Lietusūdens – drauds vai vērtīgs resurss?

Gandrīz vai katrā pilsētā intensīva lietus laikā ir kāda applūdusi iela. Lietusūdeņus savācot un izmantojot, piemēram, augu un zālienu laistīšanai, no pārslodzes tiktu pasargātas ne vien ūdens attīrīšanas iekārtas, bet arī samazinātos dzeramā ūdens patēriņš. Lai iepazīstinātu iedzīvotājus un pašvaldības ar vienkāršākajiem risinājumiem, Saldū notika informatīvs pasākums.

Klimata pārmaiņu ietekmē arī Latvijā nereti valda ilgstoši sausuma periodi, un bieži vien pārsteidz spēcīgas, ilgstošas lietavas. Zinātnieki aprēķinājuši, ka līdz 2050. gadam intensīvo nokrišņu daudzums varētu pieaugt par 21% ar atkārtojamību reizi divos gados, tāpēc arī Latvijā pienācis laiks domāt par lietusūdeņu un attīrītu notekūdeņu atkārtotu izmantošanu.

Latvijas Universitātes (LU) Vides tehnoloģiju laboratorijas vadītājs, asociētais profesors Oskars Purmalis: “Mēs līdz šim esam dzīvojuši ilūzijā, ka mums ūdens resursu ir daudz un pietiekami, bet arī mums ir tieši tie paši riski. Igaunijā pagājušajā vasarā aizliedza lietot dzeramo ūdeni mazdārziņu laistīšanai, lai pārējiem pietiktu dzeramā ūdens. Attiecīgi arī mēs varam pārdomāt šos procesus, kur mums nevajag dzeramo ūdeni. Piemēram, ielu mazgāšanai, auto mazgātavā. Mums šī vasara bija bagāta ar nokrišņiem, un kāpēc mēs nevarētu savākt vismaz daļu nokrišņu, kas var tikt izmantoti?”

Citviet Eiropā atkārtota ūdens izmantošana jau tiekot plaši pielietota. Piemēram, Spānijas Mursijas reģionā atkārtoti tiek izmantoti 98% notekūdeņu. Tikmēr Latvijā vien dažkārt mazdāziņos var redzēt mucas, kurās tiek savākts lietus ūdens. Viens no retajiem piemēriem Latvijā lietusūdens savākšanā izveidots Saldū.

“Vienkāršāk saprotamais risinājums ir pazemē ierakta tvertne. Šeit arī mums ir realizēts pašvaldības projekts, kur apakšā ir pazemes tvertne, kurā tiek savākts lietusūdens, ko pēc tam izmantos apkārtējā zālāja laistīšanai. Cisternā šajā gadījumā atrodas sūknis, ar kura palīdzību iespējams laistīt šo teritoriju,” skaidro SIA “Saldus komunālserviss” ūdenssaimniecības nozares vadītājs Jānis Blūms.

Tagad Kurzemes plānošanas reģions iesaistījies Interreg Baltijas Jūras reģiona programmas projektā “WaterMan”, kura galvenais uzdevums ir padarīt ūdensapgādi noturīgāku pret klimata pārmaiņām. Pielāgojoties Latvijas vajadzībām, vairāk gan tikšot domāts, kā lietderīgi izmantot lietusūdeni, neļaujot tam pilsētu ielas pārvērst upēs.

Kurzemes plānošanas reģiona projektu vadītāja Aija Neilande: “Mēs mēģinām rast risinājumus, kā pašvaldībām un arī varbūt iedzīvotājiem šo ūdeni uztvert nevis kā draudus, bet kā iespējamo resursu otrreizējai izmantošanai. Bija plānots arī šeit pat, Saldū, Oskara Kalpaka laukumā izveidot strūklaku, kas darbojas no lietusūdens. Šajā projektā tika izveidots plāns, lai saprastu, kādi attīrīšanas mehānismi ir nepieciešami, bet realizēts tas šobrīd netiks, jo tas bija tik dārgi, ka 3 reizes pārsniedza projekta plānotās izmaksas.”

Projekta īstenošana neesot pavisam atlikta. Tikšot meklētas iespējas to realizēt kādā citā ES projektā, jo pat vienas šādas strūklakas izveide varētu diezgan būtiski samazināt autoostai piegulošo ielu applūšanu, stāsta Jānis Blūms.

“Ieguvums varētu būt tāds, ka, applūstot ielām, caur aku lūkām vienalga ūdens daļēji ieplūst parastajā kanalizācijā. Taču, ja mēs šos ūdeņus uzkrātu jau laicīgi, sadalot ap teritoriju, tad zemāko vietu applūšana nenotiktu. Līdz ar to mēs tādā veidā varētu mazināt ietekmi uz attīrāmo notekūdeņu daudzumu,” viņš uzsver.

Oskars Purmalis skaidro, ka pašreiz iesaistei projektā vairāk esot informatīvs raksturs, jo, lai īstenotu, piemēram, atkārtotu notekūdeņu izmantošanu, nepieciešams arī normatīvais regulējums, kurā būtu iekļauts risku novērtējums. Pašreiz attīrītais notekūdens tiek ielaists jūrā vai citās ūdenstilpēs.