Mūsdienās pilsētvidē redzam arvien vairāk ieklīstam meža zvērus. Tā, piemēram, nesen Alojas iedzīvotājus satrauca kāda lapsa, kura droši pastaigājās pa privātmāju pagalmiem un it nemaz nebaidījās no cilvēka. Situāciju vēl satraucošāku darīja fakts, ka lapsa ir slima. Vietējie spriež, ka konkrētā lapsa šāda veida apgaitās dodas jau aptuveni mēnesi, kura laikā to nav izdevies noķert.
“Ziniet, man liekas, ka mēs to nabaga lapsu jau esam nomocījuši. Man viņas jau faktiski ir žēl. Jo bija tāds gadījums, mēs gatavojāmies stādīt kartupeļus. Es pieliecos, pārliku kartupeļus no kastes grozā, un man kaut kas pieskārās pie kājas. Es domāju – tas ir kaimiņu kaķis, jo mūsējais jau ir citos medību laukos. Mēs viņu pieņēmām kā savu, mīlējām. Nu neko, bet man kaut kas lika tā kā pagriezties un paskatīties. Un es ieraugu – tās ir lapsas acis! Tajā brīdī man palika tik šausmīgi žēl. Un es aizdomājos – kur tad ir tas Ekziperī teiktais par cilvēka atbildību par to, ko esam pieradinājuši?” spriež Alojas iedzīvotāja Līga Gūtmane.
Taču vietējie iedzīvotāji pauž bažas par to, ja lapsai izveidosies kontakts ar, piemēram, bērniem, var tikt apdraudēta bērnu veselība.
“Es iedomājos – turpat tā lapsa skrien pa celiņu dārzā. Mani mazbērni jau ir lieli, bet, ja tie mazbērni būtu mazāki? Varbūt viņi ēd cepumu. Tā lapsa ir slima, viņa pieskaras pie tā cepuma. Es jau neredzu, ka tas bērns tūlīt bāž to mutē. Vai tā nav traģēdija, ja mans bērns pēkšņi saslimst ar kaut ko? Kas tas ir, ka mēs netiekam galā ar vienu slimu lapsu?”
Iedzīvotāji par klaiņojošu lapsu ziņoja Limbažu novada pašvaldības policijai, kas informāciju tālāk ir nodevusi Alojas apvienības pārvaldei. Šīs nedēļas sākumā runājot ar pārvaldes pārstāvi, viņa skaidro, ka tiek pielietotas visas likumiski atļautās metodes, lai lapsu noķertu.
“Šobrīd situācija nav mainījusies. Ir izlikti slazdi, kuros regulāri tiek pārbaudīta un mainīta barība. Diemžēl pagaidām neveiksmīgi – dzīvnieks tajos neiet,” situāciju komentē Alojas apvienības pārvaldes Nekustamo īpašumu un saimnieciskās darbības vadītāja Iveta Pēkšēna.
Dzīvnieka noķeršanā iesaistījās arī biedrība “Vidzemes ķepas”. Tā pārstāve Inga Plaude stāsta, biedrības redzeslokā lapsa ir kopš aprīļa beigām.
“Mēs pirmo ziņu par šo lapsu saņēmām šā gada 30. aprīlī. Un mazāk nekā divu stundu laikā jau ieradāmies norādītajā adresē. Ķērājs ieraudzīja, ka lapsa brīvi skraida un pārvietojas. Jau vizuāli pēc bildes, un arī redzot klātienē, tika konstatēts, ka lapsai ir kašķis. Protams, mēs šo bildi pārsūtījām arī veterinārārstiem, lai nav tā, ka mēs paši vienkārši uzstādām diagnozes.”
Inga Plaude arī noraida iedzīvotāju izteiktās bažas, ka konkrētajai lapsai ir trakumsērga. Viņa skaidro, ka tiek veikti pasākumi, lai meža dzīvnieki nesaskartos ar šo slimību.
“Trakumsērga tā noteikti nav, jo trakumsērga Latvijā nav jau pēdējos desmit gadus. Meža dzīvnieki tiek vakcinēti. Mežos tiek izkaisītas vakcīnas no helikopteriem un lidaparātiem. Arī ziņu portālos mēs lasījām, ka tagad Latgalē lidos šīs lidmašīnas un kaisīs vakcīnas. Tā kā trakumsērga tā nav noteikti.”
Bet kāda tad ir pareiza rīcība, ja cilvēks sava īpašuma tuvumā pamana meža dzīvnieku, kuram, iespējams, ir redzamas kādas veselības problēmas?
“Cilvēkiem ir jāzina, ka, pirmkārt, jāziņo pašvaldības policijai, kas to ziņu nodos tālāk ķērājiem. Nekādā gadījumā nedrīkst dzīvnieku ķert paši un nekādā gadījumā nedrīkst piebarot. Principā, ko var darīt – no attāluma pieskatīt, kamēr atbrauc speciālisti.”
Šī sižeta tapšanas laikā saņēmām informāciju no biedrības “Vidzemes ķepas”, ka klaiņojošā lapsa ir veiksmīgi notvera. Nu meža zvērs tiks aprūpēts, un, kas ar to notiks, lems vetārsts.