk automātisko režīmu un neievēro ceļa zīmes vai mainīgus satiksmes apstākļus. Lai to novērstu, vajadzētu mēģināt mainīt maršrutu vai apmeklēt jaunus ceļus vismaz vienu reizi nedēļā. Protams, ne uz ilgu laiku, taču kādu brīdi tas atsvaidzina uzmanību.
Ātruma pārsniegšana ir izplatīts ieradums, kas bieži vien tiek pamatots ar laika taupīšanu. Tomēr, braucot ar ātrumu 100 kilometri stundā, reakcijas laiks ir ievērojami samazināts salīdzinājumā ar braukšanu ar ātrumu 80 kilometri stundā. Te pieklātos izveidot ieradumu kontrolēt savu ātrumu, izmantojot kruīza kontroli vai vienkārši apzināti ievērojot ātruma ierobežojumus. Vēl jo vairāk, ja ātruma pārkāpšana nav nejauša, bet apzināta. Tālākā ceļā nejēdžigā ātruma režīma pārkāpšana iztērēs vairāk degvielas, kuras tēriņus mēs varētu pārvērst gardā kafijā vai spirdzinošā dzērienā.
Daudzi autovadītāji ignorē ceļa zīmes, domājot, ka tās nav svarīgas. Piemēram, stop zīmes vai “dodiet ceļu” zīmes ignorēšana var novest pie smagiem negadījumiem. Būsim godīgi – ne tikai var, bet arī noved! Labs risinājums ir ik pa brīdim sarīkot sev eksāmenu brauciena laikā – gluži vienkārši pašam pie sevis nosaukt visas pa ceļam redzamās ceļazīmes un atcerēties to nozīmi. Daudzi būs pārsteigti par to, cik ierastā ikdienas maršrutā šo ceļazīmju ir daudz.
Bieži vien autovadītāji izlaiž mašīnas pārbaudi pirms brauciena. N neveiktas riepu spiediena pārbaudes vai šķidruma līmeņu kontrole var novest pie tehniskām problēmām uz ceļa. Pat šķietami primitīvais vējstikla apskalošanas šķidruma trūkums ekstrēmā situācijā noteikti centīsies atgādināt par sevi pietiekami nežēlīgā veidā. Izveidojiet ieradumu veikt regulāras pārbaudes pirms katra garāka ceļojuma, jo tas var glābt dzīvības. Un ne jau tikai tradicionāli iespert pa priekšējo riteni, lai gan arī tas par lieku nenāks.
Dazreiz emocijas var ietekmēt mūsu spēju vadīt automobili vai motociklu droši. Ceļu satiksmes situācijas var izraisīt stresu un dusmas, kas, savukārt, var novest pie agresīvas braukšanas. Iepriekš iekārtojoties automašīnā, vajadzētu apdomā, kā tu jūties, un, ja nepieciešams, paņem pāris minūtes, lai nomierinātos pirms braukšanas.
Nemazāk bīstama ir attiecību skaidrošana brauciena laikā. Lai arī šķietami mēs veramies uz ceļa, domas aizklīst sadzīviskos plašumos un reakcijas laiks kļūst neiedomājami garš. Emocionālas sarunas vajadzētu atstāt uz vēlāku laiku, kad auto jau mierīgi stāvēs garāžā. Tas attiecas gan uz saspringtām telefona sarunām, gan ītāļu cienīgiem ģimenes strīdiem tur pat uz vietas automobilī.
Braucot ilgāk par divām stundām bez pārtraukuma, nogurums var kļūt bīstams. Vadītāji, kas ignorē vajadzību apstāties un atpūsties, riskē ar iespēju iekļūt negadījumā. Plānojot ceļojumus, noteikti jāiekļauj regulāras pauzes katrā divu stundu intervālā, lai izstieptu kājas un atsvaidzinātos. Var, protams, dziedāt pie stūres, knaibīt ausu ļipiņas un darīt vēl visādas dīvainas lietas, taču nogurumu un uztveres spējas tas neatjaunos.
Jebkuras darbības, kas spēj mazināt uzmanību un like novērst skatienu no ceļa ir tikai un vienīgi kaitīgi ieradumi, no kuriem atbrīvoties ir mūsu pašu spēkos. Atcerēties, ka trāpīt aizmugurējā sēdeklī sēdoša bērnļa mutē māneklīti nav rūpes par bērnu, bet neapdomīgs savas un bērna dzīvības apdraudējums. Gluži tā pat, kā tik ļoti svarīgā īsziņa, bez kura pienāks pasaules gals. Vēl jo vairāk, ka pasaules gals ātrāk vai vēlāk pienāks tik un tā!