Dārzkopības institūta izstādē “Ābolu svētkos” bija apskatāmi gandrīz simts šķirņu āboli. Institūta dārzā gan aug krietni vairāk ābolu šķirņu. Tomēr klimata pārmaiņas zinātniekiem uzliek jaunus izaicinājumus – radīt šķirnes, kas būtu izturīgas gan pret lieliem krusas graudiem, gan Latvijai neraksturīgu aukstumu un karstumu.
Oktobra pirmajā sestdienā, kad lielākā daļa ābolu jau novākti, Dārzkopības institūtā svin “Ābolu svētkus”. Tā ir reize, kad ikviens var iepazīties un arī nogaršot latviešu garšas kārpiņām tik iemīļotos augļus, kas aizvien vairāk ienāk arī komercdārzos.
Dārzkopības institūta direktore Inese Ebele: “Latvija ir maza un reizē arī liela. Augļu dārzi kopumā ir ap 10 000 hektāri. Ābeles no tiem ir vismaz kādi 4 000 hektāri visos reģionos. Šis gads gan ir īpaši skarbs un selekcionāru darbu vētījošs. Mēs tagad redzam, kuras ir tās stiprākās un ņiprākās šķirnes, un kuras ir vairāk pakļautas klimata ietekmei. Daudzos Vidzemes dārzos ir skaistas, labas ražas, bet ir Zemgales, Kurzemes un Latgales dārzi, kuri ir pavisam tukši no āboliem.”
Ābolu svētku izstādē šoreiz 97 ābolu šķirnes. Tā gan ir tikai neliela daļa no tā, kas aug institūta dārzā. Kopumā tur esot ap 600 šķirņu ābeļu, bet, ja pieskaita hibrīdus – jaunās topošās šķirnes, tad sanākšot vismaz tūkstotis.
ReTV foto
Selekcionāru uzdevums vienmēr ir bijis izveidot tādu šķirni, kas cilvēkiem garšo vislabāk. Šim nolūkam ik gadu ābolu svētkos tiek rīkota arī aptauja. Stāsta Dārzkopības institūta selekcionāre ābeļu selekcijas grupā Arta Kronberga: “Mēs atlasām gan saldās, gan saldskābās, jo mēs zinām, ka gaume ļoti atšķiras. Viens no mūsu hibrīdiem ir ļoti skaists, dzeltens, ar nelielu sārtumiņu, salds un ļoti sulīgs. No otras puses var teikt, ka visas mūsu jaunās šķirnes ir labas. Ne par vienu negribu teikt neko sliktu.”
Klimata pārmaiņas selekcionāriem gan uzliek jaunus izaicinājumus. Arta Kronberga smej, ka, neraugoties uz to, ka daudzviet šogad ābolu audzētājiem bijis slikts gads, selekcionāriem tas esot bijis labs: “Kāpēc? Tāpēc, ka mēs tieši redzam, arī tagad, rudenī uz lauka vācot ražu, viens ko mēs atzīmējam, kā šķirne reaģējusi uz krusu. Vai tiešām krusas iesistās bedrītes ir stipras, vai nav tik stipras. Vai ābols spējis sevi pasargāt. Līdz ar to mēs jaunajām šķirnēm dodam klāt šīs īpašības, lai tās ir izturīgākas, bet, protams, noteikti būs robeža, kur arī selekcionārs nevarēs palīdzēt ar jaunajām šķirnēm.”
Lai gan klimatiskie apstākļi mainās ik gadu, selekcionāri spējot ar dabas pārsteigumiem iet soli solī, jo jaunas šķirnes izveidei nepieciešama neviena desmitgade vien. Lai āboli spētu pretim stāvēt pēdējos gados tik bieži krītošajiem krusas graudiem, jāizveido āboli ar biezāku mizu, bet – vai tādi augļi būs garšīgi?
Dārzkopības institūta selekcionāre ābeļu selekcijas grupā Arta Krtonberga bilst, ka tas jau arī ir selekcionāru darbs – atrast līdzsvaru: “Protams, ābolu ar biezu mizu neviens negribēs ēst, tāpēc mēs degustējam un skatāmies. Mēs ļoti daudz pazīmju skatāmies selekcijas procesā. Cilvēki droši vien nemaz neiedomājas, bet mēs vismaz 60 pazīmes vērtējam. Tas nav tā – ja ābols nebūs reaģējis uz krusu, bet būs ļoti bieza miza, mēs tāpat to izbrāķēsim. Īstenībā ir tā – mēs varam tiekties uz ideālo šķirni, bet es nezinu, vai mēs kādreiz to sasniegsim.”