Motociklu zādzību skaits samazinās, tomēr piesardzība joprojām būtiska

25. aprīlī oficiāli atklāta motosezona, kas šogad silto laikapstākļu dēļ sākās agrāk nekā parasti. Līdz ar braucēju skaita pieaugumu aktualizējas jautājums par transportlīdzekļu drošību. Lai gan Valsts policijas un apdrošināšanas nozares dati liecina par pozitīvām tendencēm, tomēr eksperti norāda, ka zādzību riski joprojām saglabājas.

Roberts Saltais ar motociklu pārvietojas jau vairāk nekā desmit gadus un, lai gan pašam ar zādzībām nav nācies saskarties, viņš par sava spēkrata drošību iesaka rūpēties dažādos veidos.

Motociklists Roberts Saltais: “Vislabākais princips, kā izvairīties, ir iespējamam zaglim iedot challenge – taisīt sīpoliņa efektu. Jo vairāk mēs motociklam uzliekam papildu drošības – tās ir slēdzenes, močiem paredzētas ķēdes, U veida slēdzenes, vai šobrīd pieejami disku bloķētāji ar skaņas signāla ierīcēm, izsekošana, AirTag vai trekings – jo mazāka iespēja, ka kāds gribēs laiku ilgāk pavadīt pie tā motocikla. Diemžēl šīs divriteņu mantiņas ir dārgas, un tā sāpīte arī pēc tam ir ļoti dārga, iekšā paliekoša.”

Valsts policijas oficiālie dati par visu Latviju iezīmē zādzību skaita samazināšanos: 2024. gadā tika nozagts 31 motocikls, bet pērn 19, savukārt šī gada pirmajā ceturksnī reģistrēta viena zādzība. 

Apdrošināšanas sabiedrības “Balcia Insurance” viceprezidents Reinis Bērzkalns par zādzību skaita krišanos: “Šobrīd tiešām to skaits samazinās, varbūt tas ir arī ģeopolitiskās situācijas dēļ, kad austrumu robežas vairāk ir slēgtas, tas noteikti arī ir viens no faktoriem, kas ietekmē zādzību risku.”

Valsts policijas Kurzemes reģiona pārvaldes Dienvidkurzemes iecirkņa priekšnieks Ingus Ukstiņš: “Pagājušogad [Dienvidkurzemē] bija reģistrēts viens gadījums, kur ir uzsākts kriminālprocess saistībā ar mopēda zādzību, šogad arī reģistrēts viens gadījums. Šobrīd notiek pirmstiesas izmeklēšana un tad arī izmeklējam, skaidrojam, kur tas mopēds ir palicis.”

Pozitīvo tendenci statistikā eksperti saista ne vien ar ārējiem apstākļiem, bet arī pašu transportlīdzekļu īpašnieku rīcību, mainoties attieksmei un pieejamajām tehnoloģijām pret sava īpašuma aizsardzību. 

Reinis Bērzkalns: “Tajā pašā laikā mēs varam redzēt otru pusi – cilvēki kļūst piesardzīgāki, jo aizvien biežāk sāk izmantot papildu drošības risinājumus, kā piemēram, signalizācijas, GPS izsekošanas ierīces.”

Statistikas kritums gan nenozīmē, ka noziedznieki būtu mainījuši savus paradumus. Joprojām pastāv konkrēti faktori, kas padara spēkratu par vieglu mērķi.

Ingus Ukstiņš: “Lielākoties tās ir vietas, kur ir brīva piekļūšana – ielas malā stāvošs [motocikls], vairāk arī diennakts tumšais laiks. Tās retās reizes, kas ir bijušas, ir arī reģistrētas diennakts tumšajā laikā.”

Pat vismodernākās aizsardzības sistēmas nav simtprocentīga garantija. Kad mehāniskie šķēršļi ir pieveikti, vienīgā iespēja mazināt zaudējumus ir savlaicīga sagatavošanās sliktākajam scenārijam.  

Reinis Bērzkalns: “Pat ievērojot visus drošības pasākumus, risku pilnībā izslēgt nevar. Tas nekas, ja statistika rāda, ka zādzību skaits samazinās, bet tās joprojām pastāv, tāpēc apdrošināšana šādās situācijās ir finanšu spilvens, kas ļauj pasargāt sevi no liekiem finanšu zaudējumiem.”

Pēc zādzības Valsts policija ziņas ievada reģistrā, bloķējot jebkādas legālas darbības ar spēkratu. Pēc CSDD datiem šī gada 1. aprīlī Latvijā bija reģistrēti gandrīz 45 000 dažāda veida motociklu, no tiem pērn reģistrēti teju četri ar pusi tūkstoši.