Eksperti brīdina: invazīvo augu sugu skaits Latvijā pieaug

“Šeit ir spirejas, tās ir dārzbēgļi. Visbiežāk kā viņi nonāk? No dārziem ienāk mežā. Un, ja viņam patīk, tad viņš tur arī aug. Un plus šeit vēl ir tas moments, ka mēs, kopjot tos Zilos kalnus, esam samērā vēl tā kā kopuši un mēģinājuši apkarot, tās ir mazinājušās, bet pa visam mēs nevaram iznīdēt,” stāsta aģentūras “Tūrisma sporta un atpūtas kompleksa “Zilie kalni” direktores vietniece Ieva Kraukle.

Lai to izdarītu, būtu nepieciešams vismaz vienu vai divas reizes gadā pļaut. Aģentūras pārstāve Ieva Kraukle stāsta, nākot vasarai, ar katru gadu vairāk jācīnās ar invazīvajām sugām. Tās tik ļoti izplešas, ka tās apkarot ir gandrīz neiespējami. Arī Dabas aizsardzības pārvaldē stāsta – invazīvo sugu kļūst arvien vairāk.

Aiva Bojāre, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo augu sugu eksperte: “Katru gadu principā var parādīties pa vienai, divām, arī pat vairāk jaunām invazīvām sugām, kas varbūt vēl uz to brīdi būs dažos eksemplāros, bet nākotnē viņas var kļūt ļoti plaši izplatītas.”

Turklāt jau esošās ir ļoti lielās teritorijās. Nupat arī Ogrē notika seminārs par invazīvajām sugām, lai izglītotu iedzīvotājus, kāpēc ir svarīgi tās apkarot.

Anete Pošiva – Bunkovska, sugu un biotopu aizsardzības jomas eksperte, SIA “Estonian, Latvian & Lithuanian Environment” pārstāve: “Piemēram, šī pati zelgalvīte jeb zeltslotiņa izdala ķīmiskas vielas, kas neļauj augt citiem augiem. Viņa ir kā tāda latvānis citu augu vidū. Un to tā kā cilvēki nejūtot, nesaprotot domā, viņa jau skaisti zied, no viņas var bitītes pabaroties, bet šī suga būtībā degradē un nobeidz mūsu vietējās ekosistēmas.”

Lai šīs sugas apkarotu, ir dažādas metodes. Taču viena no vienkāršākajām ir pļaušana.

Aiva Bojāre, Dabas aizsardzības pārvaldes invazīvo augu sugu eksperte: “Protams, ja pļauj intensīvi, tad var arī pat šīs sugas iznīcināt. Tāpat arī tādas vienkāršākas metodes, ko mazās teritorijās var izmantot, ir ļoti efektīvi ravēt šīs sugas ārā. Protams, ne koka augus, tā varētu būt puķu sprigana, tā pati Kanādas zeltgalvīte un daudzas citas sugas.

Taču pētnieks uzsver, ka galvenais, ko nedrīkst darīt ir pārnest tos uz citām teritorijām, piemēram, kaimiņa dārzu, tad suga varēs turpināt vairoties.

Maksims Balalaikins, Daugavpils Universitātes Dzīvības zinātņu un tehnoloģiju institūta pētnieks: “Te pat var nebūt runa par lielajiem. Tās var būt olas, kurās mēs nepamanām. Jāsaprot, ka labas gribas žestā, piedāvājot stādiņu kaut kam no tālākas vietas. Zinot, ka šādi mošķi dzīvo savā dārzā, nu, laikam tas arī nav labi. Tad dāvana būs dubultā.”

Eksperti norādīja, ka Ogres novada teritorijā invazīvo sugu netrūkstot. Un plānots arī izpētīt teritoriju un noteikt, kurās vietās atrodas konkrētas invazīvās sugas.