Pēdējos simts gados lauksaimniecība kļuvusi intensīvāka, bet mājlopu skaits sarucis. Šo iemeslu dēļ būtiski samazinājušās arī dabiskās pļavas. Kā atjaunot bioloģiski vērtīgos zālājus un vai tas iespējams visur?
Dabiskās pļavas ir izzūdoša vērtība. Pirms gadsimta tās aizņēma trešdaļu no Latvijas teritorijas, bet 2021. gada Dabas skaitīšanas dati liecina, ka tagad dabiskās pļavas aizņem vien 0,9% teritorijas jeb 60 000 hektāru.
Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Līga Gavare: “Varbūt ciparu ziņā izliekas daudz, bet, ja mēs ņemam vērā tos 0,9%, tad tā ir pavisam, pavisam maza daļiņa. Mēs gribētu vismaz 3%. Tas būtu minimums, lai pļavas varētu pašas par sevi pastāvēt, lai viņu eksistence nebūtu atkarīga tikai no cilvēka, bet, lai tās spētu savu daudzveidību noturēt arī bez cilvēka iejaukšanās.”
Dabisko pļavu izzušanas galvenais iemesls ir cilvēka darbība, bet arī to saglabāšanai vai atjaunošanai nepieciešama cilvēka apzināta darbība. Kā skaidro eksperte, dabiskā pļava nebūs zemes gabals, uz kura aug zāle un kuru neviens nekopj.
“Dabiskajos zālājos Latvijā vienmēr ir vajadzīgs cilvēks, jo savādāk šīs pļavas aizaug ar krūmiem. Arī vēsturiski Latvijā cilvēks vienmēr ir dabiskajos zālājos darbojies, bet tas noteikti nenozīmē aršanu vai lielu iejaukšanos. Tas nozīmē tādu pamatapsaimniekošanu. Vai nu tā būtu liellopu ganīšana vai pļaušana, jo šādā veidā mēs novēršam ekspansīvo sugu, tātad nevēlamo un invazīvo sugu izplatību pļavās, gan arī to, ka šajās pļavās neaug krūmi,” uzsver Līga Gavare.
Latviešiem ierastā kārtība, ka sienam jābūt nopļautam līdz Jāņiem, dabisko pļavu kopšanai gan nederēšot. Labākais pļaušanas laiks esot jūlijs, jo augiem jāļauj izsēties, izņemot gadījumus, kad teritorijā aug daudz graudzāļu. Tiesa gan, ne katra pļava, kurā ir augu daudzveidība, būs dabiskā pļava. Lai varētu domāt, ka pļava, visdrīzāk, ir bioloģiski vērtīgs zālājs, tajā jāaug vismaz piecām dabisko zālāju indikatorsugām.
Līga Gavare: “Indikatorsugas ir tās sugas, kas nosaka, ka pļavā ir potenciāls, ka tur ir vēl kaut kas. Ja šī suga tur ir, tad mums ir liels pamats meklēt vēl kaut ko. Nevar izslēgt, ka indikatorsugas aug arī kādā ceļmalā, jo ceļmalas ļoti bieži ir tā vieta, kur šīs sugas spēj saglabāties, jo tā netiek regulāri pļauta, un tādā veidā sugas arī saglabājas. Piemēram, matainās vēlpienes ir viena no indikatorsugām, kas arī parāda to, ka pļavai ir potenciāls kļūt par dabisku pļavu, un ir iespēja to atjaunot.”
Atjaunot pļavu var, tajā iesējot dabiskajām pļavām raksturīgos augus. To gan varot darīt tad, kad nevajadzīgo augu īpatsvars ir samazināts līdz tādam daudzumam, lai tie nespētu nomākt iesētos augus, stāsta Latvijas Dabas fonda eksperti.
Pirms dažiem gadiem pēc Latvijas Dabas fonda pasūtījuma veiktā aptauja liecina, ka dabisko pļavu izzušana uztrauc ne tikai šīs jomas ekspertus, bet arī vairumu iedzīvotāju. Jau vairākus gadus Dabas fonds rīko arī Atvērto pļavu dienas, kurās apmeklētāju netrūkst.
Arī dabas parkā “Abavas senleja” interesentu netrūkst. ReTV uzrunātie gan lielākoties sabraukuši no Rīgas, un savu pļavu viņiem nemaz nav.
Rīdziniece Tatjana Ignatoviča: “Interese ir tāpēc, ka es pēc dabas esmu dabas cilvēks, esmu ornitoloģe, un man tīk viss, kas saistās ar dabu. Vairākus gadus jau skatos variantus, lai nopirktu savu pļavu, tāpēc arī smeļos padomus no šiem pasākumiem.”
Savas pļavas nav arī rīdziniecei Zandai Reihmanei: “Pļavas nav, bet mani interesē, kā tas notiek. Kā izklausījās, tas ir sarežģīts process? Jā, tas nav tik vienkārši.”
Ekspertu vēlme panākt, ka Latvijā ir vismaz 3% dabisko pļavu, esot pamatota ar to, ka pļavām jāspēj savā starpā komunicēt. Latvijas Dabas fonda zālāju eksperte Līga Gavare: “Sauksim to par komunikāciju, protams, tādā nedaudz mītiskā formā, bet mūsu telefoniem ir zona, vadi, kas mums palīdz komunicēt, tad pļavām tie ir dzīvnieki. Vēsturiski tie varētu būt tauri, mūsdienas tās ir govis, aitas un kādi savvaļas dzīvnieki. Ja tā pļava viena no otras ir pārāk tālu, tad komunikācija nenotiek un netiek sēklas pārnestas.”
Ar dabiskajām pļavām saistītas vismaz 50 putnu sugas un vairāk nekā 4000 kukaiņu sugu.