Skip to main content
Atlasīt pēc reģiona

Augšdaugavas novadā izsolē plāno pārdot divus lāčus

29. decembris 2025
Evika Muizniece, Lauris Aglenieks, Vidzemes televīzija speciāli ReTV

Lāči aiz metāla žoga voljērā, skatās kameras virzienā
Foto: Vidzemes televīzija

Šobrīd Latvijā savvaļā dzīvo ap 150 lāčiem, un šo dzīvnieku skaits pēdējo 6 gadu laikā ir būtiski pieaudzis, tādēļ aizvien biežāki kļūst gadījumi, kad Dabas aizsardzības pārvaldei jāiesaistās lāču aizsardzībā. Lāči Latvijā un Eiropā ir aizsargājama suga, tos aizliegts medīt, un par, piemēram, lāču iztraucēšanu no ziemas miega, var draudēt administratīvais sods. Šobrīd ir neskaidrs divu lāču liktenis, kas tikuši pamesti Augšdaugavas novada Demenes pagasta privātajā zoodārzā “Raptors Park” – drīzumā tos plānots pārdot izsolē.

 

“Raptors Park” Augšdaugavas novada Demenes pagastā izveidots pirms 5 gadiem pēc parka saimnieka Aleksandra iniciatīvas. Veidot savu zoodārzu Aleksandrs Kalačovs nolēma neilgi pirms atgriešanās no Īrijas, kur pavadījis 15 gadus. Kopā ar ģimeni uz Latviju viņš atveda vairākus plēsīgos putnus, kas bija kļuvuši par nopietnu aizraušanos, un šobrīd parkā jau var apskatīt ap 200 dzīvnieku, tai skaitā eksotisko putnu sugas, dambriežus, zirgus, reptīļus, dažādas savvaļas kaķu variācijas, pērtiķus un arī lācēnu pāri, kas pirms 2 ar pusi gadiem atstāti parka īpašniekiem.

“Mums bieži atved meža zvērus un vienkārši pamet tepat pie vārtiem.”

“Raptors Park” īpašnieks Aleksandrs Kalačovs

Reklāma

Lācis aiz metāla žoga voljērā, tuvplāns

“Raptors Park” īpašnieks Aleksandrs Kalačovs: “Divus ar pusi gadus atpakaļ viņus pie mums pameta, tad tika ierosināta krimināllieta, un gadu vēlāk viņi nonāca valsts īpašumā, pēc krimināllietas noslēgšanās. Mums bieži atved meža zvērus un pamet, vai nu paši atved un atstāj, vai vienkārši pamet tepat pie vārtiem.”

 

Pēc lāču nonākšanas parkā saimnieks uzreiz par to ziņojis Dabas aizsardzības pārvaldei, kur atzīst, ka pēdējo gadu laikā tā kļuvusi par aktuālu problēmu.

 

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas departamenta direktore Gita Strode: “Ir cilvēki, kuri, konstatējot lāču mazuļus migā, ja ir iztraucēta lācene, ir dzīvniekus savākuši, un tad attiecīgi arī ir bijušas ierosinātas krimināllietas. Tad ir situācijas, kad šie dzīvnieki, it kā pamesti, tiek savākti no meža, atgādāti kādā privātīpašumā, paturēti, un tad tiek paziņots, kad tie dzīvnieki jau ir pieradināti un kad viņus savvaļā vairs nav iespējams atgriezt.”

Reklāma

Lāči pārvietojas voljērā aiz metāla žoga

Uz šo brīdi lāčus atgriezt savvaļā vairs nav iespējams, savukārt zooloģiskajos dārzos tiem nav vietas, tādēļ sākotnēji mēģināts vienoties ar “Raptors Park” īpašniekiem par noteikumiem, uz kuru pamata viņi varētu lāčus paturēt pie sevis. 

 

“Tad, kad kriminālprocess noslēdzās, kā bezsaimnieka īpašums valsts personā dzīvnieki kļūst par Dabas aizsardzības pārvaldes īpašumu. Sākotnēji mēs piedāvājām slēgt vienošanos ar zooloģiskā dārza īpašnieku Demenē, ka dzīvnieki paliek valsts īpašumā, bet vienīgais, ko mēs no savas puses vēl lūdzām, ir dzīvniekus marķēt un sterilizēt, lai viņi netiek vairoti tālāk,” skaidro Gita Strode.

 

Aleksandrs Kalačovs: “Mums piedāvāja būt par lāču turētājiem, uz ko mēs būtu piekrituši, bet mēs nepiekritām uzņemties veikt dažādas pieprasītās manipulācijas, tas ir, kastrēt un sterilizēt, kā arī čipot lāčus – kad lācis ir 3 gadus vecs, tas ir pietiekami dārgs pasākums, jo mēs neesam īpašnieki, bet aprīkot voljerus un uzturēt tālāk mēs piekritām.”

 

Uz Dabas aizsardzības pārvaldes noteikumiem zooparka īpašnieki pamatā nepiekrīt, jo, mainoties atbildīgajām personām, lācēnus kā valsts īpašumu jebkurā brīdī varot pieprasīt atpakaļ vai pārvietot, neskatoties uz to uzturēšanā un aprūpē veiktajiem ieguldījumiem, tādēļ uz šo brīdi izsludināta lāču izsole.

Reklāma

Cilvēki pie lāču voljēra vēro iežogotos lāčus

“Lāču turēšana nav ne lēts, ne vienkāršs pasākums, tie dzīvnieki var būt arī bīstami.”

Dabas aizsardzības pārvaldes Dabas departamenta direktore Gita Strode

Reklāma

Gita Strode: “Lāču turēšana nav ne lēts, ne vienkāršs pasākums, tie dzīvnieki var būt arī bīstami. Apstrīdēšanas rezultātā kā vienīgais legālais instruments tika norādīta šī izsole. Nav viegli, šāds ir vispār pirmais gadījums, kad kaut kas tāds notiek.”

 

Jautāts par to, cik dārgi ir lāčus uzturēt, saimnieks teic, ka grūti aprēķināt, bet vidēji lācis dienā apēd spaini ar pusi barības, kuras sastāvā ir 30-40% ir gaļa, bet pārējais – augļi, dārzeņi, medus, rieksti un putras. Savukārt runājot par manipulācijām, Aleksandrs, pats būdams vetārsts, uzsver, ka šādā vecumā tās veikt lāčiem ir dārgi un lāču veselībai bīstami, lēšot, ka viena tāda operācija verētu maksāt ap 10 tūkstošiem eiro, un piebilstot, ka lāču meiteni sterilizēt nemaz tā uzreiz nevar, jo viņa varētu būt stāvoklī – to varēšot noskaidrot tikai pavasarī.

 

Uz šo brīdi pieteikšanās izsolei ir noslēgusies ar 3 pretendentu pieteikumiem, viens no kuriem ir “Raptors park”. Ja izsole nebūs veiksmīga, tiks organizēta nākamā, taču, ja arī tās rezultātā jauns lāču īpašnieks ar dzīvnieku turēšanai nepieciešamajiem noteikumiem neuzradīsies, lāči tiks iemidzināti.


MAF logotips ar uzrakstu Mediju atbalsta fonds Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA”
Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta.

Saistītās birkas