Latgales lauki slīkst: lauksaimnieki gaida palīdzību no valsts un ES

Pēc ilgstošām lietavām maijā un jūnija sākumā valsts austrumu un centrālajā daļā situācija joprojām ir kritiska. Lauksaimnieki cīnās ar tehnikas grimšanu applūdušajos laukos, tāpat arī manāmi puvumi un ir bažas par sezonas ražu. Viņi norādi – valstij primāri būtu jāsakārto meliorācijas sistēma.  Biedrība “Zemnieku Saeima” cer uz Eiropas komisijas finansiālu atbalstu, tāpat arī Lauku atbalsta dienests līdz jūnija beigām apkopo situāciju par lietavu un arī pavasara salnu postījumiem. 

Lauksaimnieks Artūrs Tjušs Lūznavas, Mākoņkalna un Ozolaines pagastos Rēzeknes novadā apsaimnieko aptuveni 700 hektārus zemes. Audzē ziemas kviešus, rapsi, kā arī zirņus un auzas. Šobrīd arī viņa sējumu platības daudzviet applūdušas un arī viņš pauž, ka veidojas puvums un ir bažas par ražu. 

Applūdusi lauksaimniecības zeme.

Artūrs Tjušs, z/s “Meža Grumuži” saimnieks: “Ir sākuši augi slāpt nost ar sekojošu bojāeju. Ir vietas, kur pirmais lietus, kad lija, ūdens ir sakrājies un vispār nav sadīguši kvieši vai vasaras labība. Īstenībā, augi tagad mokās, slāpst. Gan gaisa trūkst, gan arī ūdeni nespēj uzņemt.” 

Lauksaimnieka aplēses liecina, ka lietavu postījumi varētu skart apmēram 20 procentus no visas platības. Vienīgais pluss atšķirībā no citiem lauksaimniekiem ir kalnainā vidiene. Tomēr plūdi iekavē esošos darbus – grimst tehnika. “Ir aizkavējusies smidzināšana pret nezālēm. Tieši šajā laukā ir apstājusies – ir pats labākais brīdis, lai to veiktu, bet tagad ir jāgaida, lai varētu miglotājs tikt uz tīruma. Ziemājus ir nepieciešams apstrādāt pret slimībām, kas mitrajos apstākļos ir ļoti nepieciešams, bet arī – uzkļūšana ir diezgan vienkārša, bet nokļūšana reizēm ir ar piedzīvojumiem,” situāciju skaidro Artūrs Tjušs.

“Jāsaka, ka tā tendence ir tāda lokāla. Droši vien lielākā problēma ir tur, kur ir līdzenumi – attiecīgi Lubānas, Madonas puse, kur ir bijis vairāk nokrišņu. Reljefs ir līdzenāks, dažādas palieņu pļavas, Lubānas klāni, kur rezultātā šie nokrišņi nevar ātrāk aiztecēt prom pa upēm, grāvjiem un tamlīdzīgi,” norāda biedrības “Zemnieku saeima” valdes loceklis Mārtiņš Trons. Biedrībā lēš, ka Latgalē lauksaimniekiem vidēji 10% esošo vasarāju platību varētu aiziet bojā. Lai neizjustu lielus finansiālus zaudējumus, lauksaimniekiem ieteicams piedomāt par citu kultūraugu iesēšanu. Tāpat biedrība cer uz Eiropas Komisijas atbalstu un valsts nozīmes meliorācijas sistēmas sakārtošanu, uzsverot, ka tas nepieciešamas arī ceļa infrastruktūras uzturēšanai.  

“Primāri būtu jāsakārto valsts nozīmes meliorācijas sistēma. Tad liels atbalsts ir vajadzīgs arī, lai pašas saimniecības spēj gan aizsērējušos grāvjus iztīrīt, gan slēgto meliorācijas sistēmu spētu savest kārtībā,” piekrīt z/s “Meža Grumuži” saimnieks Artūrs Tjušs. 

Šobrīd arī Lauku atbalsta dienests pieņem lauksaimnieku pieteikumus gan par pavasara salnu, gan par lietavu postījumu apjomu. Statistika vēl tikai tiek apkopota.

Kristīne Ilgaža, LAD Stratēģiskās komunikācijas un klientu pārvaldības departamenta direktore: “Zemkopības ministrija vērsīsies Eiropas Komisijā un raksturos situāciju Latvijā ar salnu un lietavu postījumiem, bet vai un kāds atbalsts varētu būt – par to šobrīd informācijas nav.”

Postījumu pieteikšana notiek līdz 27. jūnijam. Informāciju par postījumiem var iesniegt Lauku atbalsta dienesta Elektroniskajā pieteikšanās sistēmā.

Applūdusi lauksaimniecības zeme.