Būvniecības sektors ir viens no lielākajiem vides piesārņotājiem pasaulē. Industrijas vajadzībām katru dienu tiek patērēts milzīgs daudzums izejmateriālu, kas netiek pilnvērtīgi izmantoti. Apzinoties būvniecības lielo ietekmi uz klimata pārmaiņām, Valmierā gandrīz divus gadus jau darbojas, bet nupat oficiāli atklāta Jaunās Būvniecības skola. Tajā iespējams apgūt, kā, izmantojot jau pieejamos resursus, veidot videi draudzīgāku būvniecību.
Jaunās Būvniecības skola ir pirmā augstākās izglītības iestāde Baltijas valstīs, kas fokusējas uz izglītību un profesionālo izaugsmi ilgtspējīgas būvniecības jomā. Tās vadītāja stāsta, studiju procesā lielu uzmanību pievērš tam, kā efektīvi izmantot jau pieejamos būvmateriālus un konstrukcijas, tās pielāgojot vai pārveidojot, nevis būvēt no jauna.
Šobrīd jaunās būvniecības pieeja Latvijā vēl nav pietiekami attīstīta. Arhitekte Marija Katrīna Dambe uzsver, lai to mainītu, liela nozīme ir sabiedrības un būvniecības nozarē strādājošo izglītošanai.
Marija Katrīna Dambe, Jaunās Būvniecības skolas Pētniecības grupas vadītāja, arhitekte: “Gan Latvijā, gan Eiropā, gan kopumā pasaulē ir ļoti daudz neatjaunojamo resursu, un tie sāk izsīkt un rada jau problēmas nākamajām paaudzēm. Tad, protams, mums ir uz to jāreaģē, un katram tajā nozarē esot, man kā projektētājam, saprotot, ka tās līnijas, ko es uzzīmēju, kaut kādā brīdī rada CO2, pēc tam tās kļūst par atkritumiem, ir jāsāk darīt citādāk un jāsaprot sekas.”
Atkritumu apsaimniekotājs SIA “ZAAO” norāda, Vidzemes reģionā ik gadu rodas 10 000 tonnu būvniecības atkritumu, par kuru pārstrādi, utilizāciju vai izmantošanu uzņēmumam nav informācijas. Lai arī viena no jaunās būvniecības pieejām ir būvniecības materiālu atkārtota izmantošana, “ZAAO” norāda, ne visi materiāli tam ir piemēroti, tāpēc ir svarīgi no tiem pareizi atbrīvoties.
Mārtiņš Niklass, SIA “ZAAO” Attīstības daļas vadītājs: “Atbildīgi jāizturas pret to, ka, piemēram, izmantojot dažādas lakas, šķīdinātājus, krāsas, ka šo produktu atlikumi un iepakojumi tiktu atbilstoši utilizēti, jo būtībā tas viss ir bīstamais atkritums. Tas ir jānodod bīstamo atkritumu apsaimniekošanas uzņēmumiem, to nevajag sajaukt kopā ar pārējiem atkritumiem vai, vēl sliktāk, to visu aizvest uz mežu, aprakt mežā vai vienkārši izgāzt mežā.”
Jaunās Būvniecības skolā iespējams arī iegūt zināšanas par atjaunojamā resursa – koka izmantošanu ēku būvniecībā, kas palīdz samazināt ogļskābās gāzes emisijas, turklāt to var izmantot atkārtoti.
Kristaps Ceplis, biedrības “Latvijas Koka būvniecības klasteris” izpilddirektors: “Mēs it kā zinām, ka ir koka mājas, bet mēs šobrīd bieži nespējam iztēloties, kādas ir 21. gadsimta koka mājas, jo, visu cieņu, man patīk guļbūves, un ir vietas, kur tās ir nepieciešamas, bet koks nekādā veidā neierobežo ne formu, ne vietu, neko neierobežo. Šobrīd no mūsdienu koka būvmateriāliem var uzbūvēt jebko.”
Jaunās Būvniecības skolā lielu uzmanību pievērš arī digitalizācijai, kas ļautu uzkrāt informāciju par būvēs izmantotajiem materiāliem.