Jēkabpilī jau vairākus mēnešus nav ūdens vienā no pilsētas dīķiem. Tas nolaists speciāli, lai veiktu slūžu remontu un dīķa attīrīšanu no dūņām. Tīrīšanas darbi pusceļā apturēti, bet pašvaldībā sola tos turpināt, tiklīdz būs piešķirti līdzekļi, jo dīķim ir svarīga nozīme plūdu risku mazināšanai pilsētā.
Iebraucot Jēkabpilī no Rīgas puses, skatam paveras Krustpils dzirnavezera jeb tautā sauktā Pils dīķa gultne. Nepievilcīgo skatu šobrīd uzlabo uzsnigušais sniegs un nokrišņu ūdens, kā arī Donaviņas upe, kas plūst cauri dīķim. Ūdenstilpe tika nosusināta pagājušā gada rudenī, kad tika konstatēti slūžu bojājumi. Dēļi bija nolietojušies, un to apakšējā daļā bija izveidojusies sūce. Pašvaldība pieņēma lēmumu ne tikai remontēt slūžas, bet arī veikt gultnes tīrīšanu. Tomēr decembrī iesāktie darbi tika apturēti un joprojām nav atsākti. Tas neapmierina iedzīvotājus – ne tikai nepievilcīgās ainavas, bet arī zivju trūkuma dēļ.
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers skaidro: “Tā galvenā doma bija, lai mēs varētu nokonstatēt, kādi ir grunts apstākļi šajā dīķī, vai ir iespējams strādāt ar lielo, smago tehniku. Daļa dīķa dūņu tika savāktas, pievilktas krastam, un darbi tika pārtraukti.”
Lai gan smagajai tehnikai negāja viegli, jo dūņu slānis vietām ir vairāk nekā metru biezs, secināts, ka gultne ir pietiekami noturīga, lai tehnika varētu strādāt. Pagājušajā gadā tika veikti darbi izpētes režīmā, un tie izmaksāja vairāk nekā 6000 eiro. Tagad speciālisti gaida, kad tiks apstiprināts pašvaldības budžets.
Jēkabpils novada pašvaldības izpilddirektors Uldis Skreivers norāda, ka budžetā ir iesniegts pieprasījums arī slūžu remontam un arī turpmākai dīķa tīrīšanai. Viņš izsaka cerību, ka deputāti atbalstīs, piešķirs līdzekļus un darbi tiks paveikti.
Attīrīšana no dūņām un sanesumiem ir pārāk dārga, lai šogad to īstenotu visā ūdenstilpes platībā, kas ir aptuveni 5,2 hektāri.
Jēkabpils novada pašvaldības Infrastruktūras apsaimniekošanas nodaļas vadītājs Ainārs Skromāns skaidro: “Izgrābsim mēs tikai tos posmus – kritiskākos. Šis objekts ir pietiekami liels, un visiem šiem darbiem pašvaldībai diemžēl līdzekļu nav tik daudz, bet pašvaldība mēģina rast risinājumus. Mums ir arī idejas, kā šo Pils dīķi ielikt dambja pagarinājuma projekta ietvaros, patīrīt un sakārtot.”
Vietvarā uzsver, ka Pils dīķa tīrīšana tiks turpināta arī tad, ja nebūs iespējas piesaistīt projekta līdzekļus, tikai tad tas notiks vairāku gadu periodā. Dīķis ir svarīgs plūdu risku mazināšanai pilsētā.
“Šis dīķis kalpo kā ūdens uzkrāšanās rezervuārs. Pie lieliem sniegiem, kas kūst, vai pie lietavām Donaviņas upes sateces baseins ir pietiekami liels, ūdens satek šajā Dzirnavu dīķī, viņš akumulējas un neapplūst kaut kādas piegulošās teritorijas gar Donaviņu un gar šo Dzirnavu dīķi,” uzsver Skromāns.
Šobrīd ūdenstilpe vairs nespēj pildīt savu funkciju, jo aizaugums ar ūdensaugiem ir aptuveni 80 procentu apmērā. Dūņu un sanesumu noņemšana tiks atsākta, tiklīdz būs piešķirti līdzekļi un noslēgts līgums ar darbu veicēju. Gultne ar ūdeni tiks piepildīta tikai pēc darbu beigām. Krustpils ūdensdzirnavas pirmo reizi vēstures avotos minētas 1784. gadā. Tas norāda, ka uzpludinātais dzirnavezers ir pastāvējis vismaz kopš 18. gadsimta.
 |
Projektu līdzfinansē Mediju atbalsta fonds no Latvijas valsts budžeta līdzekļiem. Par "Novadu ziņas kanālā ReTV" saturu atbild SIA "Re MEDIA” |
| Publikācijas saturs vai tās jebkāda apjoma daļa ir aizsargāts autortiesību objekts Autortiesību likuma izpratnē, un tā izmantošana bez izdevēja atļaujas ir aizliegta. | |